Latvijas valdībai ir jārēķinās ar Krievijas lēmumu līdz 2020.gadam pārorientēt no Baltijas valstīm uz pašas Krievijas ostām visas Krievijas kravas, un vienīgā alternatīva šīm zaudētajām kravām Latvijai ir industrializācija.

To šodien preses konferencē teica Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. "Latvijas valdībai ir jārēķinās ar šādu Krievijas politiku un steidzami jāizstrādā programma un jārealizē pasākumi, lai, šīs, kā es teiktu, Krievijas ekonomiskās sankcijas vai savu interešu realizācija pēc iespējas mazāk ietekmētu Latvijas tautsaimniecību tuvākajos gados un arī nākotnē," atzina Lembergs.

Jau 2001.gadā pieņemtā Krievijas valdības programma paredzējusi palielināt Krievijas kravu apgrozījumu caur pašas Krievijas ostām no 70% līdz 95%. "Viņi šo uzdevumu neizpildīja, bet pašlaik ir atkal pieņemts lēmums, ka līdz 2020.gadam Krievija pilnībā atsakās no Baltijas valstu ostu pakalpojumiem," norādīja Lembergs.

"Latvijai tas nozīmē ap 40 miljoniem tonnu mazāk kravu. [..] Tas nozīmē, ka dzelzceļa pārvadājumi nokrītas no 50 miljoniem tonnu uz labākajā gadījumā 10 miljoniem tonnu," Krievijas lēmuma sekas prognozēja Lembergs.

Viņš gan piebilda, ka nav skaidrs, cik tas precīzi tiks realizēts. "Pirmkārt, vienu daļu no kravām pircēji nopērk rūpnīcā, un, ja viņiem pieder terminālis, viņi var izvēlēties izmantot sava termināļa pakalpojumus. Tāds tirgotājs ir, piemēram, "Vitol". Terminālis viņiem ir tikai instruments, tas nav viņu pamatbizness. Viņi peļņu veido tirdzniecībā," skaidroja Lembergs.

"Ir arī gadījumi, kad termināļi pieder krieviem. Jautājums, kā tas risināsies, kaut gan Igaunijas pieredze rāda, ka tas neko nenozīmē. Ir uzdevums nestrādāt ar Igauniju, un arī nestrādā, vienalga - pieder krieviem vai nepieder," turpināja Ventspils mērs.

Esot arī atsevišķas specifiskas kravas, kurām ir vajadzīgi specifiski termināļi, kas līdz 2020.gadam Krievijā diez vai parādīsies, piemēram termināļi amonjaka vai akrilskābes nitrila pārkraušanai, piebilda Lembergs.

Ventspils mērs uzsvēra, ka Latvijas vienīgā alternatīva zaudētajām Krievijas kravām ir industrializācija: "Galvenais uzdevums būtu jāpievērš Daugavpilij, Rēzeknei, Krustpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij, kaut kādā mērā arī Rīgai, bet mazāk, tāpēc ka tautsaimniecības kopums Rīgā ir mazāk jutīgs pret šādu situāciju."

Uz kopējā kravu apgrozījuma samazinājuma fona Ventspils ostā veiksmīgi attīstās ro-ro kravu nozare un šis virziens būtu jāatbalsta, jo tas veicina industrializāciju, atzina Lembergs.

Šī gada desmit mēnešos ro-ro kravu apgrozījums, ko veicina arī regulārā prāmju satiksme ar Nīneshamnu Zviedrijā un Travemindi Vācijā, Ventspils ostā ir pieaudzis par 14% un sasniedzis 1,7 miljonus tonnu. Plānots, ka kopējais ro-ro kravu apgrozījums ostā šogad varētu sasniegt divus miljonus tonnu. "Tas ir salīdzinoši jauns bizness Ventspilij. Šobrīd, piemēram, Rīga un Liepāja kopā pārkrauj mazliet vairāk par 700 000 tonnu, tā ka Ventspils ir 2,5 reizes lielāka ro-ro kravu apgrozības ziņā nekā Rīga un Liepāja kopā ņemot," uzsvēra Lembergs.

Kompānija "Stena Line" plānojot no nākamā gada palielināt reisu skaitu prāmju līnijā no Ventspils uz Nīneshamnu Zviedrijā.

"Tā ir ļoti laba ziņa, jo regulāra prāmju satiksme nodrošina ne tikai starptautisko kravu pārvadāšanu, bet arī uzņēmējdarbības un industrijas attīstību Latvijā un Ventspilī, kas mums ir ļoti svarīgi," uzsvēra Lembergs. Vienlaikus Ventspils mērs atzina, ka ro-ro kravas nevar aizstāt desmitiem miljonu tonnu zaudēto Krievijas kravu. "Divi miljoni - tas ir daudz. Vēl nesenā pagātnē Ventspilij bija nulle [ro-ro kravu]," atzina Lembergs.

"Savukārt, ja runājam par Ķīnas kravām, tad tie nav 40 miljoni tonnu, tas pat nav miljons tonnu. Lai atbrauktu no Ķīnas uz Latviju, jābrauc ir vai nu pa Krievijas dzelzceļu - Transsibīrijas maģistrāli, vai arī diezgan liels gabals no Kazahstānas. Citu alternatīvu nav un pārskatāmā nākotnē nebūs. Bez Krievijas tur nekas nesanāk. Tāpēc lolot ilūzijas nav nekāda pamata un patiesībai labāk skatīties acīs," rezumēja Lembergs.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • 0
    Kurzemnieks 24.11.2016, 09:53:51

    Kāda vēl industrializācija,
    ja Latvijai ir uzspiests deindustrializētas valsts modelis,
    kamēr tā neatjaunos reālu neatkarību.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: