Ostas vārti aicina un pasargā

Moli ostā nepieciešami, lai aizsargātu ostas akvatoriju no viļņiem, straumēm un smilšu sanesumiem. Vēja ietekmē smiltis – gan tās, kas tiek pūstas pa gaisu, gan tās, kas tiek skalotas pa jūras un upes gultni – nemitīgi pārvietojas. Molu funkcija ir gādāt, lai tās tik daudz netiktu sapūstas un sanestas ostas teritorijā. Tāpat moli nodrošina ostā ienākušajiem kuģiem drošāku patvērumu – tie aizsargā ostu no pārlieku lielas viļņošanās.

Molu galos atrodas navigācijas zīmes – atbilstoši starptautiskiem navigācijas standartiem Dienvidu mola galā tā iekrāsota zaļa, bet Ziemeļu mola galā esošā navigācijas zīme ir sarkanā krāsā – kuģim ienākot ostā, zaļā navigācijas zīme paliek labajā pusē, sarkanā – kreisajā.

Būvēja un stiprināja

Kā vēsta vēstures avoti, kas apkopoti Ventspils brīvostas izdotajā grāmatā Ventspils osta 750, sākotnēji mola funkcijas pildīja īpašas ietaises – bolverki. Tie aizsargāja krastus no noskalošanas un kalpoja par kuģu pietauvošanas vietu. Krastu nostiprināšana ar bolverkiem ostas rajonā aizsākās 1638. gadā. Lai bolverkus darītu izturīgākus, tos apsita ar dēļiem un nostiprināja ar dzelzs tapām. Taču viļņi izrādījās stiprāki un ietaises vajadzēja bieži remontēt. Tad ostas vārtus izveidoja un krastus stiprināja ar molu kastēm, ko pildīja ar akmeņiem un salmiem. Tās gan iegremdēja jūrā, gan atstāja uz sauszemes. Krievijas impērijas laikā atjaunoja 1737. gadā celtos molus. 19. gs. vidū Dienvidu mols bijis pilnīgi vētru sagrauts. Ostā veidojās sēkļi un nespēja iebraukt pat vidēja lieluma kuģi. Nelielie moli neveidoja priekš­ostu, bet tikai turpināja Ventas krasta līniju kādu gabalu jūrā. Ostas izbūves darbi sākās 1852. gadā.

Savukārt 1897. gadā cara valdība izlēma Ventspils ostu veidot kā plašu un modernu eksporta ostu, un viens no uzdevumiem bija jaunu, daudz garāku molu izbūve. Molu projekta autors ir Mečislavs Šistovskis, kas beidzis Parīzes ceļu un tiltu skolu un Satiksmes ceļu institūtu Krievijā. 1903. gadā viņu iecēla par Ventspils ostas celtniecības darbu vadītāju. Molu ārējās sienas veidoja blīvas pāļu sienas, bet tukšumi piepildīti ar akmeņiem. Molu celtniecību pabeidza 1905. gadā. Molu galos ierīkoti orientieri kuģotājiem – Dienvidu molam balta uguns, bet Ziemeļu molam – sarkana.

Akmeņus iepērk no zemniekiem

Molu izbūve radīja neparedzētas sekas: jūras straumes daudz straujāk pieskalo smiltis pludmalē pie Ventas kreisā krasta, tādēļ pieaug Ostgala platība. Savukārt pludmalē aiz Ventas labā krasta aktīvi izskalojas jūras krasts un zūd zemes platības.

Latvijas brīvvalsts laikā molu stāvoklis tiek raksturots ar vārdu «pussagruvuši», līdz 1939. gadā sākās molu un krastmalu atjaunošana Sarkanmuižas un Muitas rajonos, un šajā laikā sāka izmantot betonu un akmeņu mūrus. Nākamie molu atjaunošanas darbi iesākās pēc 1950. gada, kad visaugstākajās instancēs apstiprina ostas rekonstrukcijas projektu, kurā cita starpā paredzēts arī nostiprināt molus. Ziemeļu mola īpašā konstrukcija – viļņlauzis –, kas paredzēta ostas akvatorijas aizsardzībai no viļņiem un smilšu sanesumiem, tika uzbūvēta 1976. gadā līdzās pārējiem ostas naftas ķīmiskā rajona objektiem, kas tika izveidoti naftas, naftas produktu un ķīmisko kravu pārkraušanai Ventspils ostā. Viļņlauža galveno funkciju veic betona tetrapodi.

Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kad savu darbību uzsāka Ventspils brīvosta, atkal notika abu molu atjaunošana. Ziemeļu mols šai laikā bijis kā caurs siets. Tolaik uz mola izvietoti 2100 m³ akmeņu, kas iepirkti no Užavas zemniekiem. Abi ostas moli šai laikā papildināti ar aptuveni 150 tetrapodiem, kas izgatavoti uzņēmumā BMGS. Tos pievienoja, gan pievedot pa molu ar sauszemes transportu, gan ar tā saukto peldošo krānu no jūras puses. 2015. gadā atjaunošanas darbi veikti Ziemeļu mola viļņu aizsargsienai.

Plānota vērienīga rekonstrukcija

Tik pamatīgus rekonstrukcijas darbus, kādi plānoti tuvākajos gados, moli nav pieredzējuši sen. Kā pastāsta Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis, brīvosta šobrīd analizē abu molu faktisko stāvokli, lai plānotu būvprojekta izstrādi. Būtiskākie plānotie darbi ir abu molu tatrapodu krāvuma atjaunošana. Ejot pa Dienvidu mola pastaigu promenādi, ir labi redzams, ka tetrapodu krāvumi vētru, laika zoba un grunts ģeoloģisko apstākļu iespaidā ir nosēdušies, attālinoties virzienā no krasta. Nepieciešami arī citi, mazāk apjomīgi darbi.

Tā kā molu atjaunošanas izmaksas būs gana lielas, brīvostas speciālisti vērtē, kuri no darbiem ir steidzami un realizējami plānotā projekta laikā un kurus var arī atlikt uz vēlāku laiku. Kad darbu apjoms būs apzināts, brīvosta plāno izsludināt būvprojekta izstrādes iepirkumu. Iecerēts, ka šā gada vasarā projektam vajadzētu būt gatavam, tad plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu un pēc tā arī uzsākt būvdarbus. Brīvosta plāno molu atjaunošanas, kā arī krasta nostiprināšanas izbūves darbus veikt, izmantojot ES Kohēzijas fonda darbības programmas finansējumu (darbības programma Izaugsme un nodarbinātība SAM 6.1.1., specifiskā atbalsta mērķis: palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti). Programma paredz, ka iesniegtie un apstiprinātie projekti jārealizē līdz 2023. gadam, taču brīvostas plānos ir darbus pabeigt jau līdz 2020. gadam.

Pastaigu galapunkts

Ziemeļu mols atrodas ķīmiskā termināļa Ventamonjaks serviss teritorijā, tāpēc apmeklētājiem nav pieejams. Turpretī Dienvidu mols kalpo ne tikai kā hidrobūve, bet arī kā, iespējams, visromantiskākais tūrisma objekts un pastaigu galapunkts visā pilsētā. Dienvidu mola pastaigu promenādi iecienījuši gan iemīlējušies pārīši, gan ģimenes ar bērniem, kas brīvdienās izmet līkumu pa pilsētas veloceliņiem, gan tūristi. No promenādes var vērot saules rietu, izbaudīt jūras varenumu vētras laikā, kā arī kuģu ienākšanu un iziešanu no ostas.

Uz Dienvidu mola atrodas viens no interesantākajiem pilsētas vides mākslas objektiem – 4 m augstā Govs Matrozis, kas atklāta 2006. gadā. Ventspils brīvostas ločiem, kas palīdz lielajiem kuģiem ienākt pa ostas vārtiem, ļoti bieži jāatbild uz jūrnieku vaicājumiem, kas tā par milzu govi un kāpēc tieši tā viņus te, ostā, sagaida. Līdzās stāvlaukumam pie Dienvidu mola uz paaugstinājuma ir novietots vēl viens tūristu apskates objekts – 25 m garais un 85 t smagais zvejas kuģis Azova, kas būvēts 1967. gadā. Tepat līdzās atrodas no milzu enkuru ķēžu posmiem izveidotais 4 m augstais Krēsls. Savukārt no skatu torņa pie Dienvidu mola 19 m virs jūras līmeņa augstumā ar speciālu tālskati var apskatīt jūru, ostu un pilsētu.

• Mols (no franču val. môle, latīņu moles – masa) – hidrotehniska būve – dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no viļņiem, ledus un sanesumiem. (Svešvārdu vārdnīca.)
• Gan Ventspils ostas Dienvidu, gan Ziemeļu molu veido divu veidu tetrapodi, kas atšķiras izmēru ziņā – mazākie sver 5 t katrs, lielākie ir 13 t smagi.
• Ziemeļu mola garums ir 2059,24 m, bet Dienvidu mola garums – 1487,85 m.
• 9/10 no molu konstrukcijas atrodas zem ūdens.
• Laika gaitā jūra akmeņus un tetrapodus iesūc sevī, tāpēc molu konstrukcijas ik pa laikam nepieciešams atjaunot un papildināt.

Vētras laikā moli ir ostas stiprie kareivji, kas cīnās ar vēju un viļņu spēku, ļaujot kuģiem, kas ienākuši ostā, būt patvērumā.

Dienvidu mols aicina ikvienu ļauties romantikai, ostā sagaidot un pavadot skaistus buriniekus, kā attēlā, lielos tankkuģus un zvejnieku kuģīšus.

Ziemeļu mols no putna lidojuma.

Mola siena tiek izmantota arī radošām izpausmēm; skaistāku un interesantāku to padara Ventspils Mākslas skolas audzēkņi.