Skaties uz darbiem 2

Spilgti atceros seriāla pašreklāmu. Tajā bija epizode, kurā viņam jautā: «Vai jūs esat ārsts?», uz ko galvenais varonis atbild: «Šodien jā!» Tā arī šajā priekšvēlēšanu laikā dažādu profesiju cilvēki ir pārtapuši šodien politiķos un piepludina sociālo tīklu ēteru un politiskās diskusijas ar dažādiem paziņojumiem un vēstījumiem.

Nepārprotiet – cilvēku piedalīšanās politikā nav nekas nosodāms, gluži otrādi – tā ir pat apsveicama situācijā, kad ārkārtīgi daudzi pilsoņi neizmanto viņiem dotās tiesības doties uz dažāda līmeņa – pašvaldības, Saeimas, Eiropas Parlamenta – vēlēšanās. Taču jautājums ir par to, kāda patiešām ir cilvēka kompetence, vai darbam politikā nebūtu kaut drusciņ jāsagatavojas un vai papīrs (lasi – sociālie tīkli un publiskas debates) pacieš visu vai tomēr runām ir nepieciešams arī segums?

Sekojot līdzi tam, ko kandidāti runā, ir samērā interesanti skatīt runāto kontekstā ar to, ko un kā viņi līdz šim ir darījuši. Piemēram, kāds stāsta, ka dialogs ar iedzīvotājiem ir svarīgs un ir plāns reizi mēnesī rīkot iedzīvotāju sapulces, bet, iepriekšējos četrus gadus esot pie varas, tādas nez kāpēc nav rīkojis. Vai stāsta, ka atbalsta vietējās skolas, bet savus bērnus sūta citas pašvaldības skolās. Cits studē reģionālo attīstību, bet stāsta, ka nekādu lielu stratēģiju jau nevajag, pietikšot īsi sarakstīt uz vienas lapiņas. Laikam augstskolā nemāca par to, ka pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem ir jābūt un pastāv ar likumu noteikta to izstrādes kārtība. Vēl kāds it kā iestājas par demokrātiju, bet izteikumos demonstrē autoritatīvu pieeju. Cits pat nesaprot, kādas funkcijas ir valstij un kādas – pašvaldībai, ko katra no tām var ietekmēt un kurus nodokļus iekasē. Ir, kam ļoti patīk būt pie varas, bet kas nesaprot, kā kāds uzdrošinās viņus kritizēt! Tai pat laikā kā kārtīgi dīvānu eksperti metas kritizēt citus, kas strādā jomās, kurās pašam nav ne mazākās sajēgas un kompetences.

Tāpēc aicinu katru, kurš dosies pie vēlēšanu urnām (un noteikti aicinu izmantot savu pilsoņa pienākumu un iespēju vēlēt!), pirms tam kārtīgi izpētīt kandidātu sarakstus un programmas un būt kritiskiem. Gribas cerēt, ka tie laiki, kad balsoja par kandidātu ar skaistu frizūru vai to, kurš ir labs cilvēks, ir pagājuši. Un, cerams, tie laiki, kad kāds apzvana savu pagastu ar ziņu: «Šogad balsojam par Mārtiņu/Jāni/Pēteri!», arī ir pagātne. Domāsim ar savu galvu un izsvērsim visu prātīgi!