Valsts apkopotie statistikas dati liecina, ka Ventspilī ražošanas apjoms aizvien pieaug. 2012. gadā pilsētas uzņēmumos saražota produkcija vairāk nekā 111 miljonu latu apjomā, bet kopumā ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 30%.
Izaugsme ir visstraujākā Latvijā, bet darāmā vēl daudz, atzīst Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, solot turpināt rūpniecības attīstību, lai nodrošinātu jaunas darba vietas ventspilniekiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par apstrādes rūpniecības izlaidi un apgrozījumu 2012. gadā jau desmito gadu pēc kārtas nes iepriecinošas ziņas Ventspils iedzīvotājiem un Ventspils brīvostas pārvaldei, kuras uzdevums līdztekus ostas darbības un attīstības nodrošināšanai ir arī jaunu ražošanas uzņēmumu piesaiste. 2012. gadā pieaudzis ne vien kravu apgrozījums ostas termināļos, bet arī Ventspils uzņēmumos saražoto produktu un to eksporta apjoms. Kopumā pērn Ventspilī rūpniecības produkcijas izlaide ir sasniegusi 111 miljonus 425 tūkstošus latu, kas ir par 30% vairāk nekā 2011. gadā, bet divdesmit reižu vairāk nekā divtūkstošo gadu sākumā, kad Ventspils pašvaldība pieņēma lēmumu veikt mērķtiecīgu darbu pie perspektīvu rūpniecības uzņēmumu piesaistes. Tolaik elektronikas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi likās ambicioza iecere pilsētai, kurā nav šādu nozaru tradīciju. Ticamāka šķita iespēja attīstīt kokapstrādi un būvmateriālu ražošanu. Tomēr pēc desmit gadiem, kas ir ļoti neliels posms industrijas attīstībā kādā reģionā, tieši elektronika, metālapstrāde un mašīnbūve pilsētā nostabilizējas un rada aizvien jaunas darba vietas. Nesen darbu sāka Ventspils metināšanas rūpnīca. Arī šobrīd tajā tiek meklēti jauni darbinieki, kas varētu strādāt pie metālapstrādes darbgaldiem, veikt metālapstrādes darbus. Savukārt uzņēmums Malmar Sheet Metal, kas nesen paplašinājis ražošanu un izveidojis modernu metāla detaļu krāsošanas līniju, meklē ražošanas inženieri un ražošanas plānotāju. Ražotnes vadītājs Māris Petrovskis stāsta, ka uzņēmuma produktu klāsts pēdējā laikā ir pieaudzis, tādēļ radusies nepieciešamība pēc papildu darbarokām. Savukārt Ventas labajā krastā, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, attīstās elektronika, tuvākajā laikā tiks atklāta arī jaunizveidotā Eiropā unikālā EuroLCDs ražotne. Jāpiebilst, ka elektronikas attīstība Ventspilī notiek ciešā sadarbībā starp Ventspils Augstskolu, brīvostu, pašvaldību un nozares uzņēmumiem. Savukārt uzņēmums Heimdal Skonto Latvia šobrīd uzņem ražošanas tempus un gatavojas pirmajam māju moduļu eksportam, kas tiks veikts caur Ventspils ostu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols uzteic Ventspils brīvostas pārvaldi un pašvaldību par veiksmīgo un konstruktīvo sadarbību ar aģentūru investoru piesaistē un piebilst, ka desmit gadu laikā sadarbojoties piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms Ventspilī pārsniedzis 25 miljonus eiro, radītas vairāk nekā 500 darba vietas. Ārvalstu investori augstu vērtē labvēlīgo uzņēmējdarbības vidi Ventspilī, pastāvošo infrastruktūru un pilsētas domes atbalstu, atzīst Ozols un piebilst, ka «īpašs prieks, ka šie projekti realizēti tieši ražojošās nozarēs». Viņš apliecina, ka tuvākajā laikā tiek plānots uzsākt jaunu sadarbības projektu satelītu datu analizēšanas jomā, sadarbojoties Latvijas un Lielbritānijas kompānijām.
Plāns īstenojas
Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
Divtūkstošo gadu sākums ir pagrieziena punkts ražošanas attīstībā Ventspilī. Kādēļ?
– Pie intensīvas rūpniecības attīstības programmas Ventspilī strādājam kopš šī gadsimta sākuma, kad Krievija savstarpēji slikto politisko attiecību dēļ ar Latviju vēlējās panākt, lai kravas caur Latviju netiktu transportētas. Sākām domāt par ražošanas stimulēšanu, radās iecere attīstīt Ventspilī elektroniku, mašīnbūvi, metālapstrādi un kokapstrādi. Plāni īstenojas, bet vienlaikus turpinās darbs arī pie ostas termināļu attīstības. Ceram, ka līdz 2020. gadam tiks realizēts arī Ziemeļu ostas projekts.
Ražošana ir kā drošības spilvens ostas pilsētai?
– Labāk desmit uzņēmumu, kuros strādā 100 cilvēki, nekā viens, kurā strādā 1000. Liepājas Metalurga gadījums ir piemērs – uzņēmumā strādā vairāk nekā divi tūkstoši, un salīdzinoši tik nelielā pilsētā tā slēgšana var izraisīt ievērojamu sociālu satricinājumu. Mums Ventspilī arī ir aizvērušās rūpnīcas, bet tas nekad nav bijis ar tik milzīgām sociāli ekonomiskajām sekām.
Statistika rāda, ka ražošanas attīstība Ventspilī ir visstraujākā Latvijā. Kā tas izdodas?
– Piesaistīt Latvijai investoru ir sarežģīti. Diemžēl pasaulē ir ļoti daudz negatīvas informācijas par mūsu valsti, izveidojies priekšstats, ka Latvijā ir nestabila politiskā situācija un nodokļu politika, taču tai pretī mēs Ventspilī piedāvājam sakārtotu infrastruktūru, mums ir nodokļu atlaižu sistēma un stabila un prognozējama vietējā vara, kas kompensē nestabilitāti nacionālajā līmenī. Ventspilī ir iedibināta tradīcija palīdzēt investoram, kuram viss šeit ir svešs. Varam jau pateikt, ka ir tāds un tāds likums – ievēro, pildi, rīkojies! –, bet mēs viņus vedam aiz rokas cauri visiem likuma labirintiem. Tas strādā. Šobrīd darba vietu skaits rūpniecības uzņēmumos, ja tie strādā ar pilnu jaudu, ir divi tūkstoši. Plāns, ko esam izvirzījuši – papildus šim apjomam sagādāt vēl vismaz tūkstoš darba vietu ražošanā jeb aptuveni desmit piecpadsmit jaunas rūpnīcas nākamo septiņu gadu laikā. Būtu labi, ja izdotos, jo viens nodarbinātais ražošanā rada aptuveni piecas darba vietas apkalpojošajā sfērā. Taču jaunas rūpnīcas nozīmē, ka nepieciešami cilvēki, kas tajās strādā, vajadzīgi iedzīvotāji ar atbilstošu izglītību, kvalifikāciju, tādēļ sadarbojamies arī ar izglītības iestādēm – Ventspils Augstskolu un Ventspils Valsts tehnikumu.
Komentāri (0)