Eiropas Komisijas organizētā pieredzes apmaiņas vizītē pagājušās nedēļas ceturtdienā Ventspils brīvostu apmeklēja delegācija no Itālijas – valdības institūciju un ostu pārstāvji –, lai iepazītu to kā veiksmīgu piemēru speciālās ekonomiskās zonas darbības organizēšanā.

Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests vērsās pie Ventspils brīvostas pārvaldes ar lūgumu dalīties gadu laikā gūtajā pieredzē ar Itālijas valdības institūciju un ostu pārstāvjiem – jomas profesionāļiem – par speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darba organizēšanu Ventspilī.

Lai turpinātu Itālijas ostu attīstību, Itālijas valdība ir izdevusi dekrētu jeb uz likuma pamata pieņemtu lēmumu, kas šīs valsts ostu teritorijās turpmāk ļaus veidot SEZ. Lai sekmīgi īstenotu izvirzītos mērķus, Ventspils brīvosta tika izvēlēta kā veiksmīgs speciālo ekonomisko zonu menedžmenta piemērs.

Ventspili apmeklēja pārstāvji no Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta, Itālijas kohēzijas aģentūras, Neapoles, Taranto un Džoija Tauro ostu pārvaldēm, kā arī Itālijas Teritoriālās kohēzijas ministrijas un Itālijas Ekonomikas ministrijas.

Dienas ieskaņā delegācijas pārstāvji viesojās Ventspils brīvostas pārvaldē, lai virtuāli iepazītos ar pilsētu un brīvostu un diskusiju ceļā pārrunātu praktiskus SEZ izveides un darbības jautājumus Ventspils brīvostas pārvaldē. Savukārt pēc tam viesiem tika dota iespēja apmeklēt vairākus uzņēmumus Ventspilī, tostarp itāļi viesojās daudzfunkcionālajā kravu pārkraušanas centrā Noord Natie Ventspils Terminals, apmeklēja komunālo automašīnu ražotni Bucher Municipal, bet dienas izskaņā viesus uzņēma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.

Ventspils brīvosta ir starptautiskas nozīmes transporta, tranzīta un ražošanas centrs Latvijā, kas vairākkārt guvusi augstu vērtējumu arī pasaules mērogā, – tas kalpojis par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc Ventspils izvēlēta par pieredzes apmaiņas vizītes galamērķi, skaidroja Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta pārstāve. Turklāt itāļus uzrunājis arī Ventspils brīvostas SEZ ģeogrāfiskais izvietojums un darbības specifika, kas atbilst arī viņu nākotnes plāniem. «Tas ir liels izaicinājums, ko īstenosim, lai atbalstītu Itālijas ostas un lietderīgi izmantotu esošās teritorijas,» norādīja Itālijas kohēzijas aģentūras pārstāve Barbara Barillaro. Kaut arī Itālijā SEZ plānots veidot valsts dienvidu daļā, Barillaro uzskata, kas tas būs liels ieguvums visai valstij. Viena no Itālijas priekšrocībām attiecīgajā nozarē ir jūras krasta josla, kas veido aptuveni 7458 km, tāpēc, kā ­uzskata speciālisti, svarīgi sniegt finansiālo palīdzību ostu attīstības veici­nāšanai.

Viesu mērķis bija noskaidrot, kā veiksmīgi organizēt sadarbību starp ostām, pašvaldībām, valdību un citām iesaistītajām pusē, kam pievērst īpašu uzmanību SEZ izveidē, ar kādiem izaicinājumiem var nākties sastapties, kā piesaistīt investorus un pielāgot apkārtējo vidi, ko nodrošināt darba devējiem, kā arī vēl citus praktiskus jautājumus.

Ventspili un Ventspils brīvostu Itālijas Teritoriālās kohēzijas ministrijas pārstāvis Rafaels Lagravinezs uzskata par vienu no labākajiem piemēriem Eiropā. «Mums šis ir svarīgs notikums, jo Ventspils un Ventspils osta ir viens no nozīmīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļeiropā,» pateicībā par sniegto iespēju sacīja Lagravinezs. Viņaprāt, Ventspils ir brīnišķīga vieta, kam piemīt liels potenciāls, veroties nākotnē.

Atgādinām, ka brīvo ekonomisko zonu pētnieki šogad kārtējo reizi atzinīgi novērtēja Ventspils brīvostas panākumus un ieguldīto darbu attīstības veicināšanā. Pasaulslavenā britu izdevuma Financial Times pielikumā FDI Intelligence, kas jau vairākus gadus nodarbojas ar SEZ vērtēšanu visā pasaulē, arī šogad tika publicēts pētījums Global Free Zones of the Year 2017 (2017. gada globālās brīvās zonas). Apkopojot tā rezultātus, Ventspils brīvostai tika piešķirtas trīs speciālās balvas – par veiksmīgu darbu loģistikā, infrastruktūras attīstībā un pārrobežu sadarbības veicināšanā. Taču arī iepriekšējos gados Ventspils brīvosta saņēmusi ļoti augstu ekspertu novērtējumu un virkni speciālo balvu, kas apliecina stabilu brīvostas konkurētspēju starptautiskajā tirgū un pareizi īstenotu attīstības stratēģiju. 2016. gadā FDI eksperti ­piešķīra Ventspils brīvostai sešas speciālās balvas – par sniegto uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstu, infrastruktūras atjaunošanu, ražotņu paplašināšanu, ostas infrastruktūru, mārketingu un augsto tehnoloģiju ražotņu attīstību.

Itāļu delegācija – ostu un valdības institūciju speciālisti – uzņemšanas laikā Ventspils brīvostas pārvaldē.

Pieredzes apmaiņas vizītes laikā viesi apmeklēja arī uzņēmumu Bucher Municipal.

Par to, ko ražo Bucher Municipal, kāda ir nozares specifika un kā ražotnē tiek organizēts darbs, itāļu delegācijas pārstāvjiem stāstīja uzņēmuma ražošanas nodaļas koordinators Māris Saulītis (no kreisās).

Ventspils ir atzinīgi novērtēta

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks

– Tas, ka Eiropas Komisija izvēlējās Ventspili kā piemēru, no kā itāļu kolēģiem gūt pieredzi SEZ veidošanā, ir augsts novērtējums darbam, kas nu jau gandrīz 20 gadus tiek īstenots Ventspilī.

Ventspils starptautiskā līmenī tiek pamanīta, atzinīgi novērtēta un likta kā pozitīvais piemērs, no kā mācīties. Viesiem bija daudz praktisku jautājumu par to, kā izmantot SEZ statusu attīstībai. Un pēc būtības izaicinājumi visur ir vienādi – attīstības veicināšana, taču atšķiras katras ostas un pilsētas konkurētspējīgās priekšrocības. Te gan jāsaka, ka itāļu kolēģi bija vienisprātis arī ar brīvostas aptaujātajiem uzņēmējiem, kuri atzīst, ka SEZ nekādā gadījumā nav brīnumnūjiņa. Svarīgākais ir tas, ko pilsēta var piedāvāt kopumā – infrastruktūra, sasniedzamība, cilvēkresursi, attieksme un vēl daudzas citas lietas. Ventspilī šajā jomā ir daudz paveikts. Pat sakārtotā pilsētvide, ar ko Ventspils var lepoties, nospēlē būtisku lomu investora piesaistē.

Džoija Tauro osta

- viens no lielākajiem kravu pārkraušanas termināļiem Itālijā

- viens no svarīgākajiem konteineru satiksmes mezgliem Vidusjūras baseinā

Neapoles osta

- viena no lielākajām Itālijas un Vidusjūras baseina ostām

Taranto osta

- viena no pirmajām ostām Itālijā, kas sāka nodrošināt kravu pārvadājumus

- stratēģiska atrašanās vieta – starp rietumu un austrumu tirgus tirdzniecības joslām

Lasi vēl

Komentāri (10)

  • 0
    Kārlis 19.12.2017, 08:01:50

    Māri, kāda alga?

  • -2
    gunča 19.12.2017, 09:33:48

    Pieredzi kā nodarbināt lētu darba spēku par smiekla grašiem.
    Ja šamējie arī interesējās,kā pārvaldīt pilsētu,tad jā,jo Sicīlijas šaika nobāl mūsu domes priekšā.

  • -5
    Arturs 19.12.2017, 10:29:31

    nu netejkšju ka par smiekla naudu pacs stradaju bucheri un godigi nesudzos pelnu ļoti labi bet cilvekiem vienmer ir par maz stradat negrib bet pras nezinu kadas algaa

  • -1
    gunča 19.12.2017, 13:46:32

    Varbūt tu esi kāds šiška kantorī,ja saņem labi,jo nopelnīt labi nevar strādnieks ne Bucher Municipal ne citur Latvijā.Ja kādam ir liela alga (virs 1000 eiro) šajā valstī, tad tā nav pelnīta,bet to vienkārši saņemta.

  • -1
    Kārlis 19.12.2017, 10:40:03

    Artūr, var redzēt, ka Tev ir 8 klašu izglītība.
    Tad, protams, atalgojuma līmenis liekās normāls :)

  • -6
    keda 19.12.2017, 12:10:56

    Un kas tur slikts? Es labāk tusēju ar patiesu un sirsnīgu čali ar pamatskolas izglītību, nevis visus maģistrus savākuši snobu ;)

  • -2
    gunča 19.12.2017, 13:53:17

    Tu saki ,ka tusē?Tu tā vārda jēgu zini?Tas ir no krievu vārda zeku žargonā -tusovatsa.Tāpat kā prikols,kas ir zeku vārds-prikalovatsa.Droši vien arī vārdu "kruta" lieto?Arī ir cietumnieku žargonvāds-kručenij,kas nozīmē apķērīgs un viltīgs.Kas tu keda esi,kruts džeks vai krutā "vecene"?

  • -4
    Cienītais, Jūs ko? 19.12.2017, 14:30:38

    Un gunča grib apgalvot, ka visus 100% no laika komunicē tīrā latviešu mēlē, bez kaut viena žargonvārda, vai sulīgas slāvu mēles lamas?

    Kas cits kaķim asti cels...

  • -1
    gunča 19.12.2017, 15:55:13

    Tu,es te,tā saki ka es kaut ko apgalvoju,bet tā tas nav.Gan maķ peremaķ nāk ārā,gan arī latviski lamājos,bet cietumnieku žargonu gan nelietoju,varbūt kādreiz,lai kādu kruto tusētāju prikoļītu,respektīvi,lai izmēdītu.

  • -2
    Cienītais, Jūs ko? 19.12.2017, 17:47:25

    Nesaku, ka apgalvoji - jautāju. Jautājuma zīme galā.

    Un vispār, viens vienkāršs "gūglējums" vēsta, ka ar "tusovka" sākotnēji esot ticis apzīmēts jauniešu bariņš, kompānija. Neesmu, protams, speciālists ne krievu valodā, ne cietumniekos, par to gunča labāk zinās, bet šis apzīmējums liekas tīri pieņemams.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: