2012. gads Ventspils brīvostā bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Stabilais kravu apgrozījuma pieaugums visa gada garumā nodrošinājis kopējo apgrozījumu 30,4 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem jeb 13% pārsniedz plānoto apjomu.
Pēdējo reizi vairāk nekā 30 miljoni tonnu Ventspils brīvostā tika pārkrauts 2007. gadā, bet pirms tam – tikai līdz 2001. gadam, kad vēl darbojās naftas cauruļvads. Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 16 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm –gandrīz 8 miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 19% salīdzinājumā ar 2011. gadu, kā arī jaunu akmeņogļu rekordapjomu Ventspils brīvostā. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – gandrīz 2 miljoni tonnu, kas nedaudz pārsniedz 2011. gada līmeni un arī ir jauns Ro-Ro kravu rekordapjoms ostā. 2012. gadā Ventspils brīvostā bijis arī jauns pasažieru skaita rekords – 61 398 prāmju un kruīzu kuģu pasažieri. Astoņi no desmit Ventspils brīvostas termināļiem divpadsmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Lielākais kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers – par 34%, SIA «Ventspils nafta» termināls – par 6% un AS Baltic Coal Terminal – par 18%. Pagājušais gads bijis ļoti veiksmīgs beramkravām kopumā, kas pārkrautas vairāk nekā 11 miljonu tonnu apmērā. Tas ir rekords Ventspils ostas vēsturē.
Neskatoties uz veiksmīgo 2012. gadu, izvērtējot šī brīža ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē, prognozes par šo gadu Ventspils brīvostā ir piesardzīgas – par 1,9 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn, tātad – 28,5 miljoni tonnu.
Garantēsim stabilitāti ostā
“Lielākā daļa ostas termināļu aizvadījuši veiksmīgu gadu. Paldies viņiem par to! Arī to, kas atkarīgs no Brīvostas pārvaldes, esam nodrošinājuši un turpināsim nodrošināt ļoti augstā kvalitātē. Mums ir zemākās ostas un arī nomas maksas. Osta ir tehniski perfekta – var ievest un apkalpot jebkuru kuģi, kas tā nebūt nav daudzās citās ostās. Arī rūpnieciskais sektors nodrošina daļu no kravu apjoma Ventspils ostā. Tomēr krīzes ietekmē valstis īsteno plašas taupības programmas, apgrozībā nenonāk miljardi eiro, kas nozīmē, ka samazinās pieprasījums pēc precēm, tostarp energoresursiem – naftas produktiem un akmeņoglēm, kas ir visvairāk pārkrautās kravas Ventspils ostā. Mēs pieļaujam, ka varētu būt kravu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar 2012. gadu, tomēr ceram, ka tas nebūs liels. No savas puses Brīvostas pārvalde darīs visu iespējamo, lai garantētu stabilitāti Ventspils ostā. Ne ostas maksas, ne nomas maksas nemainīsies, un turpināsies infrastruktūras uzlabošana. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns terminālis, turpināsies sauskravu termināļa būvniecība starp abiem Ventas tiltiem, ostas pievedceļu rekonstrukcija un būvniecība, kā arī tiks veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu. Vairāk nekā 60% Ventspils brīvostas budžeta izdevumu tiks ieguldīts attīstības projektu īstenošanā.”
Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
Svarīgas ķēdes sastāvdaļa
“Iepriekšējais gads uzņēmumam pārkrauto apjomu ziņā bijis sekmīgs. Mēs esam ļoti apmierināti, ka joprojām esam Latvijā svarīgas loģistikas ķēdes sastāvdaļa, kas tiešā un netiešā veidā veicina uzņēmējdarbības attīstību un bezdarba samazināšanos, palielina nomaksāto nodokļu apjomu, kā arī uzlabo ostu darbības rādītājus. Turpmākā naftas produktu un degvielas tirgus attīstība 2013. gadā būs atkarīga gan no globālās ekonomiskās situācijas, gan arī no starptautiskās un reģionālās politikas procesiem, kas savukārt nozīmē, ka tirgus joprojām paliks salīdzinoši neprognozējams un svārstīgs. Neskatoties uz šīm neskaidrībām un lai vēl vairāk uzlabotu uzņēmuma infrastruktūru un efektivitāti, VNT pagājušajā gadā investējis termināļa modernizācijā vairāk nekā sešus miljonus latu, un šīs investīcijas tiks turpinātas arī šogad.”
Larss Panclafs, «Ventspils nafta» termināls ģenerāldirektors
Jaunais terminālis novērsīs vājo posmu
“Pateicoties veiksmīgai darbībai novembrī un decembrī, kompānijai, apkopojot 2012. gada rezultātus, izdevies panākt iepriekšējā gada līmeni kravu pārkraušanas jomā un pārsniegt to par 4,5%. Kopumā pagājušajā gadā eksportam pārkrauts apmēram miljons kubikmetru jeb 552 tūkstoši tonnu koksnes un citu kravu. 72% no kopējā kravu apjoma (papīrmalka un tehnoloģiskā šķelda) nosūtīti tālākai apstrādei celulozes ražotājiem, kuru tirgus tradicionāli pakļauts svārstībām un vienmēr paaugstināti piesardzīgs. Tas ir mūsu vājais posms, jo tas, ka termināļa darbība ir piesaistīta vienai nozarei, padara to īpaši atkarīgu no tirgus svārstībām. Kārtējo reizi to izjutām pagājušā gada pirmajā pusgadā.
Jaunais terminālis, kura pirmā kārta tiks uzbūvēta jau šogad un kura operators būs mūsu kompānija Ventplac, ļaus atrisināt šo problēmu un diversificēt riskus uz citu kravu rēķina. Pagaidām strādājot no NNVT nomātajās platībās, mums nav tādu iespēju, jo vienā teritorijā darbojas faktiski divi termināļi. Jaunajā terminālī, kas tiek būvēts starp diviem tiltiem, Ventplac nomās no Ventspils brīvostas pārvaldes 12,7 hektārus zemes, un šogad ekspluatācijā tiks nodoti 5 hektāri ar cieto segumu, 300 metru gara piestātne un 2 dzelzceļa pievedceļi. Tuvākajos trīs līdz piecos gados kompānija Ventplac iecerējusi investēt līdz 3 miljoniem latu noliktavu būvniecībā jaunā termināļa teritorijā, kurās uzglabās un pārkraus beramkravas. Tādējādi varēsim būtiski paplašināt pārkraujamo kravu nomenklatūru un samazināt atkarību no tirgus svārstībām.”
Aivars Baude, SIA Ventplac valdes Priekšsēdētājs
Nodrošinām modernu ogļu pārkraušanu
“Lai palielinātu pārkraujamo kravu apjomu, AS Baltic Coal Terminal 2012. gadā veikusi ievērojamas investīcijas optimālu tehnoloģisko risinājumu nodrošināšanā un esošo uzlabošanā. Tā, pārkrauto kravu apjoms 2012. gadā ir bijis augstākais sabiedrības darbības vēsturē un sasniedzis 4,8 miljonus tonnu. Kravu apgrozījuma pieaugumu ir sekmējis stabils pieprasījums pēc Krievijas oglēm Eiropas tirgos.
AS Baltic Coal Terminal misija ir nodrošināt modernus ogļu pārkraušanas pakalpojumus Krievijas ogļu eksportētājiem, palielinot Krievijas ogļu konkurētspēju pasaules tirgos. Sabiedrībā tiek realizēta stratēģija, kurā galvenā prioritāte ir cieša sadarbība ar klientiem un tiek īstenotas darbības, kas vērstas gan uz produktivitātes, gan kvalitātes nodrošināšanu. Būtiska stratēģijas sastāvdaļa ir vides aizsardzības pasākumu īstenošana un sociāli atbildīga politika.
AS Baltic Coal Terminal plāno, ka 2013. gadā sabiedrības darbības rādītāji saglabāsies 2012. gada līmenī. Pateicoties sadarbībai ar Ventspils brīvostas pārvaldi, jau šobrīd ir uzsākta 1. naftas muliņa demontāža, kas dos iespēju sabiedrībai nākotnē attīstīties un ievērojami palielināt pārkraujamo ogļu apjomu. Tranzīta nozares darbību kopumā 2013. gadā lielā mērā ietekmēs tas, kā attīstīsies mūsu sadarbības valsts Krievija, no kuras tiek piegādātas tranzīta kravas, un kāda būs ekonomikas attīstība Eiropā un pasaulē.”
Iļja Sokolovs, AS Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs
Iezīmēti transporta koridoru kartēs
“Pagājušais gads mūsu uzņēmumam kopumā bijis produktīvs un veiksmīgs. 2012. gadā SIA Noord Natie Ventspils Terminals turpinājusi savu attīstību. Kopumā terminālis apstrādāja 22 kuģus ar ģenerālajām kravām un 552 prāmjus, no kuriem 361 prāmju ienākšanas reizi nodrošināja Stena Line (Scandlines), 189 – Finnlines un 2 – KL Shipping. Lielāko īpatsvaru uzņēmuma ienākumos veidoja ģenerālo kravu apstrāde (57,1% ).
Pagājušajā gadā bijuši vairāki izaicinājumi un pārbaudījumi. Esam pārkrāvuši virkni nestandarta kravu, tajā skaitā netālu no pilsētas robežas izvietotos vēja ģeneratorus. Caur mūsu termināli transportētas divas rūpnīcas izjauktā veidā, kas pašreiz jau tiek komplektētas Krievijā un Baltkrievijā. Pamazām pieaudzis pārkraujamo konteineru apjoms.
Īpašs pieaugums pagājušajā gadā bijis prāmju kravu segmentā. Joprojām apkalpojam 11 prāmjus nedēļā. Pagājušajā gadā terminālis jau atkal bija savos uzdevumu augstumos un atbildīgi iesaistījās militārās kravas pārkraušanas darbos. Militārā tehnika tika izmantota starptautiskās mācībās Latvijas teritorijā.
Interesi sadarboties ar mūsu termināli izrādījuši pārstāvji no Ķīnas, Afganistānas, ASV, Kazahstānas. Esam iezīmēti vairāku nākotnē ieviešamo starptautisko transporta koridoru kartēs. Šajā gadā turpināsim iesākto, taču arī strādāsim pie izvirzītajām prioritātēm: attīstīt saldētu kravu pārkraušanu mūsu terminālī un konteineru kravu apgrozījumu, Ro-Ro kravu segmentu.”
Viktorija Zeļenkeviča , NNVT valdes locekle
Kravu struktūra 2012. gadā (% no kopējā apgrozījuma)
Lejamās 55,2
Beramās 36,8
Ģenerālās 8,0
Gads Kravu apjoms,
tūkst. tonnu
2012. 30 346
2011. 28 452
2010. 24 815
2009. 26 640
2008. 28 570
2007. 31 037
Komentāri (0)