Krišjāņa Valdemāra ielas gals un Loču ielas sākums ir vieta, kur ostā ienākošie kuģi sveicina pilsētniekus. Tajā vēsture mijas ar šodienu, līdzās sadzīvo šīs zemes ļaužu nerimstošās alkas pēc dziesmas, teātra un kultūras ar to pasauli, kurā savulaik latviešus aicināja Krišjānis Valdemārs. Loču ielā pārliecināmies, ka aizvien ne tikai braucam jūriņā un zvejojam, bet arī kuģus remontējam. Zvejas ostas dokos notiek aktīvi kuģu remontdarbi.
Izveidojies daļēji uz bijušā zvejas kolhoza bāzes, šobrīd vēsturisko nosaukumu saglabājis zvejniecības nozares SIA BraDava meitasuzņēmums Sarkanā bāka, kas veic kuģu remontdarbus. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis Raimonds Buholcs, Sarkanā bāka šobrīd atrodas vietā, kur savulaik bija kolhoza remontu cehs, un tas ir kā kuģu serviss, bet atslēgas vārds šajā darbnīcā ir metāls.
Jautāts, vai darbinieki arī saglabājušies no kolhoza laikiem, Buholcs pasmaida un atklāj, ka «tikai viens no darbiniekiem var lepoties ar tādu stāžu, bet vairums ir jaunāka kaluma». Uzņēmumā strādā gan mehāniķi, gan atslēdznieki, metinātāji un inženieri, gan arī speciālisti, kuri pārzina elektroinstalācijas. Savukārt remonta doki tiek dalīti ar otru Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atzīto kuģu remonta uzņēmumu un arī zvejniecības kompāniju – SIA Grifs.
Pavisam svaigi no remonta dokiem nocelts AS Latvijas Tilti buksieris Renāte, kas nu jau atkal rosās 12. piestātnes būvniecības vietā pie paceļamā Ventas tilta, kā arī piedalās 1. muliņa nojaukšanas darbos. Pagaidām vien kuģīša ugunsdzēšamā sūkņa metāla detaļa tiek pēc vecā parauga pilnībā no jauna izgatavota remontdarbnīcā, jo ir savu laiku nokalpojusi un čugunā izveidojušās mikroplaisas.
Tehniskais aprīkojums, kas daļēji saglabājies vēl no bijušā kolhoza laikiem, bet papildināts ar mūsdienu tehnoloģijām, ļauj ne vien remontēt kuģus, bet pat uzbūvēt tos no jauna. Tiesa, no A līdz Z pagaidām neviens kuģis šeit nav uzbūvēts, bet tiek gaidīts pirmais pasūtītājs. Taču kapitālus kuģu rekonstrukcijas darbus uzņēmuma meistari zvejas ostas dokos gan ir veikuši, tādēļ droši apgalvo, ka pa spēkam būtu arī kuģīša būve. Buholcs stāsta, ka «darīti ir visdažādākie darbi, pat pilnībā mainīti kuģu dzinēji, pa sastāvdaļām taisīts vesels kuģis».
Kuģiem, tāpat kā mašīnām, jāiziet tehniskā apskate. Vismaz reizi piecos gados jūras spēkrats ir jāizceļ no ūdens un jāveic tā apkopes darbi – jānovērš metāla korozija, jāatjauno krāsojums, kā arī, ja nepieciešams, jāsaremontē aprīkojums.
Pārsvarā Sarkanās bākas klienti ir vietējie kuģi, bet gadījies sniegt tehnisko palīdzību arī ārvalstu kuģiem. Ventspils zvejas ostas dokos remontēt var 10 metrus platus un 55 metrus garus kuģus. Ir arī dziļuma ierobežojums. Lielos kuģus – tankerus un balkerus, kas pārsvarā ir garāki, – diemžēl izcelt nevar, bet var palīdzēt tad, ja remontu iespējams veikt, tiem atrodoties ūdenī. Tādēļ dažkārt tiek sniegta palīdzība arī tiem kuģiem, kas piestājuši Ventspils ostā. Pagājušā gada sākumā, kad pie Ventspils krastiem grima norvēģu kuģis, Sarkanā bāka devās palīgā un veica tā remontu.
Darbinieku skaits atkarīgs no sezonas. Pastāvīgi uzņēmumā strādā ap 20 darbinieku, taču, kad vasaras sezonā uz apkopi nāk zvejas kuģi, tiek pieņemti arī sezonas darbinieki, kā arī praktikanti. Tāpat aktīvās sezonas laikā palīgā tiek ņemti darbinieki no mātesuzņēmuma BraDava. Kuģu remontu sezona pārsvarā ir vasara. Kad svarīgi, piemēram, pēc iespējas ātrāk veikt dokos esoša kuģa remontu, darbs tiek organizēts pat divās maiņās.
Ventspilī kopumā pieejams plašs kuģu servisa un remonta spektrs, iekļaujot tādus pakalpojumus kā kuģu pacelšana dokā un tā apskate, cinka protektora nomaiņa un kuģa korpusa tīrīšana ar smilšu strūklu vai ūdeni, krāsošanas darbi un kuģa zemūdens daļas pretkorozijas apstrāde, dzinēju kapitālie remonti, iekārtu uzstādīšana un remonts, tai skaitā hidraulisko iekārtu remonts. Tāpat iespējams veikt dažādus metālapstrādes un metināšanas darbus un metāla detaļu izgatavošanu.
Neizpaliek arī elektroinstalāciju un elektrodarbi. Kā liecina Latvijas Jūras administrācijas informācija, Ventspilī pieejami arī sertificēti speciālisti, kas var veikt kuģu un konstrukciju defektoskopiju, izmantojot ultraskaņu un citas metodes. Šeit pieskaitāms uzņēmums SIAV&V VentMet laboratorija. Savukārt glābšanas līdzekļu un ugunsdzēsības aprīkojuma apkopi un remontus veic arī Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums SIA Astramar.
Uz Ventspili veikt remontu dažkārt nāk kuģi arī no tuvākajām mazajām ostām, kaut kuģu remontus var veikt arī Liepājā, Pāvilostā, Rojā un, protams, Rīgā. Šajās vietās ir remontdarbnīcas, kuras atbilst Latvijas Jūras administrācijas kritērijiem un ieguvušas attiecīgas licences. Katru gadu šiem uzņēmumiem licence jāatjauno.
Šobrīd jahtu ostā stāv saplīsusi jahta, kurā sūcas ūdens. To remontēs Sarkanā bāka. Tiek gaidīts, kad atbrīvosies doks, lai jahtu izceltu, saprastu, kādi bojājumi tai ir, un sāktu remontdarbus.
Kopumā ir četras platformas. Ja kuģim ir maksimālais garums, tad, paceļot to uz dokiem, tiek izmantotas visas četras platformas. Ja precīzi saplānoti remontdarbi un laiki, uz dokiem var vienlaikus remontēt arī trīs kuģus.
Uzziņai
Kuģu uzraudzībā tiek ievērots piecu gadu cikls, un to inspicēšanu un uzraudzību veic
Latvijas Jūras administrācija un tās inspektori. Reizi piecos gados kuģiem jāveic padziļināta pārbaude jeb kārtējā apskate, bet katru gadu - jāveic ikgadējā apskate. Savukārt periodā starp otro un trešo ikgadējo apskati kuģis inspektoram vēlreiz jāatrāda izcelts no ūdens – dokā.
Komentāri (0)