Ventspils brīvosta uzsāk jaunu rakstu sēriju Ražots Ventspilī. Tajā stāstīsim par mūsu pilsētas rūpnīcās ražotiem produktiem, kuri top  ar ventspilnieku aktīvu līdzdalību un iekaro Eiropas un pasaules tirgus. Kā pirmo piedāvājam iepazīt Ventspilī ražoto biodīzeļdegvielu.

Ventspils brīvostas teritorijā esošā uzņēmuma Bio-Venta ražoto biodīzeļdegvielu ikdienā lietojam daudzi, kas braucam ar dīzeļdzinēja mašīnām vai izmantojam sabiedrisko transportu. Pie mums ražoto biodīzeļdegvielu iespējams iegādāties arī Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas un Lietuvas degvielas uzpildes stacijās.

Zaļais produkts

Biodīzeļdegvielu, kas ir galvenais, taču ne vienīgais produkts, ko ražo rūpnīcā Bio-Venta, iegūst no rapšu sēklām – vispirms no tām tiek izspiesta eļļa, tad, pievienojot dažādus komponentus, notiek ķīmiska reakcija, kuras rezultātā rodas tauk­skābju metilesteris, citiem vārdiem, biodīzeļdegviela, kā arī glicerīns.

Biodīzeļdegviela ir salīdzinoši jauns produkts, kas pasaulē eksistē vien aptuveni 20 gadus. To var izmantot gan tīrā veidā kā aizstājējproduktu parastajai dīzeļdegvielai, gan kā piejaukumu fosilajai degvielai. Ikvienā Latvijas degvielas uzpildes stacijā, uzpildot automašīnas bāku ar dīzelīti, tam būs 5% biodīzeļdegvielas piejaukums – to nosaka Latvijas likumdošana. Biokomponents 5% apmērā nodrošina labākas eļļošanas īpašības, labāku dzinēja darbību un ievērojami samazina kvēpu izmešus no automašīnas izpūtēja. Arktiskajai dīzeļdegvielai, ko izmanto ziemā, biodīzeļdegvielu var nepievienot.

«Tādā veidā mēs palīdzam saglabāt apkārtējo vidi – biodīzeļdegviela samazina siltumnīcas efektu izraisošās gāzes un izmešus,» to, kāpēc šāds zaļās dīzeļdegvielas piejaukums ir nepieciešams, skaidro rūpnīcas Bio-Venta ražošanas direktors Indulis Stikāns. Aprēķināts, ka Ventspils rūpnīcas ražotā biodīzeļdegviela ļauj ietaupīt ap 60% CO2 izmešu, salīdzinot ar fosilās degvielas ieguvi.

Sākums – dzeltenie lauki

Maija beigās un jūnija sākumā reti kurš būs vienaldzīgs, uzlūkojot koši ziedošos rapšu laukus. Rapšu sēklas ir galvenā biodīzeļdegvielas izejviela. Tās Bio-Venta iepērk gan no Latvijas zemniekiem, tostarp Ventspils novada audzētājiem, gan importē no Lietuvas, Kazahstānas, Zviedrijas, Francijas u.c. valstīm. Latvijas zemnieki gadā vidēji izaudzē ap 300 tūkstošiem tonnu rapšu sēklu, taču liela daļa ražas tiek eksportēta. Pēdējos gados Latvijā iepirkto izejvielu apjoms rūpnīcā Bio-Venta arvien pieaug, pērn tas bija 73% no kopējā izejvielu daudzuma.

Pankūku smarža

Biodīzeļdegvielas ražošanā tiek izmantotas modernas un videi draudzīgas tehnoloģijas. Izspiestajai eļļai pievienojot dažādus komponentus, tiek iegūta biodīzeļdegviela, glicerīns un kālija sulfāts, un ir vien neliels daudzums atlikumu pēc glicerīna destilācijas. Šie atlikumi tiek pārdoti tālāk biogāzes ražotājiem. «Varam teikt, ka mums ir bezatkritumu tehnoloģijas,» palepojas rūpnīcas ražošanas direktors. Ventspils iedzīvotāji reizumis sajūt rūpnīcas klātbūtni – pēc pankūku smaržas, kas šad un tad virmo gaisā arī pilsētas centrā. Smarža rodas eļļas iegūšanas procesā – kad rapšu sēklas tiek sakarsētas, tās rada šo ventspilniekiem labi pazīstamo aromātu.

Biodīzelītis DUS

Latvijā tīru biodīzeļdegvielu lieto vien retais. Ir tikai četras degvielas uzpildes stacijas (DUS), kurās var iegādāties neatšķaidītu biodīzelīti. Viena no tām – DUS Virši – atrodas Ventspilī, divas šādas DUS ir Rīgā, bet viena – Jelgavas tuvumā. Jāatzīmē, ka tīru biodīzeļdegvielu nevar pildīt jebkurā automašīnā – spēkrata motoram jābūt īpaši pielāgotam. Liela daļa Bio-Ventas produkcijas tiek eksportēta – uz Zviedriju un citām Skandināvijas valstīm, kur tīrā veidā tā galvenokārt tiek izmantota sabiedriskajam transportam. Ventspils rūpnīcas saražotā zaļā degviela nonāk arī Lietuvā, Polijā un citviet Eiropā.

Biodīzeļdegvielas ražošanas paš­izmaksa ir lielāka nekā fosilajai dīzeļdegvielai, taču uzpildes stacijās biodegviela ne vienmēr ir dārgāka, jo par tīru biodīzeļdegvielu šobrīd akcīzes nodoklis nav jāmaksā.

Kāpēc Ventspilī?

Rūpnīcas atrašanās vietu tieši Ventspilī noteica ostas tuvums, kas nodrošina piekļuvi kuģiem, dzelzceļš un pieejamais autotransports. Šobrīd Bio-Venta ir Baltijā lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss, kurā ir iespējams saražot līdz 100 tūkstošiem tonnu biodīzeļdegvielas. Maksimālo jaudu rūpnīca pagaidām gan nav sasniegusi – pēdējos gados saražotās pamatprodukcijas apjoms ir 60–70 tūkstoši tonnu. Interesanti, ka Latvijā vēsturiski darbojušās 8 biodīzeļdegvielas rūpnīcas, patlaban aktīvi ražo vairs tikai divas. Savukārt Eiropā kopumā saražo ap 10 miljoniem tonnu šī produkta. No visām pasaulē uzbūvētajām biodīzeļdegvielas rūpnīcām joprojām darbojas vien aptuveni 40%. Loģistikas iespējas ļāvušas SIA Bio-Venta izdzīvot un cerēt uz saražotās produkcijas apjoma kāpumu nākotnē. Kā norāda rūpnīcas pārstāve Daiga Kļaviņa, šobrīd tirgū parādās arvien jauni zaļās enerģijas produkti, un patērētājs arī vēlas jauno izmēģināt. BioVentas izaicinājums ir noturēt esošos klientus, kā arī mēģināt iegūt jaunus. Papildus esošajiem tiek domāts arī par jaunu zaļās enerģijas produktu ražošanu nākotnē.

Citi rūpnīcā Bio-Venta ražotie produkti:

Rapšu rauši – blakus produkts, kas iegūts rapšu eļļas ieguves procesā. Rauši ir vērtīgs proteīna avots, ko izmanto lopbarībai. Ar tiem mielojas govis, vistas un zivis. Šo produktu iespējams izmantot arī kā kurināmo materiālu. Rapšu raušus galvenokārt realizē Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Rūpnīca gadā saražo ap 50 tūkstošiem tonnu rapšu raušu.

Glicerīns – blakus produkts, kas iegūts biodīzeļdegvielas ražošanas procesā. Glicerīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Galvenokārt to izmanto vīna saldināšanai, liķiera ražošanai un parfimērijas produktu izgatavošanai. Izmanto arī farmācijā un ķīmijas industrijā, piemēram, automašīnas dzesēšanas šķidruma ražošanai. Glicerīnu rūpnīca pamatā eksportē uz Krieviju, mazākos apjomos to izmanto arī Latvijas un Lietuvas tirgū. Gadā saražotās produkcijas apjoms – ap 6 tūkstošiem tonnu.

Kālija sulfāts – balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Izmanto kā specifisku minerālmēslojumu. Šī produkta noieta tirgus – Polija, Itālija un citas Eiropas valstis, taču Bio-Venta šo produktu ir eksportējusi arī uz Brazīliju. Gadā saražotās produkcijas apjoms – ap 800 tonnu.

 

Attīstām Latvijas ekonomiku

Arnis Janvars

SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs

– 2004. gadā, kad tika pieņemts Biodegvielas likums, Zemkopības ministrija Laimdotas Straujumas vadībā izstrādāja detalizētu pasākumu plānu, kas Latvijas valdībai un ierēdņiem ir jāizdara, lai šī nozare varētu pilnvērtīgi attīstīties. 2010. gadā, analizējot šo dokumentu, pasākumu plāna izpilde bija vien 25%, un joprojām izpilde ir tādā pašā apmērā. Mēs līdz šim esam aktīvi diskutējuši ar Ekonomikas ministriju par nepieciešamām aktivitātēm no likumdevēju puses vietējo ražotāju (t.sk. zemnieku, izejvielu piegādātāju un citu komersantu) attīstības un atjaunojamo energoresursu patēriņa pieauguma Latvijā stimulēšanai. Diemžēl sociālais dialogs starp Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, kuras biedrs ir arī Bio-Venta, un jaunās valdības pārstāvjiem šobrīd vēl nav sācies, tādēļ grūti prognozēt, kā ar iepriekšējo valdību iesāktās diskusijas beigsies. Tāpat kā mēs, par valsts ierēdņu komunikācijas trūkumu ar ražotājiem ir sašutuši daudzu nozaru pārstāvji. Ļoti lielu daļu savas produkcijas esam realizējuši ārpus Latvijas un tādējādi atnesuši ievērojamu līdzekļu daudzumu Latvijai un tās iedzīvotājiem. Šī nozare šodien ir ļoti nepieciešama arī tāpēc, ka rūpnīcā strādā vairāk nekā 60 cilvēku, bet ar rūpnīcas darbību – sākot no rapša sējas un audzēšanas līdz gatavās produkcijas transportēšanai un ierēdņu uzraudzībai – ir saistīti gandrīz 3000 Latvijas iedzīvotāju. Dažādos nodokļos nomaksājam vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā. Kopš ražošanas uzsākšanas tie ir jau vairāk nekā 4 miljoni eiro. Vai Latvijas valsts budžetam no šādas salīdzinoši nelielas ražotnes 4 miljoni ir daudz vai maz? Es saku: daudz! Strādājot Ventspils brīvostas atvēlētajā teritorijā, mēs izmantojam visas tās priekšrocības, kuras paredz normatīvie akti un iekšējie saistošie noteikumi, ieskaitot nodokļu atlaides. Visvairāk priecē tas, ka jebkuri sadarbības jautājumi ar Ventspils brīvostu tiek risināti profesionāli, ar izpratni un savlaicīgi.

Rūpnīcas Bio-Venta ražotne atrodas Pārventā, Ziemeļu ielā.

Rūpnīcas Bio-Venta kolektīvs kā svarīgu relikviju glabā pašas pirmās saražotās dīzeļdegvielas paraugu (no kreisās). Attēlā arī rapšu eļļa un sēklas un pārējie rūpnīcā saražotie produkti – rapšu rauši, glicerīns un kālija sulfāts.

Rūpnīcas ražošanas direktors Indulis Stikāns un sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Kļaviņa vienā no cehiem.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • -3
    Eu 23.03.2016, 06:58:22

    "Pankūku smarža"!!!
    Kādus draņķus jūs mājās ēdat, ja šis pretīgais smārds atgādina pankūkas?!

  • -1
    Novadnieks 23.03.2016, 15:03:24

    Šitā videi draudzīgā degviela konkrēti čakarē automašīnu motorus.Labums no tā dranķa ir tikai ražotnes priekšniecībai...

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: