Ventspils brīvostas pārvalde ik gadu realizē vērienīgus projektus būvniecības jomā. Nupat sācies 2019. gads, tādēļ piedāvājam ieskatīties šī gada plānos. Nozīmīgākais būvniecības objekts šajā gadā būs Ziemeļu mola rekonstrukcija.

Iecerēts arī pārbūvēt krasta nostiprinājumu pie Dienvidu mola un turpināt ostas pievedceļu atjaunošanu un izbūvi, tostarp pabeidzot darbus pērn aizsāktajos objektos. Vienlaikus šogad paredzēts arī izstrādāt vairākus būvprojektus, kuru īstenošana iecerēta turpmākajos gados.

Vērienīgākais objekts – Ziemeļu mols

Ventspils ostas Ziemeļu mols šogad piedzīvos visu laiku vērienīgākos atjaunošanas darbus, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas būvinženieris Raivo Bumbieris. Būtiskāko darbu sarakstā ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, tostarp krāvumu papildinās ar divu veidu tetrapodiem – 2150 piecas tonnas smagiem un 855 trīspadsmit tonnas smagiem –, kā arī 220 betona masīviem, kas sver 45 tonnas katrs. Molam izbūvēs arī jaunu tērauda rievsienu, hermetizēs mola fasādes sienas, monolitizēs mola ķermeni, demontēs tehnoloģiskā cauruļvada kanālu un izbūvēs jaunu brauktuvi.

Iepirkuma konkurss par Ziemeļu mola rekonstrukciju noslēdzās pagājušā gada beigās, un tajā uzvarēja AS BMGS. Brīvostas pārvalde noslēgusi ar uzņēmumu būvdarbu līgumu par 12,86 miljoniem eiro. Kā stāsta brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas inženieris, būvdarbus paredzēts sākt šī gada pavasarī un kopējais plānotais būvdarbu laiks ir 20 mēneši. Viņš arī uzsver, ka AS BMGS ir ievērojama pieredze tieši hidrobūvju būvniecībā un atjaunošanā, tostarp tieši šis uzņēmums pērn atjaunoja arī Ventspils ostas Dienvidu molu.

Ziemeļu mola rekonstrukcija izmaksās aptuveni sešas reizes dārgāk nekā Dienvidu mola atjaunošana. Kā skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis, tas ir vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, Dienvidu mols ir 900 metrus garš, bet Ziemeļu mola garums ir pusotrs kilometrs. Līdz ar to tetrapodu krāvumu atjaunošanas apjoms ir krietni lielāks jeb betona izstrādājumu, kas tiks novietoti uz Ziemeļu mola, ir krietni vairāk nekā Dienvidu molam. Tiks veikta vesela virkne darbu veidu, kas netika darīti Dienvidu molam, piemēram, ceļa braucamās daļas izbūve ar cieto segumu, jo pa Ziemeļu molu paredzēta arī smagā transporta kustība, ņemot vērā, ka Ziemeļu molam piegulošajā teritorijā atrodas piestātnes, kur ir tehnoloģiskais aprīkojums un nepieciešama regulāra apkalpojošo dienestu kustība. Izmaksu ziņā ietilpīga būs mola ķermeņa monolitizācija, lai atjaunotu tā nestspēju, jo ekspluatācijas gaitā, mola ķermenim nosēžoties, tā mazinājusies.

Ziemeļu mols ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām Ventspils ostas hidrobūvēm, tas ir dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no viļņiem, ledus un smilšu sanesumiem. Ziemeļu mols būvēts pirms vairāk nekā simts gadiem, un pēdējie atjaunošanas un pārbūves darbi tur notikuši laikā no pagājušā gadsimta 70. līdz 90. gadiem.

Pabeigs krasta stiprinājuma pārbūvi

AS BMGS atklātā konkursā ieguvusi tiesības arī pārbūvēt krasta nostiprinājumu pie Dienvidu mola, kas arī ir viens no nozīmīgākajiem šī gada būvniecības objektiem Ventspils ostā, tiesa gan – darbi sākti jau pagājušā gada rudenī. Minētie krasta nostiprinājumi atrodas ostas teritorijā pie zemesgabala Dienvidu mols 5, kuram pērn gar vecajām saldētavas ēkām izbūvēts piebraucamais ceļš. Nostiprinājumi savu laiku nokalpojuši, un tos nepieciešams pārbūvēt, lai uzlabotu ostas infrastruktūru un kuģošanas drošību. Pagājušā gada septembrī tika sākta demontāža, gultnes attīrīšana un grunts atrakšana līdz enkuru augstuma atzīmei. Šiem darbiem šopavasar sekos rievpāļu iegremdēšana. Visus būvniecības darbus, kuru kopējās izmaksas ir 1,4 miljoni eiro, iecerēts pabeigt līdz šī gada rudenim.

Abu molu atjaunošana un krasta nostiprinājumu pārbūve iekļauta Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana. Projekts uzsākts 2017. gadā, un to īstenos līdz 2022. gadam. Projekta attiecināmās izmaksas ir 18,14 miljoni eiro, no kuriem13,43 miljonus eiro līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Projektā paredzēts atjaunot un pārbūvēt vairākas nozīmīgas hidrobūves.

Turpinās ostas pievedceļu būvniecību

Ventspils brīvostas pārvalde šogad arī turpinās rekonstruēt ostas pievedceļus. Kā stāsta Tehniskās nodaļas būvinženieris, darbi plānoti kopumā četros objektos. Trīs no tiem ir ielas, kurās darbi aizsākti pērn. Cita starpā šajā būvniecības sezonā darbi atsāksies Kurzemes ielas posmā no Embūtes ielas līdz Mazajai Kurzemes ielai. Vairāk nekā 2,4 kilometrus garajā ielas posmā būs pilnībā pārbūvēta seguma konstrukcija, būs jauns apgaismojums un lietusūdens kanalizācijas sistēma, jaunas ceļa zīmes un pārskatāmāki elektroniskie informācijas tablo, kas rāda automašīnas konkrētā mirkļa svaru un braukšanas ātrumu, kā arī atsevišķs tablo, kurā būs redzama informācija par gaisa temperatūru un vēja ātrumu. Darbiem tehnoloģiskais jeb ziemas pārtraukums sācies pagājušā gada decembrī, un tie tiks atsākti pavasarī, kad to ļaus laika apstākļi. Kurzemes ielu par 3,26 miljoniem eiro pārbūvē SIA VIA.

Tāpat brīdī, kad laika apstākļi to ļaus, plānots atsākt darbus Durbes ielā. Tie uzsākti pagājušā gada septembrī, vairākos ielas posmos daļēji ierobežojot satiksmi, bet uz ziemas periodu pārtraukti decembra vidū. Projekts paredz atjaunot asfaltbetona segumu visā ielas garumā, kas ir aptuveni 1,4 kilometri, atsevišķos posmos pārbūvēt gājēju ietvi, ierīkojot apvienoto ietvi un veloceliņu. Izbūvēs arī jaunu lietus­ūdens novadīšanas sistēmu, atjaunos un papildinās apgaismojumu, nomainot vecos gaismekļus pret jauniem – LED. Durbes ielas krustojumā ar Dīķu ielu plānots arī uzstādīt jaunu luksoforu. Darbus par 1,24 miljoniem veic SIA CTB.

Pavasarī būvnieku rosība atsāksies arī Ostas ielas posmā no Ostas kapteiņa dienesta līdz Ziemas ostai un Krišjāņa Valdemāra ielas 12 teritorijā. Nedaudz vairāk nekā puskilometra garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms ar lietusūdens kanalizāciju, apgaismojumu un gājēju ietvi. Līdz ar ielas izbūvi pabeigs arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas pirmo kārtu. Cita starpā nojauks teritorijā esošos graustus, izbūvēs jaunu segumu un izvietos vairākus vides objektus, tostarp Mīlestības bāku un loču kuģi Rota. Darbus par 3,19 miljoniem eiro veic SIA Ostas celtnieks.

Vēl šogad plānoti darbi uz Ventas tilta, atjaunojot braucamās daļas segumu un nomainot tilta apgaismojumu pret jauniem LED gaismekļiem. Kā norāda Tehniskās nodaļas vadītājs, tuvākajā laikā plānots izsludināt iepirkumu, lai darbus varētu veikt vasaras sezonā. Satiksmi iecerēts slēgt pa joslām, proti, būvdarbu laikā katrā virzienā esošo divu joslu vietā vienlaikus būs atvērta viena josla.

Tajā pašā laikā jāplāno arī turpmākie darbi. Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas būvinženieris stāsta, ka šī gada laikā plānots izstrādāt būvprojektus četriem pievedceļiem. Iecerēts atjaunot piebraucamo ceļu zemesgabalam Plosta ielā 20/14 jeb Plosta ielas posmu no Sarkanmuižas dambja virzienā uz Prāmju termināli. Pārmaiņas piedzīvos arī Kaiju iela Pārventā, Rūpniecības iela posmā no Durbes ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei pie Apvedtilta un Ostas iela posmā no Jāņa ielas līdz Dārzu ielai.

Visi minētie ielu būvniecības darbi iekļauti ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Pievedceļu attīstība Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām. Arī šis projekts, tāpat kā hidrobūvju at­jaunošana, uzsākts pirms diviem gadiem un turpināsies vēl trīs gadus. Tā kopējā vērtība ir 19,86 miljoni eiro, no kuriem 85% jeb 16,88 miljonus eiro līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Projekts kopumā paredz atjaunot vai izbūvēt 19 pievedceļu posmus teju 13 kilometru garumā.

Ziemeļu mols šogad piedzīvos vērienīgākos atjaunošanas darbus.

Pie zemesgabala Dienvidu mols 5 pagājušā gada septembrī sākta krasta nostiprinājuma demontāža, gultnes attīrīšana un grunts atrakšana līdz enkuru augstuma atzīmei.

Krasta stiprinājuma atjaunošanas darbi pie zemesgabala Dienvidu mols 5 šobrīd pārtraukti, tie atsāksies pavasarī ar rievpāļu iegremdēšanu.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: