Noslēdzoties sabiedriskajai kampaņai "Mana jūra", kurā dalībnieki kājām mēroja vairāk nekā 500 kilometrus gar Baltijas jūras piekrasti un veica 35 piekrastes piesārņojošo atkritumu monitoringus, noskaidrots, ka vistīrākā jūras piekraste ir Ventspils apkārtnē.

Par to infrmēja Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" pārstāve Ilze Grunska. Salīdzinot piekrastu teritorijas, noskaidrots, ka vistīrākā ir Kurzemes piekraste Ventspils apkārtnē, kur vidēji ir 123,9 vienības atkritumu 100 metros.

Tālāk seko Jūrmalas un Rīgas piekraste ar 171,4 vienībām atkritumu 100 metros, Baltijas jūras līča zona Kurzemē ar 177 vienībām atkritumu, Baltijas jūras līča zona Vidzemē ar 212 vienībām atkritumu, bet vidēji visvairāk atkritumu ir Liepājas piekrastes teritorijas apkārtnē, kur ir 231,1 vienība atkritumu 100 metros.

Kampaņas "Mana jūra" laikā atkritumu daudzums tika uzskaitīts 100 metru garā pludmales nogrieznī saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju, kas starptautiskajā projektā "Marlin" ir piemērota Baltijas jūras reģionam.

Monitoringa rezultāti parāda, ka vidējais atkritumu skaits Latvijas pludmalēs ir 180 atkritumu vienības uz katriem 100 metriem, savukārt piesārņotākajā pludmalē, Engurē, tās ir 570 atkritumu vienības, bet tīrākajā, Irbes ietekā, tikai 39 vienības 100 metru nogrieznī.

Netīrākās Latvijas peldvietas Baltijas jūras piekrastē ir Engurē, Pāvilostā, Kuivižos, Tūjā, Liepājā - Karostā, Vecāķos, Rojā, Lapmežciemā, Liepenē un Saulkrastos. Savukārt tīrākās Latvijas peldvietas Baltijas jūras piekrastē ir Irbes ietekā, Mazirbē, Pūrciemā, Abragciemā, Kaltenē, Lilastē, Ovišos, Apšuciemā, Salacgrīvā un Jūrkalnē.

Vides izglītības fonda pārstāvji jau iepriekš informēja, ka satraucošs ir lielais atrasto plastmasas vienību skaits, kopumā tie bijuši 3478 dažādi plastmasas izstrādājumi 23 plastmasas kategorijās. Papīra un kartona vienības pludmalēs kopumā bijušas 669, stikls un keramika - 535, bet metāls - 482 vienības.

ANO Vides programmas izstrādātās metodoloģijas laikā veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos, un sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā, norādīja Grunska.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: