Jau divpadsmit dienas Ventspilī darbojas jauni Brīvostas noteikumi, kas paredz stingrākas prasības uzņēmumiem, veicot ostā kravu operācijas ar naftas un ķīmiskajiem produktiem. Ventspils brīvosta spērusi lielu soli uz priekšu vides aizsardzībā, pietuvojoties šajā ziņā lielākajām Eiropas ostām.

Spēkā stājušies jauni noteikumi

Ventspils brīvosta kļuvusi par pirmo ostu Latvijā, kas ieviesusi smaku un gaisīgo organisko savienojumu (GOS) izmešu kontroles komplekso sistēmu, iekraujot naftas tankkuģos naftas produktus un ķīmiskos produktus. Kopš š.g. 1. jūnija Ventspils brīvostas teritorijā darbojas jauni noteikumi, kas paredz, ka, iekraujot kuģos naftas vai ķīmiskos produktus, kuriem tvaika spiediens (pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskālu un vairāk (pie temperatūras 37,8˚C), kā arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, tiek izmantota kravas izgarojumu izmešu un smaku kontroles sistēma. GOS izmeši, izmantojot šo sistēmu, termināļu robežās nedrīkst pārsniegt 10 g/Nm3. Termināļa, kurā tiek pārkrauti iepriekšminētie produkti, operators rada smaku monitoringa sistēmu, nodrošinot datu elektronisko nodošanu Ostas kapteiņa dienestam. Savukārt termināļa, kas veic mazuta noliešanu no cisternvagoniem uz dzelzceļa estakādēm, operatoram ir jānodrošina, lai smaku koncentrācija publiskajās vietās nepārsniegtu 5 vienības/m3.

Ievieš smaku kontroles sistēmu

Ventspils brīvosta uz to gāja jau sen. Viens no termināļiem, kas pārkrauj gaišos naftas produktus, proti, Ventall Termināls, izmanto tvaiku kontroles sistēmu jau kopš 2006. gada, atgādināja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka. Attiecīgu iekārtu iegādājusies arī kompānija Ventamonjaks serviss. Turklāt terminālī izmantojamā sistēma, neraugoties uz to, ka darbojas jau 12 gadus, joprojām ir mūsdienīga un efektīva, jo nodrošina tvaiku attīrīšanas pakāpi līdz 10 g/Nm3 termināļa teritorijā un GOS izmešu apjoma samazinājumu par 90–95%, norādīja Drunka.

Līdz šā gada 31. maijam tvaiku savācējiekārtas (TSI), kā arī izmešu un smaku kontroles sistēmas, veicot naftas produktu un ķīmisko produktu iekraušanu kuģos, savās teritorijās vajadzēja uzstādīt vēl diviem uzņēmumiem: «Ventspils nafta» termināls (VNT) un Ventbunkers. VNT uzstādīja smaku kontroles stacijas un TSI Brīvostas noteikumos paredzētajā termiņā, Ventbunkers pagaidām ir procesā un sola uzstādīt iekārtas līdz jūnija beigām. Tāpat 1. jūnijā sākusi darboties nepārtrauktā monitoringa sistēma, kontrolējot gan smakas uz termināļu robežas un publiskajās vietās, gan GOS izmešus no TSI. Publiskajās vietās elektroniskie deguni* uzstādīti Stradiņa ielā, Talsu ielā 114 un pilsētas krastmalā, pie skulptūras Govs Ceļotāja.

Pēc brīvprātības principa

Ventspilī ieviešamā naftas produktu smaku un tvaiku izmešu kontroles sistēma nav nekāds no jauna izgudrots velosipēds, uzsver Drunka. Nesen viņš apmeklēja Eiropas Savienības ostas Tallinu un Roterdamu, iepazīstot ārzemju pieredzi, kas tiek izmantota jau aptuveni astoņus gadus. «Ļoti iespaidoja brīvprātības princips, kuru demonstrē uzņēmumi un termināļi, ieviešot tādas sistēmas,» norādīja Drunka.

Katrā valstī darbojas savi normatīvi. Pie mums ir noteikts smaku pieļaujamais līmenis un GOS izmešu limits, bet, piemēram, Igaunijā ir pieņemta norma, ka smaka nedrīkst būt traucējoša, neprecizējot skaitlisko lielumu, savukārt Holandē galvenie kritēriji ir iedzīvotāju sūdzības, kas liek uzņēmumiem meklēt efektīvākus risinājumus un ieguldīt lielas investīcijas, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Roterdamas ostā ir uzstādīts un darbojas aptuveni 350 elektronisko degunu, kas pieder gan privātajiem komersantiem, gan ostas administrācijai. «Tagad arī mēs esam spēruši lielu soli uz to, lai ostas termināļu darbība netraucētu iedzīvotājiem,» apkopoja Drunka, paužot pateicību uzņēmumiem, kuri nežēloja šiem mērķiem miljonu investīcijas.

Pirmie rezultāti

Saskaņā ar jaunajiem Ventspils brīvostas noteikumiem smaku un GOS izmešu nepārtrauktā monitoringa rezultāti nonāk Ostas kapteiņa dienestā. Dati tiek saņemti no deviņām stacijām jeb elektroniskajiem deguniem, kas uzstādīti uz termināļu robežām un publiskajās vietās. Monitorā, kuram seko līdzi ostas uzraugs, ir redzami smaku un GOS izmešu grafiki reālajā laikā katrā no deviņām novērošanas stacijām. Ostas uzraugs izvērtē iegūtos datus un, ja GOS limits vai smaku koncentrācija uz termināļa robežas vai publiskajās vietās pārsniedz normatīvu, pieprasa termināļa operatoram veikt konkrētus pa­sā­kumus, toskait – samazināt iekraušanas intensitāti.

Ja termināļa operators nereaģē vai veiktās darbības nesniedz vēlamos rezultātus, ostas uzraugs nodod informāciju Valsts vides dienesta reģionālajai pārvaldei. Ostas uzraugs Vladimirs Macko, kurš strādāja pagājušajā piektdienā, stāsta, ka savstarpējā sadarbība ar ostas termināļiem un Valsts vides dienestu pagaidām notiek testa režīmā. Tomēr pirmie rezultāti jau saņemti un apkopoti.

Līdz 8. jūnijām, kad bija pagājusi teju nedēļa, kopš stājušies spēkā jaunie Brīvostas noteikumi, no VNT un Ventall Termināls puses, kuri jau izmanto TSI, normu pārsniegšana nav konstatēta. Savukārt Ventbunkera teritorijā ir novērota GOS li­mita un smaku koncentrācijas pārsniegšana stacijā netālu no dzelz­ceļa estakādes, kur mazuts no cisternām tika noliets virszemes rezervuāros, norādīja Macko.

«Pirmie novērojumi vedina domāt par nākamā soļa nepieciešamību – smaku kontroles sistēmas un TSI uzstādīšanu arī vietās, kurās notiek cisternvagonu noliešanas darbi,» saka Drunka. Starp citu, speciālisti Roterdamā jau izstrādā tādas sistēmas projektu Tallinas ostai. Jānorāda, ka izmešu un smaku koncen­trācija, nolejot cisternvagonus, ir daudz zemāka, nekā veicot iekraušanu kuģos. «Ja mums izdosies novākt smakas kuģu iekraušanas laikā, tas jau būs milzīgs solis uz priekšu,» uzskata ostas pārvaldnieka vietnieks.

*Elektroniskais deguns – elektroniska ierīce, kas paredzēta smaku noteikšanai.

Ostas uzraugs Vladimirs Macko seko līdzi monitorā redzamajai dator­informācijai, kas tiek saņemta no deviņām smaku un gaisīgo organisko savienojumu izmešu kontroles stacijā

Kam ir jākontrolē

Jānis Vītoliņš, Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos

- Šobrīd termināļos, kas pārkrauj naftas produktus, ir daļēji ieviesta smaku kontroles sistēma. SIA «Ventspils nafta» termināls tvaiku savākšanas iekārtu uzstādījusi un nodevusi ekspluatācijā, savukārt AS Ventbunkers šobrīd tikai veic būvdarbus. Vienlaicīgi ar šo iekārtu uzstādīšanu katrs naftas produktus pārkraujošais uzņēmums uzstādījis trīs elektroniskos degunus uz savas teritorijas robežas. Līdz ar to šobrīd Ventspilī darbojas deviņi elektroniskie deguni, kas nepārtrauktā režīmā veic smaku mērījumus. Šādas smaku kontroles sistēmas darbības rezultātu kopumā var nodrošināt tikai efektīva kontrole. Diemžēl pagaidām neesam spējuši nonākt pie vienota viedokļa par to, kam būtu jākontrolē jauno ostas noteikumu un pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu izpilde. Vairākkārt vērsāmies pie Valsts vides dienesta vadības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, norādot, ka atbilstoši likumam Par piesārņojumu šī kontrole ir jāveic Valsts vides dienestam, mūsu gadījumā – Ventspils reģionālajai vides pārvaldei. Tomēr Valsts vides dienestam ir cits uzskats: pašvaldības saistošo noteikumu izpilde ir jākontrolē pašai pašvaldībai. Tas ir absurdi, jo grozījumi likumā Par piesārņojumu paredz kontroli tikai no vienas institūcijas – Valsts vides dienesta – puses. Mums ir visi juridiskie slēdzieni, un mēs atkārtoti vērsīsimies ministrijā. Vides pārvalde uzskata, ka jaunā smaku kontroles sistēma galvenokārt ir vajadzīga uzņēmumiem paškontrolei. Diemžēl ventspilnieki daudzu gadu garumā ir pārliecinājušies, ka uzņēmumu paškontrole nesniedz vēlamo rezultātu. Vairākkārt tiekoties ar VVD vadību, pašvaldība panāca to, ka informācija no elektroniskajiem deguniem nonāk vienlaicīgi Ostas kapteiņa dienestā un reģionālajā vides pārvaldē. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc pārsniegumu gadījumā reģionālās vides pārvaldes inspektoram jāgaida zvans no Ostas kapteiņa dienesta, kāpēc inspektors nevar reaģēt nekavējoties. Līdz ar to pašvaldība neatlaidīgi pieprasīs saistošo noteikumu izpildi, t.i., AS Ventbunkers maksimāli īsā laikā jāpabeidz tvaiku savākšanas iekārtu būvniecība un Valsts vides dienestam jānodrošina efektīva kontrole.

Mēs visi tagad mācāmies

Inguna Pļaviņa, Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās pārvaldes direktore.

- Smaku monitoringa sistēma pilsētā tik tikko ir sākusi darboties. Mūsuprāt, acīmredzams sistēmas pluss ir tas, ka tā ir nokalibrēta un mēs redzam smaku skaitlisko apjomu. Līdz šim bijām uzkrājuši lielu pieredzi smaku novērtējumā izjūtu līmenī. Mēs varējām sajust intensīvāku smaku un vājāku smaku, bet tagad šo vērtējumu papildinās arī smaku apjoma skaitliskais vērtējums. Šajā laikā kopš 1. jūnija, kad oficiāli pilsētā ieviesta smaku kontroles sistēma, kaut kādi būtiski pārkāpumi nav fiksēti. Saņēmuši vienu sūdzību par smaku, mēs konstatējām publiskajā vietā – pie Govs Ceļotājas – divas smaku vienības, bet norma ir piecas vienības. Izrādījās, ka šajā laikā terminālī Ventbunkers nolēja mazutu no cisternvagoniem. Mazuta noliešanas estakādes ietekme uz vidi tika izjusta jau agrāk, taču tagad saņemam arī smaku apjoma skaitlisko vērtējumu. Starp citu, tas bija tuvs smaku modelēšanas rezultātiem, uz kuriem agrāk balstījāmies, izvērtējot smaku ietekmi uz vidi. Sistēma ir elastīga, to var papildināt ar jauniem elektroniskajiem deguniem. Valsts vides dienesta reģionālā pārvalde tagad tāpat veido jaunu sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi, ieviešot smaku monitoringa sistēmu. Monitoringa rezultātus saņemam arī pārvaldē. Mēs vienojāmies, ka apmainīsimies ar informāciju un nepieciešamības gadījumā tiksimies, lai apspriestu aktuālākos jautājumus. Mēs visi tagad mācāmies.

Smaku monitoringa galvenā būtība un dziļākā jēga – agrīnā brīdināšana par jebkuru nepatīkamu situāciju, kas saistīta ar smakām. Vispirms tas ir nepieciešams pašam termināļa operatoram, lai laikus saprastu, kādas sekas var izraisīt tā darbība, un attiecīgi rīkotos. Papildu juridiskās saistības vai funkcijas jaunie ostas noteikumi mums neuzliek, jo Ministru kabineta noteikumi par smaku kontroli nav mainījušies. Mēs, tāpat kā agrāk, reaģēsim uz iedzīvotāju sūdzībām un sastādīsim smaku protokolus, kā arī kontrolēsim uzņēmumu piesārņojošo darbību un sekosim līdzi, vai tiek ievēroti nosacījumi tiem izsniegtajās atļaujās

Lepni, ka sniegsim ieguldījumu pilsētā

Larss Panclafs, VNT ģenerāldirektors

- Pēdējo deviņu mēnešu laikā VNT koncentrēja visas savas pūles uz tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) būvniecību, lai iekļautos oficiāli noteiktajos termiņos un paspētu līdz šī gada 31. maijam, kad TSI izmantošana kļuva obligāta. Maijā TSI jau darbojās testa režīmā, bet nu VNT izmanto TSI kā neatņemamu sastāvdaļu kuģu apstrādes procesā. Mēs esam lepni par iespēju sniegt ieguldījumu pilsētas vides standartu paaugstināšanā un iedzīvotāju labklājības veicināšanā, pateicoties TSI. Šāds sasniegums bija iespējams, tikai pateicoties projekta komandas neizsīkstošajām pūlēm. Plecu pie pleca veiksmīgi strādāja VNT darbinieki, darbuzņēmēji un piegādātāji. Savu ieguldījumu un atbalstu projekta realizācijā vienlīdz augstā līmenī mums sniedza arī citas iesaistītās puses – pilsētas pašvaldība, Ventspils brīvostas pārvalde, vides jautājumus uzraugošās iestādes, kā arī vairāki Ventspils uzņēmumi. VNT vēlas pateikties visām iesaistītajām pusēm un it īpaši savai projekta komandai par fantastisku darbu!

Fakti par VNT tvaiku savākšanas iekārtu (TSI)

- Projekta realizācijā ieguldītas 155 000 cilvēkstundas un sasniegtais rezultāts ir 0 negadījumu.

- TSI sastāv no 2 identiskām tvaiku rekuperācijas sistēmām.

- VNT teritorijā uzstādīti 3 elektroniskie deguni, lai kontrolētu smaku izplatīšanos.

- TSI tiks izmantota 4 piestātnēs kuģu apstrādes procesā.

- Projektā bija iesaistīti speciālisti no 5 valstīm, 8 tautību pārstāvji; darbos piedalījās 6 vadošie darbuzņēmēji.

- TSI ir investēti 7 miljoni EUR.

- Celtniecības darbi ilga 9 mēnešus.

- TSI projektētais limits: 10 g/Nm3 GOS emisijas izplūdē.

Lasi vēl

Komentāri (4)

  • -3
    karlito 12.06.2018, 07:06:15

    Tas jau it kā labi...bet smird tāpat..

  • -1
    Dainis 12.06.2018, 08:44:54

    Smirdina Ventbunkers, kuram tādas iekārtas vēl nav!

  • 0
    krusttēvs vilhelms 12.06.2018, 13:40:53

    Solīt jau varat,ka iekārtas uzstādītas, paskatīsimies kaut kādā laika periodā , cik efektīvi uzliktas tās iekārtas vai arī ir stulbi,ka nesaprot kā jāizdara. Vajag pakonsultēties ar Dāņiem , viņi zin.

  • 0
    Pilsēta 12.06.2018, 15:47:39

    Jocīgi, ka šis tiek prezentēts ka unikāls notikums un sasniegums.
    Šim tā kā vajadzētu būt pašsaprotama lieta.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: