Privatizēs nolaistus īpašumus

Pirms diviem gadiem Pilsētas attīstības komiteja nolēma nenodot privatizācijai vairākus pašvaldībai piederošos namus, tai skaitā arī Dzelzceļnieku ielā 6, 8 un 14. Pamatojums – saskaņā ar Ventspils teritoriālo plānojumu dzelzceļa māju teritorija paredzēta ostas termināļu un rūpniecisko objektu, kā arī tilta termināļu izbūvei, tāpēc ēkas būtu jānojauc.

Šoruden pilsētas dome un brīvostas pārvalde vienojās mainīt iepriekšējo lēmumu, jo pēc Ventas tilta un tā pievedceļu rekonstrukcijas zudusi nepieciešamība pēc šo ēku nojaukšanas, tāpēc no šā gada 4. novembra paredzēts uzsākt to privatizāciju.                                            

Iedzīvotāji jauno ziņu uzņēmuši ar dalītām jūtām. Prieks par to, ka nebūs jāmaina ierastā dzīvesvieta, kas, tilta pievedceļu ieskauta, veido zaļu, pavasaros ziedošu augļu koku oāzi, mijas ar bažām par ēku tehnisko stāvokli – gadiem ilgi neremontētajiem jumtiem, pagrabiem, iztrupējušajiem logu rāmjiem un durvīm.

Sergejs dzīvo Dzelzceļnieku ielā 14. Viņš atzīst, ka īpaši netiecas privatizēt savu dzīvokli: «Māja ir veca, parīt tā var sagrūt. Ja privatizēs, tad pašam viss būs jādara.»

Sergejam taisnība – koka nama, gar kura pamatiem satecējis lietus ūdens, dēļi vietām ir satrupējuši, pat kosmētiskā remonta tajā, šķiet, nav bijis gadu desmitiem ilgi.

Izskatās, ka turpat 100 gadu vecais nams savu ir nokalpojis. Ventspils nekustamo īpašumu tehniskais direktors Valērijs Pļiskovs skaidro, ka Dzelzceļnieku ielā 14 iekasētā īres maksa nesedz pat izdevumus par teritorijas uzturēšanu kārtībā, atkritumu izvešanu, teritorijas appļaušanu, tāpēc remontiem nav naudas.

Proti, uzturēšanai un remontiem tiek tērēti namu iedzīvotāju īres maksājumi. Taču likumā noteiktie maksājumu griesti neļauj iekasēt tik, cik reāli būtu nepieciešams. Pēdējos 10 gados visvairāk remontēta Dzelzceļnieku ielas 8. māja – 2000. gadā nomainīta trešā daļa logu, pirms pieciem gadiem – ieejas durvis, bet šā gada augustā saremontēts skurstenis. Varbūt tāpēc uzrunātie astotā nama iemītnieki ir optimistiskāk noskaņoti.

Irēna un Pjotrs te dzīvo kopš 1997. gada. Viņi nolēmuši savu dzīvokli privatizēt: «Likumi mainās, ja neprivatizēsi, varēs izlikt, taču, ja dzīvoklis ir īpašumā, tad neko nevar izdarīt.»

Irēna un Pjotrs pirms diviem gadiem izskanējušo informāciju uztvēruši pragmatiski   un dzīvojuši kā iepriekš – remontējuši dzīvokli, mainījuši logus, durvis (lai būtu kā pie cilvēkiem): «Te esam pieraduši, pagalmā ir savs dārziņš, līdzās – veikals, vasarā var pasēdēt ārā, iekurināt mangali. Mums te patīk.»

Pjotrs stāsta, ka pirms mēneša nama tehnisko stāvokli pētījusi namu pārvaldes komisija. Solījuši, ka nomainīs mājai logu rāmjus, dažas durvis, jumtu. Valērijs Pļiskovs šādus solījumus noliedz – arī šajā namā ieņēmumi nesedz uzturēšanas izdevumus. Vienīgi Dzelzceļnieku ielas 6. namam izveidojies līdzekļu uzkrājums, tāpēc tajā iecerēta lietus ūdens notekcauruļu maiņa.

Ieskatoties 2008. gada 20. novembra Ventas Balsī, lasām, ka iedzīvotāji toreiz bija sašutuši par privatizācijas aizlieguma savlaicīgu nepaziņošanu – viņi tērējuši līdzekļus remontiem, kas nu izrādījušies kā zemē nomesti. Šobrīd noticis pretējais – apzinoties, ka nāksies pārcelties citur, mājokļos līdzekļi nav ieguldīti.

Turklāt turpmāk privatizēto un arī neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem uz pleciem būs uzkrauta smaga nasta – remontus mājās, un ne tikai kosmētiskos, vajadzēs veikt par saviem līdzekļiem un tos vairs neierobežos fiksētā īres maksa.