Nineshamnas un Stokholmas pretstati

Ir maija nogales trešdienas pusnakts, un no prāmja Stena Flavia atvērtā klāja skatam paveras naksnīgā Ventspils osta un vecpilsētas jumti.

Mēs, trīs cilvēki – žurnāliste Megija Zakalovska, fotogrāfs Juris Ģigulis un videooperators Savva Matvejevs –, dodamies deviņu stundu ilgā braucienā uz Zviedrijas ostas pilsētiņu Nineshamnu, lai izzinātu prāmju operatora Stena Line piedāvāto ceļojuma maršrutu.

Osta un pilsēta nakts gaismās

Prāmis Ventspils ostu atstāja pusnaktī, bet pasažieru reģistrācija Prāmju terminālī ierasti beidzas divas stundas pirms prāmja atiešanas, tādēļ mūsu ceļojums sākās jau pirms plkst. 22, kad ieradāmies Prāmju terminālī. Tā kā ceļojumā devāmies ar automašīnu, pēc visu dokumentu pārbaudes, šķērsojot muitas zonu, devāmies prāmja virzienā un aptuveni pēc pusstundas jau bijām mums paredzētajā četrvietīgajā kajītē ar lodziņu, pa kuru pavērās skats uz jūru. Kajītē pavadījām divas naktis – deviņu stundu turpceļu un pēc Zviedrijā pavadītas dienas arī atpakaļceļu. Kajīte bija pietiekami plaša, lai tajā būtu ērti gan salikt mantas, gan izgulēties. Tāpat nelielo kuģa istabiņu papildināja divi galdiņi un spoguļi, kā arī atsevišķa telpa ar dušu un labierīcībām. Kā vēlāk pastāstīja kuģa kapteinis Ēriks Lindeblads (Erick Lindeblad), uz kuģa klāja pavisam ir vietas 830 pasažieriem un 200 automašīnām. Kajītēs ir kopumā 440 vietu, bet nakti iespējams pārlaist arī sēdvietās publiskajā vai klusajā zonā.

Vēlāk pavakariņojām kuģa pašapkalpošanās restorānā, kur pasažieriem tiek piedāvāts vienkāršs un sātīgs ēdiens. Nobaudījām gabaliņu cepeša ar kartupeļiem, mērcīti un salātiem. Kad vakariņas bijām noslēguši ar kafiju, sajutām, ka kuģis uzsāk kustību, un devāmies uz atvērtā klāja. Skatam pavērās Ventspils osta un vecpilsētas jumti nakts gaismās. Pēc aptuveni desmit minūtēm Ventspils gaismas jau bija pazudušas melnā tumsā.

Klintis un daba Nineshamnā

Nākamajā rītā jau agri skaļruņos izskanēja aicinājums brokastīs, kā arī informācija par to, ka prāmis Nineshamnas ostā pienāks plkst. 10. Pēc zviedru galda apmeklējuma brokastīs devāmies uz atvērtā klāja, lai lūkotu saredzēt Nineshamnas krastus. Jau drīz skatam pavērās daudz mazu klinšainu saliņu, nelielas mājiņas krastos, un pēc neilga laika bijām Nineshamnas ostā.

Līdz prāmja atiešanai atpakaļ uz Ventspili mums bija desmit stundu laika, tāpēc jau iepriekš bijām nolēmuši, ka apskatīsim ne tikai nelielo Nineshamnu, bet apmeklēsim arī par Skandināvijas galvaspilsētu dēvēto Stokholmu. Daļu informācijas par to, kas abās pilsētās noteikti būtu jāapskata, bijām ieguvuši jau iepriekš, taču intereses pēc apmeklējām arī vietējo Tūrisma informācijas centru netālu no ostas. Kā pastāstīja tā darbinieks Karls, Nineshamnā esot maz konkrētu apskates objektu, toties daudz skaistu dabas veidotu ainavu. Viņš gan izteica nožēlu, ka mūsu ceļojuma laikā iekritis apmācies un lietains laiks, jo pilsētiņa esot īpaši skaista tieši saulainās dienās. Kā pirmo apskatījām Nineshamnas zvejas ostu. Tā piepildīta ar dažāda izmēra kuģiem un jahtām. Ostas krastā stiepjas rinda mazu kafejnīciņu un veikaliņu, ko ieskauj kūpinātu zivju smarža. Vēlāk apskatījām vairākas klinšainas saliņas, uzkāpām arī līdz kādai senai koka bākai klints virsotnē. Pārējo pilsētu izstaigājām kājām. Jāsaka, ka Nineshamna ir klusa un mierīga pilsētiņa, ja salīdzina ar Ventspili, piemēram. Daudz cilvēku pārvietojas kājām un ar riteņiem. Papusdienojām vienā no pilsētas centra kafejnīciņām. Saldajā kopā ar tēju un kafiju nobaudījām dažas kūciņas un saldējumu, ko oficiante ieteica kā Nineshamnai raksturīgus. Tajos dominēja izteikti saldas notis. Noskaidrojām, ka Nineshamnā ir aptuveni 26 tūkstoši iedzīvotāju.

Vafeles un aļņi Stokholmā

Pēc nepilnas stundas brauciena ar mašīnu no Nīneshamnas nonācām Stokholmā. Aptuveni stundas laikā turp var nokļūt arī ar piepilsētas vilcienu, kas atiet turpat netālu no Nineshamnas zvejas ostas. Pēc ilgiem, tomēr sekmīgiem autostāvvietas meklējumiem izstaigājām pēc vafelēm un šokolādes smaržojošo vecpilsētu, kuras šaurajās ieliņās ik uz stūra iespējams nobaudīt ko saldu un iegādāties kādu suvenīru ar Stokholmai raksturīgo aļņa attēlu. Apskatījām arī iespaidīgo Stokholmas pili un citus objektus. Nineshamnu var dēvēt par salīdzinoši mierīgu un klusu pilsētiņu, bet Stokholma, kā jau galvaspilsēta, ir pilnīgs pretstats ar tūristu burzmu, kurā, protams, arī ir savs šarms. To visspēcīgāk var izjust gājēju ielās ar neskaitāmajiem veikaliem un kafejnīcām, kas stiepjas kopumā trīs kilometru garumā. Tā kā mūsu brīvais laiks tuvojās beigām, devāmies atpakaļ uz Nineshamnu. Kad bijām veiksmīgi nokļuvuši uz kuģa, vēlreiz izstaigājām klāju. Līdzās kuģa informācijas centram pieejams tax free veikaliņš, bet blakus jau minētajam pašapkalpošanās restorānam atrodas arī bārs un bērnu stūrītis.

Nākamajā rītā jau pirms plkst. 8 prāmis tuvojās Ventspils ostai. Vērojot Ventspils jumtus rīta saulē, savstarpēji dalījāmies ceļojuma iespaidos. Secinājām, ka Nineshamnas un Stokholmas pilnīgākai apskatīšanai būtu nepieciešams ilgāks laiks, tomēr jaunus iespaidus un emocijas iespējams gūt arī desmit stundu ekskursijā pa šīm Zviedrijas pilsētām. Maršrutā Ventspils–Nineshamna kursē divi operatora Stena Line prāmji – Stena Flavia un Scottish Viking. Vairāk informācijas, tostarp par prāmju kursēšanas grafiku un brauciena izmaksām, iespējams iegūt prāmju operatora mājaslapā stenaline.lv.

Tā kā ceļojām ar automašīnu, šķērsojām ostas muitas zonu un devāmies prāmja virzienā, kur jau gaidīja automašīnu rinda. Tai pamazām virzoties uz priekšu, iekļuvām prāmī un novietojām automašīnu uz klāja.