Pagājušajā nedēļā, 30. un 31. maijā, Latvijā notika kārtējā starptautiskā konference TransBaltica 2019, kas bija veltīta tranzīta nozarei. Svarīga Latvijas tranzītkoridora sastāvdaļa ir ostas, toskait Ventspils brīvosta. Un ne velti konferences otrā diena notika izbraukuma sesijā Ventspilī.

Interese ir

Tranzīts Latvijā šobrīd piedzīvo ne tos labākos un vieglākos laikus – daļēji nozares pārmērīgās politizācijas dēļ, taču lielākoties dēļ tā, ka Krievija īstenojusi vērienīgu savu ostu attīstības programmu, kurā iegulda miljardus un kuras sekas ir Krievijas eksporta kravu plūsmas pārorientācija uz savām ostām. Starptautiskā konference TransBaltica, kas Latvijā notiek jau 22 gadus, arī šogad sapulcēja Rīgā ekspertus no dažādām valstīm, kuri apmainījās ar informāciju un viedokļiem par pašreizējo situāciju un Latvijas tranzīta attīstības perspektīvām.

Kā sacīja viens no konferences organizatoriem – Grigorijs Gudkins – , kurš pārstāvēja Rīgas Menedžeru skolu, interese par Latvijas tranzītu saglabājas. Uz to norāda arī konferences pārstāvniecība – tajā piedalījās transporta un satiksmes ministriju, dzelzceļa, ostu, loģistikas, tranzītbiznesa nozares asociāciju, informācijas un analītisko aģentūru pārstāvji utt. no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Itālijas, Nīderlandes.

Konferences otrā diena norisinājās Ventspilī. Izbraukuma TransBalticas sesija notika Livonijas ordeņa pilī. Pēc Ventspils brīvostas prezentācijas, ar kuru uzstājās brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, dalībnieki un eksperti apmainījās ar viedokļiem par tēmu Latvijas tranzītvalsts statuss: skats no Krievijas. Pēc sesijas konferences dalībnieki apskatīja ostas akvatoriju no ekskursiju kuģīša Hercogs Jēkabs klāja, apmeklēja termināli Noord Natie Ventspils Terminals un industriālo zonu Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.

Ministrija raugās ar optimismu

Ja paraugās uz skaitļiem, tad patlaban ar Latvijas tranzītu viss nav tik slikti: pēc Satiksmes ministrijas informācijas, Latvijas ostu kravu apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis, salīdzinot ar tādu pašu pagājušā gada periodu. Ventspils ostā arī neklājas slikti, vērojams neliels kravu apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tiesa, Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms pa šo laiku ir samazinājies, salīdzinot ar analoģisku pagājušā gada rādītāju. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, atklājot konferenci, norādīja, ka tranzīts, kas veido 8% no Latvijas IKP, nodrošina būtisku ieguldījumu valsts ekonomikā. Nozares kopējais apgrozījums veido 1,5 miljardus eiro. «Satiksmes ministrija vienmēr atbalstīs tranzīta nozari,» solīja valsts sekretāra vietnieks. Pēc ministrijas pārstāvja viedokļa, Latvijas tranzīta nozare darbojas veiksmīgi un vispār mums kopumā ir izveidojusies laba situācija tranzīta jomā ar kaimiņvalstīm – Krieviju, Baltkrieviju, kā arī Kazahstānu.

Ar šādu optimismu uz tranzītu neraugās visi konferences dalībnieki un eksperti. Starp citu, arī pats satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīst, ka iepriecinošāka situācija Latvijas tranzītā – tas ir pagaidām. Krievijai būvējot un modernizējot savas ostas un citu pārkraušanas infrastruktūru, kravu plūsmas pakāpeniski aizies no Latvijas, iepriekš atzinis ministrs. Uz to pašu norādīja arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nesenā intervijā laikrakstam, iesakot aizmirst par masu kravām Latvijas ostās. Krievija attīsta savas ostu jaudas Ustjlugā un Primorskā, kas atņem Latvijai kravas. Gaidāms, ka šogad Ustjlugā sāks būvēt kārtējo jauno pārkraušanas kompleksu, kurā darbosies ģenerālkravu un beramkravu pārkraušanas termināļi. Kompleksam vajadzētu sākt darboties 2024. gadā. Gaidāms, ka uz turieni no Baltijas pārcels visus Krievijas minerālmēslojumu ražotāju pārkraušanas kompleksus. Baltijas ostas zaudē kravas arī pateicoties loģistikas kompleksam Primorkskā, kura jauda sasniegs līdz 70 miljoniem tonnu gadā. Turklāt Krievija intensīvi attīsta Tālo Austrumu, Ziemeļu un arktisko virzienu eksporta kravu plūsmu transportēšanā.

Saglabāt to, kas ir

Ko darīt Latvijai, lai saglabātu tranzītu? Un vai nozarei ir perspektīvas? Daudzi eksperti uzskata, ka ir. Tiesa, uz Latvijas tranzītu varētu attiecināt šādu spārnoto teicienu: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Uz negatīvajām tendencēm Latvijas tranzītā norādīja Aivars Tauriņš, kom­pānijas DB Schenker Krievijā ģenerāldirektors. Kompānija sniedz loģistikas pakalpojumus visā pasaulē. Tauriņš no 2013. līdz 2015. gadam bija vadošās grupas pārstāvis kompānijā Stena Line Group Freight, kas atbildēja par Baltijas, Krievijas un NVS tirgiem. Tauriņš divus gadus nostrādāja Ventspilī, nodarbojoties ar Stena Line reģionālo prāmju pārvadājumu organizēšanu. «Tendences tranzītā nav īpaši pozitīvas, un nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā tās mainīsies uz labo pusi,» sacīja Tauriņš. Tomēr, tāpat kā visam pārējam, tranzīta kokam arī ir divi gali: no vienas puses, nozare nerada būtisku pievienoto vērtību, bet, no otras puses – uztur infrastruktūru, kuru var izmantot vietējās kompānijas. «Ja tranzīts aizies, tad arī infrastruktūru nebūs, kam uzturēt, un ostas pakalpojumi vienkārši pazudīs,» tāda ir Tauriņa prognoze. Tas tikai norāda uz to, ka gan valstij, gan pašvaldībai, gan Ventspils brīvostas pārvaldei ir visiem spēkiem jācenšas noturēt pašreizējo kravu apjomu vismaz tādā līmenī, kas nodrošina ostu pakalpojumu ekonomisko pamatojumu un pieejamību. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt rūpniecību, kas palīdzēs daļēji aizvietot aizejošās tranzītkravas. Ventspils īsteno šo stratēģiju jau 17 gadus.

«Attīstiet konteineru pārvadājumus»

Krievijas ekspertu viedokļi, kas izskanēja konferences otrajā dienā Ventspilī, tāpat dalījās optimistiskajos un pesimistiskajos. Pētnieciskās aģentūras InfraNews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs ir pārliecināts, ka Baltijas ostas, toskait arī Latvijas, ir vajadzīgas un nozīmīgas Krievijai kā alternatīvs tranzīta virziens, vēl jo vairāk tādēļ, ka tās atrodas Eiropas Savienības teritorijā. Pēc eksperta domām, produktīvam darbam traucē skaļie un nevajadzīgie strīdi – par politiku, karu, valodu utt. Tā vietā, lai strīdētos, ir vienkārši jāstrādā ar atlocītām piedurknēm, aicina eksperts.

Pēc Bezborodova domām, Latvijas ostām ir jāaudzē konteineru pārkraušanas jauda. Salīdzinājumā ar naftas un citām masu kravām konteineru kravas nav tik ļoti politizētas, norāda Bezborodovs. Viņš iesaka ostu pārvaldēm un pašvaldībām nebaidīties ieguldīt līdzekļus konteineru jaudu izbūvē, jo investīcijas vienmēr atmaksāsies vai atgriezīsies. Bezborodovs minēja tādu piemēru: investori no Singapūras nopirka Gdaņskas konteniertermināli (Polijā), samaksājot par to miljardiem dolāru.

Atšķirībā no Bezborodova profesors Jurijs Ščerbaņins, kas pārstāv Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognozēšanas institūtu un Gubkina vārdā nosaukto Valsts Naftas un gāzes universitāti, noskaņots mazāk optimistiski. Viņš vērš uzmanību uz to, ka nevajadzētu piemirst par tendenci pārorientēt Krievijas kravu plūsmas uz savām ostām. Atbildot uz galveno jautājumu konferences otrajā dienā – vai Latvija saglabās tranzītvalsts statusu? –, Šcerbaņins norādīja: no vienas puses, Eiropas Savienībai ir vajadzīgi naftas produkti, un Krievija turpinās tos piegādāt, toskait caur Latvijas ostām; no otras puses, naftas produktu apjoms Latvijas ostās turpinās samazināties, bet pēc tam sāks aiziet arī citas kravas, kas negatīvi ietekmēs tranzītnozari.

Tranzīta izdzīvošanas formula

Vienkāršu un optimistisku Latvijas tranzīta formulu piedāvāja konferences TransBaltica regulārais dalībnieks – konsultatīvās kompānijas Argus vecākais analītiķis Sergejs Agibalovs. «Jebkurā lietā palīdzēs veselīgs optimisms, ko papildina efektīvs darbs,» viņš sacīja, uzstājoties izbraukuma sesijā Ventspilī. Reāli izvērtējot Latvijas tranzīta perspektīvas, viņš arī atzīst, ka galvenās Krievijas kravu plūsmas tiks pārorientētas uz savām ostām. Taču «vienmēr paliek nelielās kravu plūsmas, kas [Latvijai] ir elastīgi jāpiesaista savām ostām». Ventspilij diez vai vajadzētu konkurēt ar tādiem ostas biznesa titāniem kā Primorska vai Ustjluga. Taču paliek citi spēlētāji, uz kuru fona Ventspils izskatās daudz saistošāka, pārliecināts Agibalovs.

Kā piemēru eksperts minēja naftas ķīmiskās kravas, kurām nākotnē prognozē lielu pieprasījumu. Patlaban Krievijas naftas ķīmijas eksporta pamatapjoms rietumu virzienā iet caur Somijas ostām. Taču, pēc analītiķa domām, attīstoties naftas ķīmisko produktu ražošanai, pieaugs arī pieprasījums pēc šo kravu pārkraušanas. Šo nišu var aizpildīt arī Ventspils, kurai ir gan pietiekami liela pieredze naftas ķīmijas pārkraušanā, gan arī nepieciešamā infrastruktūra un labs pakalpojumu līmenis, uzskata Agibalovs. «Vienmēr ir kaut kādas šauras preču grupas, kurām ir vajadzīga specifiska pieeja, ir tikai jāmeklē un jāatrod tās,» pārliecināts eksperts.

Latvijas ostas, toskait Ventspils, vienmēr varēs atrast savu nišu Krievijas kravu tranzītā, uzskata Sergejs Agibalovs.

Jautājumu ekspertiem uzdod «Ventspils nafta» termināls Plānošanas nodaļas priekšnieks Asvats Zakirovs.

«Bez Latvijas un citām Baltijas ostām Krievija zaudēs konkurencē,» pārliecināts Aleksejs Bezborodovs.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • 0
    domāju Pirms 2 nedēļām

    Interesanti, no ministrijas arī kāds bija?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: