Partnerības līgums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.-2020.gadam un ES fondu naudas tērēšanas virzieni orientēti galvenokārt uz Rīgas, bet mazāk uz pārējās Latvijas attīstību.

"Vienošanās projekts ar Eiropas Komisiju (EK) paredz monocentrisku Latvijas attīstību - tas ir, ka Latvija attīstās praktiski Rīgā," norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tas ir pilnīgā pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, kuri paredz Latvijas policentrisku attīstību.

Iepazīstoties ar naudas tērēšanas virzienu plānu, esot skaidri redzams, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārējās pašvaldības Eiropas struktūrfondu naudu saņems sešas reizes mazākā apmērā nekā Rīga.

"Tad ir skaidrs, ka šī atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju būtiski palielināsies, un uz 2020.gadu var gaidīt, ka pārējā Latvija, izņemot Rīgu, būs lielā mērā pamesta teritorija," uz bīstamu tendenci norādīja Lembergs.

"Mēs, visas pārējās pašvaldības, uzskatām, ka Rīgai nekas nav jāņem nost, bet jāliek klāt papildus divi miljardi eiro pārējās Latvijas attīstībai. Šī nauda ir noņemama, pirmkārt, no aktivitātes CO2 [izmešu] samazināšanai, jo Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kura vairāk absorbē CO2 nekā saražo. Tātad mums ir pozitīva bilance. Latvija ir Eiropas plaušas. Līdz ar to Latvijai šai virzienā nauda nav jātērē vispār," savu viedokli pauda Lembergs.

Nākamajā plānošanas periodā Latvijai paredzēts speciāls fondu atbalsts Latgales pašvaldībām, taču, kā uzsvēra Ventspils mērs, ne jau tikai Latgalē ir pašvaldības ar negatīvu attīstības indeksu: "Līdz ar to atbalsts vajadzīgs ne tikai Latgalei, bet visām pašvaldībām, kurām ir negatīvs attīstības indekss, un jābūt speciālai atbalsta programmai piejūras pašvaldībām."

"Mēs uzskatām, ka nepareizi ieplānots [Eiropas fondu] naudas tēriņš arī veselības

aizsardzībai, kur neviens eiro nav paredzēts reģionālajām slimnīcām. Atkal to saņems specializētās slimnīcas Rīgā un divas specializētās slimnīcas ārpus Rīgas," teica Lembergs.

Naudas tērēšanas virzieni paredz monocentrisku Latvijas attīstību, un tas, kā norādīja Lembergs, ir pretrunā ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, Latvijas nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēm līdz 2020.gadam.

Latvija vienošanos ar EK par 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām plāno panākt nākamā gada sākumā.  Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome nolēma neatbalstīt partnerības līguma par ES struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.-2020.gadam projekta iesniegšan. LPS dome savā lēmumā aicina FM kā ES fondu vadošo iestādi sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām pārstrādāt ES struktūrfondu 2014.-202.gada plānošanas perioda dokumentus, ņemot vērā noteikto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam.

LPS arī rakstiskā veidā informēja ES reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu par Latvijas pašvaldību nostāju attiecībā uz nākamā plānošanas perioda ES struktūrfondu izlietošanas iespējām un partnerības līgumu.

LETA

1.daļa

2.daļa

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: