Sabiedrībai jāzina par ostu

Eiropas Jūras ostu organizācija (ESPO) iedibinājusi īpašu balvu, kas ik gadu tiek pasniegta ostām, kuras veiksmīgi īsteno sociālo integrāciju jeb, citiem vārdiem sakot – ostu pārvalžu sadarbību ar pašvaldību, vietējiem iedzīvotājiem, uzsverot, ka ostai nav jābūt tikai slēgtai tranzīta vai industriālajai pasaulei.

Ventspilī teritoriālajā aspektā nošķirtība nav tik izteikta, jo ostas teritorija saplūst ar pilsētu. No vienas puses, iedzīvotājiem tādēļ nākas izjust trokšņus, smakas un putekļus, bet, no otras puses, iespējams izbaudīt ostas šarmu – staigāt pa sakārtoto ostmalas promenādi, vērot kuģu kraušanu, sagaidīt kuģus ienākam gandrīz pie jūras vārtiem, stāvot pašā mola galā vai uz kuģīša, vai skatu tornī stāvlaukumā pie mola.

Arī Ventspils brīvostas pārvaldes kuģītis Hercogs Jēkabsizvadā pa ostas teritoriju. Tādējādi kuģus un termināļus gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji var aplūkot pavisam tuvu. Ventspilnieki pie tā jau pieraduši, kaut ne visās ostas pilsētās osta ir tik pieejama, un, veidojot tās infrastruktūru, domāts ne vien par ostas tiešo funkciju nodrošināšanu un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidi, bet arī par to, lai tie būtu baudāmi un funkcionāli iedzīvotājiem. Mols ir izgaismots, uz tā izvietoti soliņi, un ikvienam pa to iespējams aiziet līdz pat bākai. Arī rekonstruējot Ventspils paceļamo tiltu, reizē ar tā funkcionalitāti tika domāts par vizuālo noformējumu, kas šobrīd priecē pilsētniekus.

Daudzviet Eiropā ostas ir slēgtas muitas teritorijas, kurās no senās burvības un vēstures palicis maz.

ESPO uzsver, ka ir būtiski par notikumiem ostās stāstīt sabiedrībai tādēļ, lai nodrošinātu pēctecību profesijās, kuras nepieciešamas ostās. Turklāt tām nebūt nav jābūt tieši ar jūrniecību saistītām. Svarīgi, lai gan tehniskajās, inženier- un dabaszinātnēs studējošie, gan arī ekonomisti un sociālo zinātņu pārstāvji būtu ieinteresēti specializēties ar jūrniecību, tranzītu vai ostu pārvaldību saistītās jomās. Iepazīstoties ar mācību iestāžu sarakstu, uz kurām pērn pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas devās studēt Ventspils jaunieši, patīkami redzēt, ka daudzi izvēlējušies profesiju, kas lieti noder ostās.

No krievvalodīgajām skolām pat vairāki devušies studēt uz prestižām augstskolām Krievijā, kas saistītas ar jūrniecību vai tranzītu. Savukārt šogad Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas Ventspils filiāles audzēkņi jau gaida prakses vietas uz kuģiem, bet no Ventspils Profesionālās vidusskolas atrodas praksē Ventspils ostas termināļos un ražošanas uzņēmumos. Laba sadarbība izvērtusies ar uzņēmumu Ventamonjaks serviss, stāsta Profesionālajā skolā. Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde uzņēmusies iniciatīvu pie viena sarunu galda sēdināt uzņēmējus un izglītības iestāžu pārstāvjus, lai kopīgiem spēkiem veidotu apmācības programmas.

Lai arī sabiedrības informēšana un sinerģijas veidošana ar vietējām kopienām, pašvaldību, organizācijām un iedzīvotājiem lielākoties nav likumā ierakstīta, tieša ostas funkcija, Eiropas Savienība laidusi klajā vairākus dokumentus un rokasgrāmatas, kurās, pamatojoties uz pētījumiem un pieredzi, doti ieteikumi ostu pārvaldēm. Ir ieteikums ostai sekot līdzi tam, kāds tēls par to veidojas iedzīvotāju acīs, veidot piederības izjūtu ostai, atvērt ostas sabiedrībai un veidot tās pamanāmas pilsētas vidē. ES rosina pārvaldes līdzdarboties arī izglītībā un darbaspēka attīstībā, investējot sabiedriskajā infrastruktūrā un veidojot dialogu starp ostas uzņēmējiem un izglītotājiem.

Tāpat ES ieteikums ir nerunāt ar sabiedrību tikai un vienīgi grafiku, skaitļu un shēmu valodā, tādēļ aicina izmantot mediju starpniecību, atzīstot, ka tie informāciju iedzīvotājiem var aiznest daudz saprotamāk. Tieši šī iemesla dēļ daudzas ostas Eiropā sadarbojas ar vietējiem laikrakstiem, televīzijām, kā arī šodien populārajiem blogeriem. Lai arī ostās svarīga ir drošība, ostu darbiniekus aicina izmantot radošu pieeju, lai nodrošinātu abus – gan informāciju, gan drošību.