Bankām būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informēt VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka informācija par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID ir nepieciešama, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Pašlaik VID var saņemt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un kredītiestādēm tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu, ja VID ir konstatējis riskus, kas norāda uz iespējamo pārkāpumu valsts ieņēmumu jomā. Lai uzlabotu VID darba efektivitāti, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas rezidentu veiktajiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz kredītiestādes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, būtu pieejama arī VID, jo informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus, skaidro FM.

FM norāda: ja VID rīcībā būtu informācija par kredītiestāžu sniegtajiem aizdomīgo darījumu nodokļu jomā ziņojumiem, VID to varētu izmantot, lai savlaicīgi konstatētu personas, kurām pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā, īpaši tādas personas, kuras veido savstarpējo darījumu shēmas, lai samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli vai izkrāptu šo nodokli no budžeta, vai slēpj patiesos ienākumus, tostarp arī iegūstot naudas līdzekļus "aplokšņu algu'' izmaksām.

Informācija par kredītiestāžu sniegtajiem aizdomīgo darījumu nodokļu jomā ziņojumiem ļautu VID mērķtiecīgi veikt preventīvos pasākumus, piemēram, aicinot nodokļu maksātājus deklarēt ienākumus, ja tie nav deklarēti pilnā apmērā. VID arī varētu efektīvāk plānot nodokļu kontroles pasākumus personām, kurām konstatēts lielākais risks, ka nodokļi nav deklarēti pilnā apmērā. VID varētu arī precīzāk noteikt fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, kā rezultātā nodokļi budžetā netiek maksāti pilnā apmērā. Pašlaik personas, kuru izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus, var identificēt, tikai izmantojot VID rīcībā esošo informāciju no valsts reģistriem par personas veiktajiem salīdzinoši lieliem darījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma iegādi vai transportlīdzekļu pirkumiem, skaidro FM.

FM speciālistu vērtējumā, šādas prakses pastāvēšana pozitīvi ietekmēs nodokļu maksātāju attieksmi pret nodokļu nomaksu - zinot, ka informācija par veiktajiem darījumu apjomiem var nonākt VID rīcībā, tiks uzlabota nodokļu maksātāju nodokļu deklarēšanas un nomaksas disciplīna.

FM norāda, ka informācija par aizdomīgiem darījumiem tiks sniegta, izmantojot tās pašas pazīmes, par kurām jau tagad kredītiestādes sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, tādējādi administratīvais slogs kredītiestādēm jauno prasību dēļ nemainīsies.

FM rosinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka bankām jāsniedz VID informācija par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā likuma par nodokļiem un nodevām izpratnē. Līdzīgs pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Savukārt grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka aizdomīgs darījums nodokļu jomā ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši saistīti ar likumpārkāpumu, tostarp noziedzīgu nodarījumu, par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai šādu darbību mēģinājumu. Informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā tiks sniegta, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto uz aizdomīgiem darījumiem attiecināmo klientu identifikācijas un izpētes procedūru, kā arī kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamos īpašos noteikumus un ziņošanas procedūru.

FM skaidro, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kas tiks saņemta no kredītiestādēm, VID apstrādās ierobežots skaits darbinieku, kuri ikdienā veic analītisko darbu un kuriem tas būs paredzēts amata aprakstā. Tādējādi informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība Fizisko personu datu aizsardzības likumam un Eiropas Padomes Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

FM speciālistu ieskatā, rosinātie grozījumi atbilst Satversmes 96.pantam, kurā noteiktas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Paredzēts, ka VID līdz 2018.gada martam būs jāziņo par 2016. un 2017.gadā kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas izmantošanas efektivitāti, kas atspoguļo darbības rezultātus kontekstā ar saņemtās informācijas nozīmīgumu.

Likumu grozījumi vēl jāskata Saeimā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2016.gada janvārī.

LETA