
Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu 0
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.

Biedrība "Zemnieku saeima" nākamnedēļ visā Latvijā plāno rīkot lauksaimnieku protestus. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par ostu pārvaldības reformas īstenošanu.

Labklājības ministrija (LM), gatavojot 2025. gada budžeta projektu, pārskatīs vairākus pabalstus, izvērtējot iespēju tos piesaistīt valsts ekonomiskajiem rādītājiem, pastāstīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Evikas Siliņas valdībai, kas pārkāpusi simboliskajai 100 dienu robežai, politologi neprognozē vieglu turpmāko darbu. Acīmredzot sarežģīta nākotne sagaida arī visu koalīciju, kurā kopš septembra strādā ZZS frakcija.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sporta likumā, kuros atbilstoši Sporta apakškomisijas vadītāja Dāvja Mārtiņa Daugavieša (JV) priekšlikumam paredzēts noteikt, ka Latvijas izlasēm aizliegt spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Līdz 5. janvārim turpinās parakstu vākšana referenduma organizēšanai par grozījumu Notariāta likumā atcelšanu, kas Latvijā ievieš partnerības reģistrāciju. Līdz šim balsotāju aktivitāte ir zema. Daudziem nav pietiekamas informācijas par to, kur, kā un par ko notiek parakstu vākšana.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2024. gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, uz vienu gadu nosakot samazinātās 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Latvijas lauksaimniecības organizācijas pieprasa finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) demisiju. Demisiju pieprasa "Zemnieku saeima" kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, Latvijas Augļkopju asociāciju, biedrību "Latvijas dārznieks" un Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociāciju.

Saeima sākusi izvērtēt 2024. gada valsts budžeta projektu. Arī Ventspils domē iezīmējas galvenā finanšu dokumenta, pēc kura dzīvosim visu nākamo gadu, aprises. Valdības pieņemto lēmumu rezultātā ievērojami pieaugs pašvaldību izdevumi, tai skaitā Ventspilī tie palielināsies par 3 miljoniem eiro.

Pirms virzīt izmaiņas ostu pārvaldības un kopumā transporta jomā, valdība gaidīs Satversmes tiesas (ST) spriedumu par iepriekšējā Saeimā pieņemto ostu reformu, pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Likums nosaka, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14. februārim.

Valdība trešdien atbalstīja 2024. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.