Mitrajās pļavās Užavā, pie lidlauka Ventspilī, Gārzdē un citur savus spēkus uzkrāj gājputni. Visdažādāko sugu zosīm, gulbjiem, pīlēm, dzērvēm un citiem lidoņiem ceļš vēl tikai pusē. 

Apskati foto!

Ceļotāju lielākajai daļai galamērķis ir skandināvu zemes, tundra ar dzidrajiem ziemeļu ezeriem. Gājputnu migrācijas pirmatnējais skaistums visspilgtāk izpaužas vairāku tūkstošu lielajos putnu baros, kuru balsu troksnis dzirdams tālā apkārtnē. Pie Ventspils lidlauka vietu atpūtai raduši kādi 5 tūkstoši, bet Užavas polderos – pat līdz 15 tūkstošiem putnu.

Atkarībā no sugas viņu lidojums sācies Eiropas dienvidos vai Āfrikas ziemeļos. Paļaujoties iekšējai balsij, no vienas barošanās vietas līdz otrai gājputni ik pavasari atgriežas savā ligzdošanas vietā, kopumā veicot ap 3 tūkstošiem kilometru. Šobrīd migrācijas gaitu ietekmējuši laika apstākļi, novērojis ornitologs entuziasts Jānis Gorobecs.

Putnu vērotāji lēš, ka migrācija aizkavējusies par aptuveni divām nedēļām. Ja gaisa temperatūra noslīd ievērojami zem nulles, tad putni dodas atpakaļ – ne pārāk tālu, līdz iepriekšējai barošanās vietai, kur tie jūtas drošāk. Tas novērojams arī Ventspils pusē, kur atsevišķi gājputnu bari dodas nevis ziemeļu, bet gan dienvidu virzienā, domājams, uz Užavas polderiem vai vēl tālāk – uz Liepājas pusi.

Pļavu atkusušajās ūdens lāmās un pavasara vēsmu skartajā zemē putni meklē atmodušos kukainīšus un pirmos izspraukšos zāles asnus. Gājputnu baros sastopamas sējas, baltvaigu, baltpieres un meža zosis, mazie, ziemeļu un paugurknābju gulbji, dzērves un citi pārlidotāji. Tikai neliela daļa no tiem paliks Latvijā. Starp tiem būs paugurknābju un ziemeļu gulbji, nedaudz zosu, bet dzērves jau sadalās pa pāriem, lai purvos un citās purvainās vietās kopīgi būvētu grūti atrodamu ligzdu.

Uzmanīgam un pacietīgam vērotājam varbūt izdodas ieraudzīt arī migrējošo putnu pavadoņus – plēsīgos jūras un pat klinšu ērgļus –, kas viegla guvuma tīkojumā seko gājputnu bariem. Jūras ērgļa spārnu atvērums sasniedz pat divus metrus, viņam saķert un aiznest zosi tikai tāds nieks vien ir. Tikpat aktīvi putnu gaitām barošanās vietās seko sauszemes mednieki ar lapsu kūmiņu priekšgalā. Gājputnu migrācijas grūtības iztur vien paši spēcīgākie un pat mazāk par pusi jauno putnu.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: