Kādu piemēru rādām?

Pieļauju, ka mēs ikviens, kas lietojam viedtālruni, jau saprotam, ka tas ir ne tikai devis jaunas iespējas, bet arī radījis jaunu atkarības risku un bailes palaist kaut ko garām.

Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka no šā gada 31. maija pirmsskolas vecuma un 1.– 6. klases audzēkņiem izglītības iestādē būs aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā, atsaucas uz Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2023. gada ziņojumu. Tajā rosināta mobilo viedierīču aizliegšana skolās, pamatojot to ar zemajiem lasītprasmes rezultātiem sākumskolas posmā, kā arī negatīvo ietekmi uz bērnu spējām koncentrēties mācībām.

Ventspilī ir skolas, kurās ierobežojumi ieviesti jau patlaban. Piemēram, 1. pamatskolā noteikts pilnīgs telefonu aizliegums visās klasēs. No rīta skolēni nodod telefonus klases audzinātājam un saņem tos atpakaļ tikai tad, kad visas mācību stundas ir beigušās. Savukārt 2. pamatskola mainījusi skolas iekšējās kārtības noteikumus – tagad telefonu lietošana ir aizliegta ne tikai mācību stundās, bet arī starpbrīžos. Sākoties mācību gadam, skolēni parakstās, ka ievēros šos noteikumus. Telefoni netiek atņemti, bet skolotāji vēro, vai skolēni tos, neskatoties uz aizliegumu, tomēr neizmanto. Saistībā ar šiem ierobežojumiem izskanējušas arī vecāku bažas par to, ka, ja skolēnam nebūs telefona, viņi nevarēs sazināties vai ar aplikācijas palīdzību noskaidrot bērna atrašanās vietu.

Uzskatu, ka ieguvumu, atsakoties no viedtālruņu lietošanas skolās, ir vairāk nekā zaudējumu, taču saprotu, ka vecāki var izjust bažas. Ir ļoti būtiski izrunāt, kādas ir alternatīvas, kā vecāki var sazināties ar savu bērnu vai kā bērns var nodot svarīgu ziņu vecākiem. Pieļauju, ja būtiska ir tieši GPS izsekošanas aplikācija, tad var arī izmantot citas ierīces ar GPS funkcijām, piemēram, pulksteņus.

Ļoti būtiski ir arī sarunāties ar skolēniem par to, kāpēc telefonus skolā nevar lietot. Protams, ka dabiska reakcija uz aizliegumu vienmēr būs neapmierinātība, dusmas. It sevišķi, ja no savas puses nesaskati nekādu problēmu. Un vēl ļoti būtisks aspekts – ko un kā dara vecāki un citi pieaugušie, kā viņi lieto savus telefonus? Vai rāda piemēru un, veicot nopietnus darbus, kas prasa koncentrēšanos, tos noliek malā? Vai paši jau laikus vakarā telefonus novieto patālāk, nevis skatās tajos līdz vēlai naktij? Jūs jau varat bērniem stāstīt, ko vien gribat, bet mācīsies viņi no tā, ko jūs darāt.