Katru gadu 1. jūnijā simboliski atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kas atgādina, ka bērni ir sabiedrības sirds. Kādā vidē bērni aug, kā mēs sargājam viņu drošību un kāpēc viņu kļūst mazāk? Šī diena aicina domāt ne tikai par svētku baloniem, bet arī pievērsties nopietnākiem jautājumiem.
Kā ieslēgt dzimstības pogu 9
5. jūnijs, 13:30 | Oksana ĀboliņaPēdējos gados ir daudz informācijas izskanējis par dzimstības samazinājumu. Jāatzīst, ka aiz katras statistikas ir dziļāka patiesība: ģimenes lēmums par bērniem dzimst ne tikai mīlestībā, bet arī uzticībā sabiedrībai. Bērnu aizsardzība sākas tur, kur pieaugušie rada vidi, kur ir stipras ģimenes, kas savukārt veido stipru sabiedrību – tādu, kas atbalsta, spēj spriest, lemt un darīt. Ģimenes stiprums palīdz iemācīties vērtības, kuras skaistā pēctecībā var nodot nākamajām paaudzēm. Šodien ģimenes nereti saskaras ar patiesiem izaicinājumiem. Ekonomiskais un sabiedrības spiediens, migrācija, garas darba stundas, mājokļa jautājums – tas viss pabīda citā plaknē nepieciešamību radīt savu ģimeni un savus pēcnācējus.
Nav iespējams runāt par Latvijas tautas populācijas nākotni, nedomājot par šī brīža ģimenēm. Ja jaunie vecāki noticētu, ka viņi varēs saņemt nepieciešamo atbalstu, viņi noteikti būtu daudz vairāk ieinteresēti veidot lielākas ģimenes. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, partiju programmās uzplaukst skaistas frāzes un solījumi par dzimstības veicināšanu, ģimeņu atbalsta stiprināšanu, mehānismu iedarbināšanu bērnu skaita palielināšanai. Skaisti vārdi, kas labi izklausās priekšvēlēšanu debatēs. Taču jautājums paliek – cik daudz no šiem solījumiem ir īsti un realizējami?
Dzimstību nav iespējams veicināt ar vienreizēju pabalstu vai vienreizēju kampaņu. Jaunie cilvēki pieņem lēmumu veidot ģimeni tad, kad jūtas droši – kad viņiem ir kur dzīvot, ir kam pieskatīt bērnu, ir darbs, kas ļauj plānot nākotni. Tas nav mehānisms, ko var iedarbināt ar likumu. Tas ir uzticības jautājums – sabiedrībai, sistēmai un atbalstam ilgtermiņā. Frāze palielināsim dzimstību pati par sevi neko neizsaka. Atbalsts nozīmē bērnudārzus, pieejamu mājokli, sabiedrisko transportu, ģimenēm draudzīgu darba vidi, emocionālu atbalstu. Un, ja politiķi sola iedarbināt dzimstību, tad sabiedrībai ir tiesības prasīt – lai vārdi pārvēršas darbos, nevis paliek tikai ierakstīti priekšvēlēšanu programmās.
Šis nav laiks tukšiem vārdiem. Ja tie, kas sola, spēs iedot ģimenēm pārliecību un praktisku atbalstu, tad arī dzimstības rādītāji var sākt augt. Bet tikai tad, ja šī ticība tiks attaisnota ar darbiem. Dzimstības pogu ar tukšiem saukļiem diemžēl nevar ieslēgt.
Komentāri (0)
Beidziet muldēt. Atgrieziet atpakaļ to kategoriju cilvekus kuri tautai deva un ir devuši vislielako pienesumu dzimstībā. Tā publika nebūt nestrada Imerdigitalos, Hanša vai Žaņa Matrikšos, Vizumos un Biznesa inkubatoros. Atgrieziet atpakaļ tos cilvekus kuri spēj sēdēt pie presēm ,cept maizi, ,siet slotiņas , izgatavot putnu būrīšus utt. un jums būs arī dzimstība . Atgrieziet atpakaļ ,jeb radiet uzņēmumus kur droši var atrast darbu 60= vecuma cilveki . Izbeidziet par viņiem ņirgaties. Tad varēs runāt par tautas dabisku pieaugumu utt. Beidziet te rakstīt zinatniski fantastiskus rakstus,Nelīdzēs neviens praktisks atbalsts . Pārliecību nevar radīt mākslīgi. Atjedzieties vienreiz. Domāju ka reali jūs to nevarat. Tāpēc sākuma visi nolaižamies atpakaļ uz zemes,protams ja varam. Jēgas te neredze ko teikt vai ko rakstīt. Visu labu un pienacīgi pavadiet V un L pēdējā gaita. Tad varbūt kaut kas mainīsies. Pat tad 5-10 gadi būs vajadzīgi lai te ko izmainītu.
Ak, Jēzus māte! Kas par stilistiku! Mana gramatikas skolotāja Nemme, ja vien dzīva, būtu beigta un atkārtoti nosirmotu!
But vaidziks Komdoms iekraut un izkraut ar Dakšam.Le zinat.
Начните со своей газеты. Перестаньте тусовать статьи и убирать комментарии. Каждый должен свое делать. И еще, статьи нало писать нужные и полезные, а не освещать новостями сельского клуба.
Газета отстой. Для рождаемости нужно чем то заняться конкретно, а не треп разводить в СМИ.
1950. gadā pasaulē dzīvoja 2 miljardi iedzīvotāju, pašlaik 8 miljardi, un iedzīvotāju skaits pieaug. Vairāk bērnu dzimst nabadzīgajiem, ko novēroju, kad blakus dzīvoja romi un romietes (pašdēvējās, kā čigāni) kur sievietēm parasti ir pieci un vairāk bērnu.
Latvijā, kad cilvēki bija nabadzīgāki, ģimenēs bija daudz bērnu, piemēram manam tēvam bija astoņi brāļi un māsas, tālāk jau viens - divi bērni. Jāņem vērā, ka vecajos laikos pensijas saņēma tikai valsts ierēdņi un bērniem bija jāuztur vecāki. Kam nebija bērnu, dzīvi beidza nabagmājā - Ventspilī tāda atradās Ubagu (tagad Nabagu) ielā. Norvēģijā sievietei vidēji ir 1,7 bērnu, Nigērijā 6,6 , Čadā, Kongo DR, Somālijā pa sešiem bērniem, visvairāk bērnu dzimst Indijā, Ķīnā un Pakistānā.
Statistika parāda, ka dzimstības poga ieslēgtotos paliekot nabagiem.
Tā ir. Jo augtāks, jo IQ, jo mazāk bērnu. Pārsvarā..
Vai tad mūsdienās arī čigānu mātītēm ir tik daudz mazuļu?
90ajos gados piedzima maz bērnu. Bet tāpat viņiem šobrīd ļoti grūti atrast darbu Ventspilī. Tāpēc emigrē uz Rīgu, ārzemēm.. Vai arī strādā tepat par smieklīgu algu un ļoti sliktiem darba apstākļiem. Ļoti jādomā kā to risināt.
Paskatieties, kas notiek pasaulē. Cilvēki domā, kā izdzīvot. Tāpat kā deviņdesmitajos. Nekādi demogrāfijas plāni nelīdzēs.