Par drošību ir atbildīgi komersanti

Tomēr galvenā loma iespējamo avāriju novēršanā ir pašiem uzņēmumiem. Ventspils brīvostas pārvalde iznomā uzņēmumiem teritoriju un piedāvā infrastruktūru darbības īstenošanai, bet par drošību tiem jāatbild pašiem.

Ventspilnieki dzīvo līdzās bīstamiem uzņēmumiem un bīstamām kravām, kas tiek pārkrautas ostā. Iedzīvotāju drošības nodrošināšanā un civilās aizsardzības sistēmā ir iesaistītas gan valsts iestādes, gan pašvaldība, gan komersanti, - skaidro pilsētas Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zilniece.

Uzņēmumi nodrošina tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma tehniskā stāvokli uzturēšanu un tehnoloģiju ievērošanu, personāla apmācību, riska samazināšanas pasākumu plānošanu un to īstenošanu. Uzņēmumi paši izvērtē iespējamo tehnogēno avāriju un to seku riskus, kā arī iespējamas avārijas ietekmes izplatību. Šie aprēķini tiek ņemti vērā, nosakot drošības aizsargjoslas pilsētas teritorijas plānojumā, lai pārdomāti un saprātīgi plānotu šo teritoriju attīstību.

Riska aprēķini, kā arī iespējamo avāriju seku likvidēšanas plāni ir iekļauti Drošības pārskatos, kas tiek izstrādāti sešiem no astoņiem Ventspils paaugstinātās bīstamības uzņēmumiem. Divi uzņēmumi, kuru potenciālā bīstamība nav tik augsta, izstrādā Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, - stāsta Zilniece.

Saskaņā ar likumdošanas aktu prasībām uzņēmumu Drošības pārskatus un Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas izvērtē Vides pārraudzības valsts birojā. Pamatojoties uz šiem vērtējumiem, birojs sniedz ieteikumus pašvaldībai teritorijas plānojumam, toskait par to, kādai jābūt drošības aizsargjoslai ap katru paaugstinātās bīstamības uzņēmumu un kādi ierobežojumi un aizliegumi jāpiemēro, plānojot šo teritoriju attīstību. Drošības aizsargjoslā nedrīkst izvietot citus bīstamus objektus, iestādes, kuros var pulcēties liels cilvēku skaits, organizēt masveida pasākumus, kā arī noteikti citi ierobežojumi, - uzsver Zilniece.

Valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu uzdevumi un atbildība avāriju un katastrofu gadījumos noteikti Civilās aizsardzības likumā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar pašvaldību izstrādā pilsētas Civilās aizsardzības (CA) plānu. Pašvaldība piedalās CA komisijas darbā, šo komisiju vada pilsētas domes vadītājs, un sniedz palīdzību valsts avārijas un glābšanas dienestiem. Smagu tehnogēno avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kad tiek apdraudēti iedzīvotāji, pašvaldība organizē evakuāciju no vietām, kas varētu būt pakļautas katastrofu ietekmei.

Galvenā atbildība par iespējamo rūpniecisko avāriju nepieļaušanu un notikušā negadījuma seku likvidēšanu jāuzņemas pašam uzņēmumam. Katram uzņēmumam ir izstrādāts savs civilās aizsardzības plāns, kurā noteikta avārijas seku likvidēšanas kārtība un apzināti uzņēmuma rīcībā esošie avārijas likvidācijai nepieciešamie līdzekļi, - skaidro Zilniece.

 Jāsaka, ka Ventspils paaugstinātās bīstamības uzņēmumiem ir savi labi aprīkoti ugunsdzēsības un glābšanas dienesti. Tie pirmie uzsāk avārijas situācijas novēršanu, bet, ja nevar tik galā pašu spēkiem, – aicina palīgā kolēģus no kaimiņu uzņēmumiem un VUGD.

Civilās aizsardzības likums paredz, ka par notikušajām avārijām uzņēmumiem ir jāziņo VUGD un pašvaldībai, kā arī jāinformē uzņēmumā iesaistītie darbinieki un tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotāji. Ja avārijas rezultātā tikusi piesārņota apkārtējā vide, uzņēmumam par to ir jāinformē valsts vides iestādes – Reģionālā vides pārvalde un Jūras un iekšējo ūdeņu inspekcija, - uzsver Zilniece. Pagājušā gada oktobra beigās Ventspils ostā noplūda bīstama viela – akrilskābes nitrils (ASN). Nedz uzņēmums Ventamonjaks serviss, kas veica ASN iekraušanas darbus, nedz termināļa, kur tiek glabāta bīstamā krava, īpašnieks VARS savlaicīgi nepaziņoja valsts iestādēm un pašvaldībai par šo avāriju. Par laimi, šis negadījums neizraisīja nopietnas sekas, bet tas kļuva par nopietnu iemeslu tam, lai pārvērtētu un pilnveidotu apziņošanas sistēmu par avārijām bīstamajos uzņēmumos.

Paaugstinātas bīstamības objekti Ventspilī:

AS Ventamonjaks

SIA Ventall Terminals

SIA VARS

SIA Ventspils nafta termināls

AS Ventbunkers

SIA Latvijas propāna gāze Kurzemes reģionālā pārvalde

AS Baltic Coal Terminal

SIA Ventamonjaks serviss

Iedzīvotāju informēšana rūpnieciskās avārijas gadījumā:

•lai informētu iedzīvotājus par rūpniecisko avāriju, kuru izraisījusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde, vai par tādas avārijas draudiem, tiks ieslēgtas sirēnas;

•ja skan sirēna, jāieslēdz Latvijas radio vai televīzija, lai noklausītos informāciju par to, kā rīkoties un veicamajiem drošības pasākumiem;

•jāseko līdzi policijas un VUGD norādījumiem, kas tiks izplatīta ar skaļruņa palīdzību;

•jāinformē par notikušo tuvākie kaimiņi.

Uzņēmušies papildu pienākumus

 

Arnis Janvars, SIA Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājs.

Mūsu uzņēmums apkalpo Ventamonjaka, Ventall Termināļa un VARSa kravu pārkraušanu. Noslēgtajos līgumos ar šīm kompānijām atrunāta mūsu atbildība par drošu kravu pārkraušanu. Patlaban AS Ventamonjaks gatavojas uzsākt amonjaka pieņemšanu no tankkuģiem, analoģisku iespēju pārkraut no tankkuģiem reaktīvo degvielu izskata arī SIA Ventall Termināls. Ventamonjaka servisa krasta aprīkojums un personāla sagatavotības līmenis ļauj mums garantēt drošu kravu pārkraušanu no jūras. Savukārt termināļu īpašnieki iegulda nepieciešamos līdzekļus papildu tehnoloģiskajos aprīkojumos.

Tankkuģi ir aprīkoti ar drošības sistēmām, kuras automātiski spēj apturēt kraušanas procesu, ja ir novirzes no pieļaujamām kuģa apstrādes prasībām.

Drošības sistēmas uz kuģiem, kas var ienākt Eiropas Savienības ostās, arī krastā nodrošina automātisku kravu operāciju apturēšanu, ja rodas avārijas situācijas draudi.

Pēc pagājušā gada oktobra beigās notikušās ANS noplūdes uz tankkuģa ASC Ventamonjaks serviss kopā ar kompāniju VARS izstrādāja jaunu apziņošanas sistēmu avārijas situācijās. Papildu likuma prasībām Ventamonjaks serviss veiks pašvaldības dienestu apziņošanu jebkurā avārijas situācijā.

CA galvenais uzdevums – glābt cilvēkus

 

Anna Adamsone, Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja..

Valsts vides dienests izsniedz uzņēmumiem atļaujas, tajā skaitā arī piesārņojošai darbībai. Tomēr atļautās piesārņojošās darbības nosacījumi katru dienu un katru stundu vispirms ir jākontrolē pašam uzņēmumam. Reģionālajai vides pārvaldei nav tādu resursu, lai izkontrolētu katru uzņēmuma soli.

Mēs inspektējam A kategorijas uzņēmumus divas reizes gadā, bet B kategorijas (pie kuriem pieskaitāmi arī lielākā daļa Ventspils bīstamo uzņēmumu) – reizi gadā. Ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības un rodas citas aizdomas, ka netiek ievēroti atļauju nosacījumi, mēs konkrēto uzņēmumu apmeklējam biežāk. Ja notikusi avārija, piesārņojot apkārtējo vidi, uzņēmumam par to ir jāinformē mūsu dienests. Savukārt mēs, konstatējot piesārņojumu, informējam Valsts vides dienesta centrālo struktūrvienību, bet tā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Avārijas seku novēršanu veic pats uzņēmums, bet reģionālās vides pārvaldes speciālisti izvērtē kaitējuma apmēru, kas radīts ūdenim, zemes dzīlēm un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Ja noteikt vainīgo, lai sauktu viņu pie atbildības mums nav iespējams, lūdzam Valsts policijas palīdzību. Tehnogēnās vai dabas katastrofas gadījumā civilās aizsardzības sistēmas galvenais uzdevums ir glābt cilvēkus. Kad cilvēki ir drošībā, var izvērtēt avārijas sekas, toskait arī apkārtējai videi radīto kaitējumu, kas šādos gadījumos ir tieši mūsu uzdevums.

Piedalāmies civilajā aizsardzībā

 

Guntis Drunka, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks

Civilās aizsardzības pasākumi tiek īstenoti trīs līmeņos – valsts, pašvaldību un uzņēmumu. Ventspils brīvostas pārvalde darbojas trešajā no šiem līmeņiem, atbildot tikai par savu darbinieku drošību administratīvajā ēkā, ostas kapteiņa dienesta ēkā un Prāmju terminālī.

Tomēr Ventspils brīvostas pārvalde piedalās CA komisijas darbībā un pilsētas CA plāna pasākumos. Avārijas situāciju gadījumos ostas kapteiņa dienests nodrošina kuģu drošu kuģošanu ostā, bet, ja nepieciešams, – drošu kuģu izvešanu ārpus ostas. Ventspils brīvostas pārvalde sniedz savus transporta un tehniskos līdzekļus avārijas seku likvidēšanai ostā. Mums ir bonu norobežojumi, lai lokalizētu iespējamo naftas produktu noplūdes vietu, savukārt mūsu naftas savācējkuģi piedalās piesārņojuma likvidēšanā.

Mācībās atstrādājam savstarpējo sadarbību

 

Genādijs Pavlovs, VUGD Ventspils brigādes komandieris

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldību izstrādā CA pilsētas plānu. Šajā plānā ir atrunāta visu dienestu līdzdalība avāriju seku likvidēšanas gadījumā bīstamajos uzņēmumos. Katrā uzņēmumā ir arī savi CA plāni, kas ir pilsētas plāna sastāvdaļas.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic galveno operatīvo darbību, likvidējot avārijas sekas, atkarībā no tās rakstura un mēroga, kā arī koordinē valsts un pašvaldības dienestu darbību, kas piedalās avārijas likvidēšanā. Tāpat atkarībā no avārijas mēroga VUGD sniedz ieteikumu sasaukt Civilās aizsardzības komisiju (šo lēmumu pieņem komisijas priekšsēdētājs, mēs varam tikai ieteikt) nepieciešamības gadījumā. Mūsu dienests ir arī atbildīgs par CA sirēnu uzturēšanu darba kārtībā, par to ieslēgšanu un iedzīvotāju informēšanu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, par rīcību ārkārtas situācijas gadījumā. Viss, kas saistīts ar sirēnu ieslēgšanu un informācijas apziņošanu, tiek izkopts un atstrādāts mācību laikā.

Mūsu pilsētā darbojas seši potenciāli bīstami uzņēmumi, kuros reizi trijos gados notiek civilās aizsardzības mācības, piedaloties visiem pilsētas dienestiem, bet reizi gadā uzņēmums veic iekšējās mācības. Mācību laikā tiek noslīpēta savstarpējā sadarbība starp valsts un pašvaldības dienestiem.

Gadījums, kad iekraušanas laikā noplūda akrilskābes nitrils, kas ostā notika pagājušā rudens beigās, jau divas reizes ticis apspriests CA Komisijas sēdēs. Toreiz termināļa speciālisti, kas uzraudzīja akrilskābes nitrila iekraušanas darbus, uzskatīja, ka avārija nav tik bīstama, lai operatīvi par to informētu VUGD.

CA komisijas sēdēs mēs precizējām, kādos gadījumos uzņēmumiem ir jāinformē VUGD un valsts vides iestādes par viņu teritorijā notikušo incidentu. Vienojāmies par informēšanas shēmu optimizāciju, lai, no vienas puses, izvairītos no tā, ka vairāki subjekti veic vienu un to pašu rīcību, bet, no otras puses, – lai operatīvi informētu un veiktu nepieciešamos pasākumus.