Sporta objektus pielāgo cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Pārmaiņas skārušas divas pilsētniekiem un arī tūristiem stratēģiski svarīgas vietas, ko ikdienā izmanto gan sportisti, gan cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ledus hallē un vieglatlētikas manēžā pārbūvēti ieejas mezgli un nomainītas ieejas durvis, savukārt Ūdens piedzīvojumu parkā pie galvenās ieejas ierīkots mūsdienīgs ratiņkrēslu pacēlājs. Tas sniegs iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un māmiņām ar bērnu ratiņiem patstāvīgi un cieņpilni apmeklēt sporta, rehabilitācijas un atpūtas nodarbības.

Sāpīgākās vietas

Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks pastāstīja, ka iekļūšana abos sporta objektos daudzus gadus bija sāpīgs jautājums. Tas skāris ne tikai cilvēkus ar kustību traucējumiem, bet arī citas apmeklētāju grupas, piemēram, jaunās māmiņas un hokejistus, kuriem uz nodarbībām līdzi jāņem apjomīga soma ar nepieciešamo ekipējumu.

«Meklējām iespējas, kur varētu piesaistīt finansējumu, un iespēja radās šī gada sākumā Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumā vides pieejamībai, kad Labklājības ministrija izteica aicinājumu pašvaldībām izvērtēt iespējas un nepieciešamību īstenot vides pieejamības projektus ēkās, kurās tiek sniegti pašvaldību kultūras, izglītības, sporta un veselības pakalpojumi. Tas deva iespēju pieteikt arī divus Olimpiskā centra Ventspils objektus,» Ventas Balsij sacīja Jurģis Liepājnieks, norādot, ka sporta un aktīvās atpūtas vietas ir ļoti svarīgas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai nodrošinātu viņu rehabilitāciju.

«Kopā ar Ventspils pašvaldību, īpaši domes priekšsēdētāja 1. vietnieku sadarbības jautājumos Gunti Blumbergu, un Attīstības pārvaldi sagatavojām projekta pieteikumu un pieteicām šīs divas mūsu vietas. Cik zinu, bija 31 pieteikums. Marta beigās saņēmām ziņu, ka esam izturējuši konkursu. Mēs saņēmām finansējumu projekta attiecināmajām izmaksām 52 tūkstošu eiro apmērā. Tālāk jau sekoja tehniskie jautājumi – iepirkumi, būvniecība, uzstādīšana. Esam veiksmīgi nofinišējuši un iepazīstinām Labklājības ministrijas pārstāvjus ar to, ko esam izdarījuši,» norādīja Liepājnieks.

Jaunie pacēlāji ir tādi, ko var vadīt pats apmeklētājs bez apkārtējo palīdzības. Vadības pogas atrodas gan abos platformas galapunktos – lejā un augšā –, gan uz pašas platformas. Nepieciešamības gadījumā palīdzēt gatavs ir arī sporta objektu personāls.

Jurģis Liepājnieks atzīst, ka šīs nav vienīgās sporta būves, kurām būtu nepieciešams uzlabot piekļūstamību. «Mūsu vajadzības ir plašas. Šīs bija primārākās, visakūtākās vajadzības,» uzsver Olimpiskā centra vadītājs. Nākotnes iecerēs ir meklēt risinājumus vides piekļūstamības nodrošināšanai arī citos objektos, piemēram, Olimpiskā centra viesnīcā, kur cilvēks ar kustību traucējumiem nevar nokļūt augšējos stāvos.

Cimdiņbērni priecīgi

Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa neslēpj prieku par jaunajām iespējām, ko cimdiņbērni jau ir izmēģinājuši un atzinuši par labām. Dažiem šī bija pirmā iespēja nokļūt līdz baseinam. Jaunie pacēlāji būtiski atvieglos iekļūšanu tiem cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Ja līdz šim nereti nācās saukt palīgā spēcīgākus vīrus no šai pašā ēkā esošās atlētikas zāles, lai ratiņus uznestu pa kāpnēm, tad tagad situācija ir atrisināta un bērni varēs nokļūt vingrošanas nodarbībās, baseinā un akvaparkā.

Ieva Sāmīte-Cērpa uzsver, ka pacēlājs noderēs arī vecākiem cilvēkiem, kuriem ir grūti uzkāpt pa kāpnēm Ūdens piedzīvojumu parka ēkā, kuras galvenais korpuss celts vēl padomju laikā, kad par vides pieejamību īsti nedomāja.  

Ventspils – piemērs

Iepazīties ar Ventspilī paveikto bija atbraucis labklājības ministra padomnieks Kaspars Magurs. Komentējot redzēto, ministrijas pārstāvis sarunā ar Ventas Balsi uzsvēra, ka piekļūstamības nodrošināšana nav ekskluzīva privilēģija, bet gan pamatvajadzība un cieņpilna attieksme pret ikvienu pilsoni. «Manuprāt, Ventspils ir no tām pilsētām, kas vienmēr ir domājusi par vides pieejamību personām ar īpašām vajadzībām, invaliditāti, par piekļūstamību ratiņkrēslā un ne tikai. Manuprāt, šie divi izbūvētie pacēlāji dod iespēju vairāk Ventspils un Ventspils novada iedzīvotājiem izpausties, darboties brīvi, cieņpilni, tāpat kā ikvienam no mums pārvietoties, iekļūt telpā, nodarboties ar sportu un turpināt izglītoties,» sacīja Kaspars Magurs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir ap 224 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, kas ir ap 15% no iedzīvotāju kopskaita. Daļa no viņiem pārvietojas ratiņkrēslā jeb saskaras ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Ir nepieciešams šiem cilvēkiem nodrošināt piekļūstamu vidi, jo arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem jābūt iespējai pārvietoties no viena punkta uz otru, iekļūt veikalā un citās ēkās.

Labklājības ministra padomnieks uzsver, ka pēdējos 20 gados vide Latvijā ir mainījusies līdz nepazīšanai, un tajā liels nopelns ir gan invalīdu un viņu draugu apvienībai Apeirons, gan atbildīgajām pašvaldībām. «Ja mēs paskatīsimies 20 gadus atpakaļ, tad tās ir divas nesalīdzināmas Latvijas. Paldies invalīdu un viņu draugu biedrībai Apeirons, kas ļoti aktīvi iesaistās ar savu A-komandu, lai pilnveidotu vides pieejamību personām ar invaliditāti, ar īpašām vajadzībām,» sacīja Magurs. Viņš uzslavēja Apeironu, kas ar savu skaļo runu uzrunā gan uzņēmējus, gan pašvaldības pilnveidot vides pieejamību. «Ventspils, manuprāt, ir ļoti labs piemērs Latvijas valstī, kas turpina nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra ministrijas pārstāvis.

Kā nākotnes attīstības projektus viņš minēja ēkās ierīkojamās higiēnas telpas cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai varētu veikt nepieciešamās higiēnas procedūras.