Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Ventspils ostā tika uzbūvētas piestātnes un citas hidrotehniskās būves, lai apkalpotu tikko izveidoto un tolaik lielāko ķīmisko kravu pārkraušanas kompleksu. Laiks, jūras vide un kuģi, kas ienāk un pietauvojas, darījuši savu, un 40 gadus pēc objektu izbūves Ventspils brīvostas pārvalde sākusi to rekonstrukciju, lai stiprinātu būvju drošību un izturību.
Atjaunos Ziemeļu mola viļņlauzi
Ziemeļu mols ir viena no Ventspils ostas jūras vārtu vērtnēm. Taču, ja Dienvidu mols ir pieejams tūristiem, tad Ziemeļu mols gan nav, tikai tāpēc, ka tas atrodas ķīmiskā termināļa Ventamonjaks serviss teritorijā. Tomēr funkcijas abiem moliem ir vienādas – nodrošināt drošu kuģošanu, proti, lai kuģiem būtu ērti ienākt ostā un iziet no tās pat sliktoslaika apstākļos, kā arī lai ostas iekšējā akvatorijā minimāli iekļūtu viļņi, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes inženiere hidrotehniķe Viktorija Bursakovska.
Kā liecina Ventspils ostas vēsture, abi moli to pašreizējā izskatā būvēti 1899.–1904. gadā. Ziemeļu mola īpašā konstrukcija – viļņlauzis –, kas paredzēta ostas akvatorijas aizsardzībai no viļņiem un smilšu sanesumiem, tika uzbūvēta 1976. gadā līdzās pārējiem ostas naftas ķīmiskā rajona objektiem, kas tika izveidoti naftas, naftas produktu un ķīmisko kravu pārkraušanai Ventspils ostā. Viļņlauža galveno funkciju veic betona tetrapodi, kas uzstādīti mola pamatā, stāsta Bursakovska. Viļņlauža rekonstrukcijas projekts, kuru tiek plānots īstenot šogad, paredz nostiprināt pamatus un nomainīt bojātos tetrapodus, kā arī pārbūvēt tehnoloģisko tiltiņu, pa kuru var droši pārvietoties pa viļņlauzi, piemēram, navigācijas gaismu apkalpošanai mola galā, stāsta projektu kompānijas Inženieru birojs «Kurbada tilti» pārstāvis Jānis Rāzna.
Rekonstrukcija notiks trīs posmos, jo ir paredzēts noņemt visus tetrapodus, tomēr drošas kuģošanas apsvērumu dēļ nedrīkst izjaukt visu konstrukciju uzreiz, skaidro Bursakovska.
Nesen noslēdzās konkurss par viļņlauža rekonstrukcijas veikšanu, kurā uzvarēja apvienība, kuras sastāvā ir Ventspils uzņēmums GTL un Krievijas GT Inspect.
Galvenais darbuzņēmējs jau ir parakstījis līgumu ar pasūtītāju – Ventspils brīvostas pārvaldi – un iesniedzis dokumentus pilsētas domē būvatļaujas saņemšanai, informē kompānijas GTL darbu vadītājs Nauris Zariņš. Rekonstrukcijas darbi paredzēti apjomīgi, jo viļņlauža konstrukcijas ir būtiski cietušas no korozijas, toties pēc tam tas kalpos vēl vismaz pusgadsimtu, pārliecināts Rāzna.
Ziemeļu mols
Stiprina piestātnes konstrukcijas
Kopš pagājušā gada notiek 34. piestātnes remonts. Šo piestātni izmanto amonjaka pārkraušanas stividorsabiedrība Ventamonjaks serviss. Saskaņā ar konkursa rezultātiem darbus veic kompānija BMGS. Piestātnes remonts notiek, nepārtraucot būvju ekspluatāciju, tādēļ remontdarbi notiek tikai tad, kad pie piestātnes nav kuģa, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldes hidrobūvju inženiere Viktorija Bursakovska. Piemēram, pagājušajā ceturtdienā darbi piestātnē nenotika, jo pēc iekrautā kuģa aiziešanas tika gaidīts jau nākamais. Remonta darbiparalēli būves ekspluatācijai paredz pagarinātus darba termiņus. Pagājušajā rudenī iesākto piestātnes remontu paredzēts pabeigt līdz šā gada 31. jūlijam, bet līdz tam būvniekiem ir pietiekami daudz laika, lai izpildītu visu darbu apjomu, pārliecināts BMGS projekta vadītājs un atbildīgais darbu vadītājs Anatolijs Hamickis.
Pie 34. piestātnes pietauvojas kuģi, kas pārvadā amonjaku un citas ķīmiskās kravas. Piestātne ir būvēta 1976.gadā, tās pamatne ir pildītaar grunti, bet fasādes sienu veido čaulpāļi. Tādas konstrukcijas piestātne tiek dēvēta par bolverka tipa, skaidro Bursakovska. Spraugas starp piestātnes nesošajiem betona čaulpāļiem ir aizpildītas ar šķembām un smiltīm un noslēgtas ar koka vairogiem. Kopš piestātnes uzbūvēšanas tā ne reizi nav kapitāli remontēta. Piestātnes ekspluatācijas 40 gadu laikā vairogi, kas noslēdz spraugas starp pāļiem, tikuši pakļauti agresīvajai jūras videi. Tādēļ veicamie darbi nodrošinās turpmāku būves ekspluatācijas drošību, piebilst Bursakovska.
Saskaņā ar 34. piestātnes remonta projektu visi darbi ir sadalīti četros posmos. Pagājušajā un šajā gadā paredzēts veikt zemūdens grunts aizsardzības darbus un nomainīt atvairelementus, kas kalpo drošai kuģu pietauvošanai. Nākamajos gados paredzēts nomainīt piestātnes komunikācijas un segumu, stāsta Bursakovska.
Lai nostiprinātu piestātnes vecās konstrukcijas, celtnieki, izmantojot ūdenslīdēju palīdzību, ir uzstādījuši starp čaulpāļiem maisus no ģeotekstila, aizpildot tos ar betonu, un noslēguši tos ar metāla vairogiem. Tas novērsīs grunts izskalošanos no piestātnes pamatnes. Savukārt, lai novērstu grunts izskalošanos no kuģu dzenskrūvēm, celtnieki dzen papildu metāla rievsienu gultnē no atzīmes mīnus 9,5 metri līdz atzīmei mīnus 22 metri, stāsta Hamickis. Zonastarp izbūvēto rievsienu un esošo piestātnes fasādes sienu tiks aizpildīta ar betonu. Tādējādi piestātnes konstrukcijas tiks pamatīgi nostiprinātas, kas tām nodrošinās vēl ilgu kalpošanas laiku.
34. piestātne
Ostas terminu vārdnīca
Mols (no itāļu val. molo, latīņu moles – masa, uzbērums) – hidrotehniska norobežojoša būve, lai pasargātu ostas akvatoriju no viļņošanās, stiprinoties ar vienu galu pie krasta.
Bolverks – piestātnes tips, būve, kas sastāv no vertikālas sienas un enkuru (stiprinājuma) ierīcēm.
Rievsiena – blīva siena, kuru veido gruntī iedzīti rievpāļi.
Gaidām renovācijas noslēgumu
Vjačeslavs Verņuks, SIA Ventamonjaks serviss tehniskais direktors
– 34. piestātni nodeva ekspluatācijā 1977. gadā. Tā paša gada decembrī šajā piestātnē pirmais tankkuģis Dutch Face uzņēma akrilnitrilskābi. Kopš piestātnes iekārtu nodošanas ekspluatācijā pie tās pietauvojušies vairāk nekā 7 tūkstoši kuģu no visas pasaules. Pietauvojot kuģus pie piestātnes, kā pašu kuģu, tā arī velkoņu dzenskrūves darbības dēļ notiek intensīva grunts izskalošana zem krasta iekārtām, līdz ar to samazinās to nesošās spējas. Patlaban kompānija BMGS veic piestātnes stiprināšanas darbus. 34. piestātne ir daudzfunkcionāla, lai gan sākotnēji to būvēja amonjaka, akrilnitrilskābes iekraušanai un superfosforskābes izkraušanai. Ņemot vērā loģistikas operāciju mūsdienu prasības un strauji mainīgo pieprasījumu pēc ķīmiskajiem produktiem pasaulē, mēs jau tagad varam pārkraut un uzņemt dažādus ķīmiskos un naftas ķīmiskos produktus. Tādēļ esam ļoti ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu piestātnes renovāciju un gultnes padziļināšanas darbus, lai pie piestātnes varētu pietauvoties kuģi ar lielāku tonnāžu.
No jūras puses, uzreiz aiz jūras vārtiem, pirms 36. piestātnes, pagājušā gadsimta 80. gados tika ierīkota viļņlaužu siena, pasargājot ostas akvatoriju no vētrām. Metāla sijas, kas bija pamatā, ir korozijas pabojātas. Tādēļ arī viļņlauža rekonstrukcija ir ļoti aktuāla un savlaicīga. Patlaban no viļņu triecieniem notiek smilšu uzbēruma un betona viļņlaužu sienas nobīde.
Vērtīga monēta pieredzes krātuvē
Nauris Zariņš, SIA GTL projektu vadītājs
– Ļoti labi, ka šīs hidrotehniskās būves renovācija tiek nodrošināta savlaicīgi, jo tā vērtējama kā ļoti nozīmīga būve, kas nodrošina drošu kuģu kustību un stāvēšanu pie piestātnēm ostas akvatorijā. Augsti vērtējam sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi; ņemot vērā mūsu pieredzi dažādu hidrotehnisko būvju būvniecībā, renovācijā un remontā, esam gatavi veikt paredzētos darbus. Šāda veida darbi Latvijā netiek veikti tik bieži, tāpēc šo objektu uzskatām par vērtīgu monētu mūsu zināšanu un pieredzes krātuvē.
Komentāri (0)