"Rota" liecinās par ostas vēsturi

Jautājumu par loču kutera Rota nodošanu Ventspils muzejam kuģu ekspozīcijas papildināšanai šāgada septembrī konceptuāli atbalstīja Pilsētas attīstības komisija. Līdz gala lēmuma pieņemšanai Ventspils brīvostas pārvaldei piedāvāts apkopot informāciju par visiem kuģiem un mehānismiem, kurus var nodot muzejam tuvāko gadu laikā, norāda Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča, piebilstot, ka paši par sevi norakstītie ostas kuģi muzejam ir ļoti vērtīgi. Patlaban Piejūras brīvdabas muzejs vāc un eksponē zvejas kuģus un to maketus. Rota kļūs par sākumu to kuģu un citu tehnisko peldlīdzekļu ekspozīcijai, kas apkalpo Ventspils brīvostu.

Loču kuģis Rota uzbūvēts Ļeņingradā 1967. gadā un ir paredzēts, «lai nogādātu uz kuģa un no kuģa ločus un citas amatpersonas», teikts Vispārējā kopsavilkumā par kuģi. Kuģa garums ir 20,2 metri, kravnesība – aptuveni 8 tonnas. Tas ir unikāls kuģis, jo tāda veida kuģu nav vairs nekur citur Latvijā, iespējams, pat Baltijā. Tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt Rotu vēsturei, uzskata Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Turklāt Rota visu savu darba mūžu kalpojusi Ventspils ostai – tāpat kā tās kapteinis mehāniķis Genrihs Vinters. «Tas ir ļoti manevrējams kuģis, kas izturējis daudzas vētras,» kapteinis neslēpj lepnumu, kad stāsta par savu Rotu.

Viņi satikās 80. gados, kad šo loču kuteri sauca Gulbis. Tolaik Genrihs Vinters jau bija pieredzējis ostas darbinieks. Kad viņš aizgāja no zvejas flotes, viņa darbs ostā bija saistīts ar pirmajiem tvaika velkoņiem Metalurgs un Kniedētājs, kuriem paralēli galvenajiem velkoņa pienākumiem vajadzēja arī piedalīties gan glābšanas, gan hidroceltniecības darbos. 70. gados Vinters, būdams velkoņa kapteiņa palīgs, piedalījās tirdzniecības kuģa Medina glābšanā Irbes šaurumā. Kuģis bija zaudējis vadību, un to varēja jebkurā brīdī izskalot krastā. Tvaika velkoņus nomainīja dīzeļa velkoņi Marss, Jupiters, Saturns. Būvējot 3. naftas muliņu, spēcīgā vētrā nogrima gultnes padziļināšanas kuģis Ņeva-2. Velkonis Jupiters, uz kura par kapteiņa palīgu strādāja Genrihs Vinters, paguva, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, laikus pienākt pie grimstošā kuģa un izglābt tā komandu.

Tādas pašas varonīgas lappuses ir arī Rotas biogrāfijā. Kopā ar kapteini kuteris nodrošināja loču drošību. Genrihs Vinters atminas vairākus gadījumus, kad no viņa darbības bijusi atkarīga citu cilvēku dzīvība. Reiz vajadzēja nocelt loci no Somijas naftas tankkuģa vētras un spēcīgas viļņošanās apstākļos. «Tankkuģis valstījās no viena sāna uz otru, vējš sasniedza 25 metrus sekundē, domāju, ka nosirmošu, kamēr cēlām nost loci. Taču viss beidzās labi,» atceras Vinters. Reiz Rotai no Gruzijas kuģa bija jānoceļ matrozis, kuram vajadzēja nokļūt krastā. Laiks bija labs, viļņu gandrīz nebija. Tomēr matrozis, lecot no trapa, netrāpīja uz kutera un iekrita ūdenī. Kapteinis Vinters kopā ar matrozi motoristu Vitāliju Vasiļjevu izvilka nelaimē nonākušo no ūdens, tādējādi izglābjot viņam dzīvību.

2000. gadā Rotai veica kapitālo remontu, pēc tam tā nokalpoja ostā vēl 13 gadus. Tomēr ikvienam peldlīdzeklim pienāk laiks doties uz metāllūžņiem. Kuģa konstrukcija ir novecojusi, turpmākai kutera ekspluatācijai nepieciešama liela pārbūve, tādēļ to nolēma norakstīt, stāsta kapteinis Genrihs Vinters. Ventspils brīvostas pārvalde piedāvāja saglabāt loču kuteri vēsturei un pēctečiem. Patlaban Jūras darbnīcu darbinieki saved kārtībā kuģa korpusu un iekšējās telpas, lai nebūtu kauns to nodot muzejam. Visdrīzāk loču kuģi uzstādīs līdzās zvejas kuģim Azova pie Dienvidu mola.