Atrod nogrimušo kreiseri "Bremen"

Pēc diviem gadiem apritēs simts gadu kopš lielākās zināmās jūras katastrofas, kas notikusi pie Ventspils krastiem. 1915. gada 17. decembrī Pirmā pasaules kara laikā aptuveni 20 kilometru attālumā no krasta uz krievu mīnām uzsprāga un nogrima Vācijas kara flotes vieglais kreiseris Bremen.

Kā pie Ventspils gāja bojā Bremen

Tā bija krievu izlūku veiksmīgi realizēta operācija Baltijas jūrā un neapšaubāmi būtisks krievu mīnu ieroču panākums. Mīnas 1915. gada 15. decembrī uzstādīja krievu eskadras mīnu kuģi Novik, Pobediteļ un Zabijaka, kuriem izdevās veikt šo operāciju, nevienam to nemanot. Tajā pašā laikā kreisera Bremen un viena no to pavadošo mīnu kuģa V-191 bojāeja kļuva par katastrofu, laupot kreisera 11 virsnieku un 187 matrožu dzīvības un mīnu kuģa 25 komandas locekļu dzīvības. Pavisam kreisera komandā bija 14 virsnieku un 266 matrožu.

Par šo notikumu rakstīja Ventas Balss 1939. gada 7. janvārī, proti, 23 gadus pēc katastrofas: «Kad vācieši okupēja Kurzemi, Ventspilī viņi aprīkoja bāzi vairākiem vieglajiem kreiseriem un palīgkuģiem, kas Ventspils krastā veica izlūkošanu un patrulēšanu. Daži ventspilnieki atceras, ka mūsu ostā tolaik bieži uzturējās vācu kreiseris Bremen. Pirms 23 gadiem aukstā ziemas dienā tas gāja bojā, par tā liktenīgā brauciena apstākļiem klīda dažādi nostāsti. Un joprojām tas ir noslēpums, vai kuģi Bremen iznīcināja viena no Krievijas vai Anglijas zemūdenēm, un kā ienaidnieks uzzināja par kuģa Bremen došanos jūrā.»

Denisa Lapina arhīvā ir vecākā matroža Frīdriha Šuta, kas dienēja uz kreisera Bremen un kuram brīnumainā kārtā izdevās izglābties, emocionālās atmiņas. «Ap grimstošo kuģi bija šausmīga putra, kuru veidoja vēl peldoši un jau slīkstoši jūrnieki. Viens no biedriem, cīnoties par savu dzīvību, pieķērās pie manis un sāka raut sev līdzi. Tā iegrimām vairākas reizes, līdz man izdevās no viņa atbrīvoties – cietsirdīga nepieciešamība, lai izglābtu savu dzīvību,» atceras izdzīvojušais matrozis. Kad viņš jau bija zaudējis cerību jebkad dzīvē ieraudzīt savu ģimeni, viņu jūrā atrada un izglāba otrs mīnu kuģis, kas pavadīja kreiseri.

Gaisā uzvirmoja liesmas stabs

Tajā liktenīgajā dienā vācu kreiseris divu mīnu kuģu pavadībā izgāja no Ventspils, lai patrulētu Baltijas jūrā starp Gotlandes salu un Ovišiem. Vāciešiem bija informācija, ka Baltijas jūrā ieradušās vairākas vienības ar Anglijas flotes zemūdenēm, tāpēc patrulēšana bija jāveic ļoti uzmanīgi, lai angļi nepārsteigtu nesagatavotus,» Ventas Balss rakstīja pirms 74 gadiem. Plkst. 17.45 no eskadras mīnu kuģa V-191 puses atskanēja sprādziens, bet jau pēc brīža tika saņemts signāls, ka tas uzsprādzis uz mīnas, ir ievainotie un mašīntelpā ieplūst ūdens. Uz kreisera nolēma, ka tam uzbrukusi zemūdene, tādēļ karakuģis sāka veikt manevrus. Tajā pašā laikā no kreisera pēc ievainotajiem pie grimstošā mīnu kuģa devās kuteris. Tikko kuteris bija atgriezies un ievainotos sācis izvietot kuģa lazaretē, viens pēc otra atskanēja divi sprādzieni uz kreisera, kas arī bija uzskrējis uz mīnām. Uz kreisera uzsprāga munīciju noliktava. Gaisā uzvirmoja aptuveni 100 metru augsts milzu liesmas stabs, raksta Ventas Balss. Dažu minūšu laikā kreiseris pacēlās vertikāli un nogrima zem ūdens. Matroži un virsnieki, kas ķepurojās virs ūdens virsmas, ar atvadu Urrā! saucienu atvadījās no sava grimstošā karakuģa. Kreisera komandieris zaudēja abas kājas, vēl kādu laiku viņš turējās uz ūdens un kāds no kreisera komandas centās viņu glābt. Taču komandieris no palīdzības atteicās, sakot, ka viņam tā vairs nav vajadzīga.

Diemžēl otrs mīnu kuģis nesteidza glābt slīkstošos jūrniekus, turpinot pretzemūdenes manevrus, jo, iespējams, arī viņi bija pārliecināti par torpēdas uzbrukumu no krievu vai angļu zemūdenes. Kad eskadras mīnu kuģis V-186 tomēr sāka glābt slīkstošos jūrniekus, daudzi no viņiem vienkārši bija nosaluši un gājuši bojā. Tos, kurus izdevās izglābt, vispirms nogādāja uz Ventspili, bet pēc tam citus pārcēla uz ārstēšanu Liepājā. «Divas dienas pirms Ziemassvētkiem es ierados mājās, pie sievas un sešiem bērniem. Pirmais mani ieraudzīja mans jaunākais dēls, kas metās manos apskāvienos, prieks bija neizsakāms. Ģimene avīzē bija izlasījusi par kreisera Bremen bojāeju un uzskatīja, ka esmu miris. Taču es atkal biju ar viņiem. Knapi izsprucis no nāves!» atceras vecākais matrozis Šuts, kurš bija viens no trijiem komandas locekļiem, kas pēdējie pameta grimstošā kreisera klāju.

Meklējumi beidzas ar panākumiem

Kreisera Bremen korpusu, kas jūras dzelmē atdusas 45 metru dziļumā netālu no Ventspils, atrada un apsekoja komanda Ventspils Dive Team Denisa Lapina vadībā. 15 gadus viņš apkopoja ziņas par gandrīz gadsimtu seno notikumu, cenšoties noteikt cietušā kreisera atlieku iespējamo atrašanās vietu. Neskaitāmas reizes vajadzēja doties jūrā un nirt ūdenī ar cerību, ka šoreiz meklējumi vainagosies panākumiem. Pa šiem gadiem Deniss un viņa domubiedri atraduši daudz citu nogrimušu kuģu, toskait padomju zemūdeni M-78, kuru iznīcināja vācu zemūdene 1941. gada 23. jūnijā. Ūdenslīdēji apskatījiši vēl vienu Pirmā pasaules kara laika vācu kreiseri Prinz Adalbert. 1915. gada oktobrī netālu no Liepājas to torpedēja angļu zemūdene E8, gāja bojā aptuveni 700 cilvēku. Kreisera korpuss jūrā atrodas 80 metru dziļumā un ir labi saglabājies. Tas bija vislielākais dziļums, kādā Deniss un viņa komanda pabijuši Baltijas jūrā. Kopējais zem ūdens pavadītais laiks bija 108 minūtes.

Visi šie atradumi, protams, bija nozīmīgi. Tomēr Deniss meklēja kreiseri Bremen. 2010. gada rudenī Deniss un viņa draugs Maksims Jagņuks no Ventspils nirēju komandas atrada eskadru mīnu kuģi V-191 un saprata, ka jau ir tuvu savam mērķim. Tomēr sākās rudens un ziemas vētras, kas neļāva pabeigt meklējumus. Visbeidzot – 2011. gada maijā – Deniss Lapins atrada to, ko tik ilgi bija meklējis. «Abi kuģi ir labi saglabājušies, atrodas uz līdzenas šķautnes 45 metru dziļumā, mīnas sabojājušas kreisera priekšgalu, virsbūves sabojājuši pārsvarā zvejnieku traļi,» stāsta Lapins. Vairāk nekā divus gadus viņš klusēja par savu atradumu, veicot zemūdens pētījumus un fotografējot kreisera detaļas. Uz kreisera klāja saglabājušies ieroči, toskait viens no diviem galvenā 150 mm kalibra lielgabaliem. Kreiseris bija bruņots arī ar sešiem 105 mm kalibra ieročiem.

Turpinājums sekos...

Deniss devās uz Brēmeni, kur 1903. gadā par pilsētas naudu kuģu būvētavā A.G. Weser Werft ūdenī tika nolaists kreiseris Bremen. Pilsētas muzejā apskatāms divmetrīgs kreisera modelis, kuru kuģu būvētava uzdāvināja pēc kuģa uzbūvēšanas. Kreiseris ir interesants arī tādēļ, ka uz tā savu karjeru sāka topošais admirālis Kanariss, kurš Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas izlūkošanas pārvaldi. Brēmenes muzejs ir izrādījis interesi par Denisa atradumu. Patlaban Ventspils muzejs un Brēmenes muzejs sadarbībā ar Ventspils Dive Team apkopo savākto informāciju par kreiseri Bremen un plāno turpmāko sadarbību. Deniss iecerējis uzņemt filmu, rekonstruējot dramatiskos gandrīz gadsimtu senos notikumus pie Ventspils. Ja kādam ventspilniekam ir saglabājušās kādas liecības par kreisera Bremen atrašanos Ventspilī, Deniss labprāt tās pieņems savā arhīvā.

Ar rekdaivingu jeb niršanu pie nogrimušajiem kuģiem Deniss nodarbojas jau divdesmit gadu. Ventspils apkaimē ir daudz nogrimušu kuģu, toskait arī Kurzemes hercogistes burinieki. Baltijas jūras ūdens ir pateicīgs seno kuģu koka konstrukciju saglabāšanai, saka Deniss. Fotogrāfijas, kuru autors ir Deniss un kas tapušas jūras dzelmē, varētu veidot interesantu ekspozīciju Ventspils brīvdabas muzejā. Pēc kreisera Bremen atrašanas Denisu pārņēmušas divējādas sajūtas – prieks par panākumiem, kas ir ilggadēju pūliņu rezultāts, un skumjas par to, ka vairs nav tāda mērķa un sapņa, kāds bija kreiseris Bremen. «Tādu atradumu var salīdzināt ar Everesta virsotnes iekarošanu – tu to esi izdarījis un vairs nav, pēc kā tiekties,» skumji nosaka Deniss. Vien jāpiebilst, ka Ventas Balss bija pirmā, kas uzzināja par šo unikālo atradumu.

Pirmā pasaules kara sākumā vācu kreiseris Bremen bāzējās Ventspilī.

Ventspils brīvostas pārvaldes vecākais ūdenslīdējs Deniss Lapins jau sen aizraujas ar rekdaivingu.

Kreisera korpuss ūdenī ir labi saglabājies, uz klāja redzamas atsevišķas aprīkojuma un jūrnieku sadzīves detaļas.