Pēdējo divdesmit gadu laikā būtiskas izmaiņas skārušas visas Ventspils brīvostas darbības jomas, toskait arī palīgfloti. No bijušās ostas flotes Brīvostas pārvalde pārmantojusi loču kuterus, peldošo celtni, kā arī specializētos naftas savācējkuģus.

Uz kompānijai PKL Flote piederošā velkoņa Ventspils par vecāko matrozi motoristu strādā Jurijs Kuļevecs, kas ir viens no pēdējiem bijušajiem Ventspils ostas flotes darbiniekiem un atceras visus tolaik ostā strādājošos palīglīdzekļus. Vairāk nekā 40 gadu arī viņš pats strādājis uz dažādiem palīgpeldlīdzekļiem un velkoņiem. 70. gados motorists strādājis uz Jupitera. Tas bija vidējas jaudas velkonis ar 1200 ZS, atceras veterāns. Toreiz ostā bija vēl divi tādas pašas jaudas velkoņi – Saturns un Aliots, mazāk jaudīgie Marss, Merkurijs (vēlāk pārdēvēja par Fobosu) un daudz jaudīgākais Orions (2500 ZS). Savus pēdējos darbības gadus piedzīvoja tvaika velkonis Metalurgs un mazais Buruns.

 

Uz Jupitera Jurijs Kuļevecs strādāja līdz 1980. gadam. Ar šo velkoni veterānam saistās atmiņas par kādu asa sižeta notikumu. 1976. gadā, veicot manevrus priekšostā, naftas tankkuģis Kutaisi sadragāja velkoni Jupiters, izveidojot tajā pusotra metra lielu caurumu. «Par laimi, paguvām aizskriet līdz stāvvietai pie Ziemas ostas, kur mums palīgā atsteidzās ugunsdzēsības kuteris Bodrijs un velkonis Metalurgs, kas neļāva mums nogrimt,» atmiņās kavējas Jurijs.

 

1980. gadā Jurijam piedāvāja doties uz Arhangeļsku, lai pieņemtu pašgājēju baržu SPP-28, kas vēlāk ieguva nosaukumu Valis. Uz baržas motorists nostrādāja līdz 1997. gadam. «Baržas kravnesība bija 100 tonnas, uz tās pārvadājām tretrapodus molu nostiprināšanai, betona kubus krastu nostiprināšanai starp naftas muliņiem, kā arī reidā esošo kuģu nodrošinājumu, toskait pārtiku,» stāsta Jurijs. Tomēr spilgtākās un dramatiskākās atmiņas par darbu uz baržas Valis saistītas ar naftas tankkuģa Ludvigs Svoboda sprādzienu ostā 1985. gadā. Tankkuģis stāvēja pie 28. piestātnes, un no sprādziena pārlūza divās daļās – pakaļgals palika virs ūdens, bet priekšgals nogrima, atceras motorists. Tankkuģa paliekas sagrieza gabalos, kurus ar peldceltni iekrāva baržā un pārveda uz importa rajonu. Ludviga Svobodas dzēšanā piedalījās arī Ventspils ostas flotes ugunsdzēsības kuģis Bodrijs.

 

1996. gadā ostā ieradās velkonis Buruns (2500 ZS), kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, un nākamā gada februārī to nosūtīja uz remontu Bolderājā. Savukārt Jurijam Kuļevecam bija jauns izsaukums – piedāvājums atkal strādāt uz velkoņa, kuram pēc remonta deva slavenā Ventspils admirāļa Teodora Spādes vārdu. Uz kuģa bija ierīkots stūrītis par godu admirālim. Uz velkoņa Teodors Spāde Kuļevecs strādāja līdz 2000. gadam, kad saņēma kārtējo piedāvājumu braucienam uz Holandi, lai pieņemtu pilnīgi jaunu velkoni Ventspils. Jurijs Kuļevecs stāsta, ka gan Teodora Spādes remonta, gan Ventspils pieņemšanas laikā viņam vienlaikus vajadzēja apgūt kuģi un veikt arī kuģa pavāra pienākumus. Uz velkoņa Ventspils viņš strādā jau 12 gadu.

 

Ostas flotes veterāns atceras visus palīglīdzekļus, kas ostā strādājuši 70.–90. gados. Toreiz ostas flotē strādāja līdz 200 cilvēku, turpina Jurijs. Bez pašgājēja baržas Valis vēl bija nepašgājēja barža Solza, kas uzņēma kālija sāli, kad to nebija, kur kraut, naftas barža BNN-4 uzņēma no kuģiem netīro ūdeni, savukārt ūdens barža Draugs pieveda reidā esošajiem kuģiem ūdeni. Specializētais ugunsdzēsības kuteris Bodrijs nodrošināja drošību ostā, kad ienāca un izgāja tankkuģi ķīmijvedēji. Tad visa kustība ostā tika apturēta, bet kuteris Bodrijs atradās priekšostā pilnā gatavībā, atminas Jurijs. Uz kutera bija divas komandas – parastā un ugunsdzēsības. Vēlāk kuģi norakstīja vecuma dēļ.

 

Uz mazā velkoņa Buruns kapteinis bija slavenais jūrasbraucējs Dzintars Zīlnieks. Kad Burunu norakstīja, tā vietā nāca neliels kuteris, par kura kapteini iecēla Zīlnieku. Viņam par godu kuterim tika dots vārds Dzintars. Ostas flotē bija arī vēl viens palīgkuteris Horizonts, kā arī ūdenslīdēju kuteris Neptūns. Strādāja divi peldošie celtņi SPK-2, vienu no kuriem vēlāk pārdeva. «Kad ostā sāka ienākt jaudīgi azimutālie velkoņi Arkturs, Teodors Spāde, Ventspils, vecos sāka pārdot vai norakstīt,» savu stāstījumu turpina Kuļevecs. Velkoņi, kas kādreiz strādājuši Ventspils ostā, tagad ieved un izved kuģus Krievijas, Ukrainas un Baltijas ostās. Vairāki bijušās Ventspils ostas flotes kuģi šobrīd strādā Rīgas ostā. Piemēram, ūdens barža Draugs tagad pielāgota bunkurēšanai un apgādā ar degvielu kuģus Rīgas ostā.

70.–90. gados Ventspils ostā strādāja:

velkoņi Buruns, Metalurgs, Jupiters, Saturns, Aliots, Marss,

Merkurijs, Orions, Arkturs, Marss-1, Teodors Spāde, Ventspils

baržas Voshod/Valis, BNN-4, Solza, Draugs

palīgkuteri Dzintars, Horizonts

ugunsdzēsēju kuteris Bodrijs

ūdenslīdēju kuteris Neptūns

naftas savacējkuģi Užava, Venta un citi palīgkuģi


Apskati foto!

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: