Sasniegumi, kas ved uz panākumiem sporta dejās

Sporta deju skolotāja Agnese Graudiņa-Gūtmane par sacensībām stāsta: «Mums šīs sacensības šogad notika pirmo reizi, līdz šim nebija līdz tam nokļuvuši. Es domāju, ka, gadiem ejot, sadarbojoties klubam ar klubu, veidos tādus konkursus kā Dzintarkrasts. Šī pieredze viņiem ir pirmo reizi, aicināja mūsu klubu, un izlēmām piedalīties. Kopā piedalījās četri pāri – viens pāris bērnu klasē, viens pāris iesācēju un divi pāri junioros. Ikviens pāris guva apbalvojumus.» Par sasniegumu sacensībās priecājas arī dalībnieki un deju parteri Elza Jurkevica un Haralds Ozoliņš, – ka ieguldītais darbs ir atmaksājies, kā arī guvuši līdz šim augstāko rezultātu – 3. vietu Juniori 1 E4 grupā.

Sporta dejas ir skaists sporta veids, bet katram ir savi ieguvumi un arī ēnas puse. Kā plusus Agnese piemin: «Tas ir ļoti liels fizisks darbs, ja tu neizej ārā no zāles pārguris, tad tu šeit neesi bijis. Stāja, kura mūsdienās ir kritiskā stāvoklī. Man kā datorikas skolotājai tas ir ļoti redzams. Uzskatu, ka arī mācībās dejotajiem ļoti labi iet, attīstās matemātiskā domāšana, jo dejās strādā galva, kājas, ritms, darbojas viss un arī prāts uzreiz attīstās vairāk.» Atbildot uz jautājumu, ar ko būtu jārēķinās vecākiem, iesaistot savu bērnu sporta deju pasaulē, skolotāja saka: «Tas nav vienkārši. Vienīgie izdevumi ir izdevumi par tērpiem. Sākumā ne tik ļoti, beigās tomēr tie jau ir tūkstoši. Kā arī tie mēdz būt ceļa izdevumi. Vecākiem ir jāsaprot, ka, ja grib, lai bērns gūst panākumus, tiek reitingos un ārvalstīs, tad ir jāpiepūlas.» Runājot par meiteņu greznajām kleitām – tās uzvelkot, tiek iegūta lielāka pašpārliecinātība. Skolotāja apgalvo, ka gan garajā, gan īsajā kleitā, jo garajās, kas ir standartdejās, tiek parādīta grācija, bet Latīņamerikas dejās, kur tiek vilktas īsās kleitas, ir draiskulīgums un koķetīgums. Dejotāja Elza uzsver, ka pašpārliecinātība ir lielāka, jo šogad ir divas kleitas un tas liek justies, ka ir sasniegts augstāks līmenis, arī partneris Haralds piebilst, ka nu viņam ir divi tērpi: standartos – balts, savukārt latīņos – melns.

Skolotāja atzīst, ka redz, kā bērni izmainās, esot nodarbībās un izejot uz sacensību laukuma. «Treniņos varbūt viņi palaižas, bet tad, kad es redzu uz laukuma, ka viņi ir spējīgi parādīt to, ko es kopējos treniņos neesmu redzējusi, tad ir laba sajūta, ka esmu iedevusi tehniku, kas bērniem ir nepieciešama, un es zinu, ka viņi to ir paņēmuši. Tas ir pats galvenais, un ir patiess prieks.» Elza un Haralds, vaicāti par atšķirībām starp treniņprocesu un būšanu uz sacensību laukuma, pastāsta: «Nodarbībās ir drošāk, jo sacensībās ir tiesneši un ir uztraukums, bet, kad sacensībās iedejojas, arī tad jau ir labāk.» Lai gan piebilst, ka satraukums ir par pārģērbšanos, jo tas jādara ātri – jāuzvelk garā kleita, pie rokām jāpiestiprina aksesuāri –, bet pirmajā reizē viss ir izdevies.

Par ierobežojumiem sacensību dienā skolotāja piemin to, ka apmēram stundu pirms sacensībām nedrīkst pārmērīgi ēst, jo tad nevar padejot, zūd koncentrēšanās spējas un gribas gulēt.

Gadiem ejot, dejās arvien populārāka kļūst solo meiteņu grupa, jo diemžēl trūkst puišu. «Federācijā esam runājuši, ka kādreiz bija 25–35 pāri, tagad vienā grupā ir vien 12 pāri. Un tā diemžēl ir visā pasaulē,» atklāj sporta deju skolotāja Agnese.

Viņa pauž neizpratni par puišu trūkumu sporta dejās. Kā piemēru skolotāja min puisi, kurš bijis labākais futbolists, un tas bijis pateicoties tam, ka paralēli apmeklējis sporta dejas. Puišiem sporta dejas iemāca grāciju, stāju un attieksmi. «Vecākiem ir jāsaprot, ka tas ir sports un to var apvienot ar jebkuru citu sportu. Caur deju tiek iepazīta meitene, viņa tiek vadīta un izprasta,» piebilst skolotāja.

Sporta deju skolotāja Agnese Graudiņa-Gūtmane novēl un cer, ka šī brīža audzēkņi sasniegs vislielākos sasniegumus.

Ikvienā sportā svarīgas ir visas trīs iesaistītās personas – pedagogi, bērni un vecāki, bet ir liela nepieciešamība, lai bērns ar vecāku un skolotāja atbalstu var sasniegt galvenais jau savus mērķus.

Dalībnieku Elzas (11 gadi) un Emīla (9 gadi) Jurkevicu un trīsgadīgās Martas mamma Anda, izvēlējusies savus bērnus iesaistīt sporta deju pasaulē, jo pati 11 gadus profesionāli dejojusi sporta dejas pie Gata Sevela. «Tas ir skaists sporta veids, un tas ir dzīvesveids. Esmu pateicīga savai mammai par iespēju bērnībā sākt mācīties dejot sporta dejas. Tāpēc izlēmu, ka mani trīs bērni arī dosies uz nodarbībām.»

Sporta dejas naudas izteiksmē nav lēts sporta veids – greznie tērpi, kurpes. Anda atklāj: «Dārgākais ir braukšana uz sacensībām. Lai arī Ventspils Jaunrades namā nodarbības ir bez maksas, tomēr ir sacensību dalības maksa, piedaloties ir jāmaksā par katru programmu kā dalībniekiem, tā arī vecākiem. Jābrauc ir regulāri, bieži uzņemos vest gan meitas partneri, gan dēla partneri ar mammu. Mašīna ir liela, kas ļauj kopēji sadalīt ceļa izdevumus, kā arī neiztiekam bez jautrības.» Dejotāju mamma arī piebilst, ka, bērniem augot lielākiem, augtāks ir arī līmenis, kurā meitai ir nepieciešami divi tērpi – latīņu un standarta dejām, divi veidu apavi un tiek pievienotas privātās nodarbības. «Finansiāli to visu sasummējot, jārēķinās ar to, ka ne visi to var atļauties.»

Vaicāta par starpgadījumiem, bērnu mamma atminas, ka reiz uz Lietuvu tika paņemts iepriekšējās sezonas tērps, kurš ir par mazu, – tikko uzšūtais jaunais tērps palika mājās. Steigā ir aizmirstas kurpes, tomēr katrās sacensībās tās ir iespējams iegādāties.

Sporta veidi palīdz bērniem attīstīties fiziski un emocionāli. Runājot par sporta deju ieguvumiem, Anda uzsver mūziku kopā ar kustību, kustības ir plastiskas, palīdz uzstāties publikas priekšā, un tā ir drosme sevi parādīt.

Bērni mācās Tārgales pamatskolā, ir piedāvāts ar deju atbalstīt pasākumus un parādīt citiem skolēniem ko jaunu. Anda pastāsta, ka Elza un Emīls jau ir uzstājušies skolā, un tas viņiem palīdz uzkrāt pieredzi. Viņa skaidro, ka sacensībās vienmēr ir tiesneši, tāpēc valda lielāks sasprindzinājums, bet uzstāšanās bez vērtēšanas notiek daudz brīvākā gaisotnē. Anda uzsver, ka katrās sacensībās ir citi tiesneši un citi pāri, un, lai gan dalībnieku skaits un konkurence tiek noskaidroti iepriekš, spriedze tomēr saglabājas.

Cilvēkiem patīk nokļūt augstākā punktā, tas ir kā atspēriens doties tālāk ar lielākiem mērķiem, ko apstiprina Anda: «Sacensības sniedz prieku par ieguldīto darbu, un tiek sasniegts nākamais līmenis. Caur treniņiem mēģina viens otru labāk saprast un uzklausīt.»

Sacensību lielākā daļa sastāv no solo meiteņu konkursiem, kas Andu sarūgtina, un, ja jaunākajai meitai neatrastu partneri, tas liktu izvēlēties par labu citam sporta veidam.

«Nebaidīties un pamēģināt iesaistīties sporta dejās, it īpaši mudināti puiši. Var just, ka prot izvadīt ritmā, un tas noder. Mēģināt kaut prieka pēc, un, ja izdodas, tad ir pavisam labi,» novēl jauno dejotāju mamma. Viņa izsaka sirsnīgu pateicību bērnu partneru vecākiem par atbalstu, uzticēšanos un labo sadarbību ģimeņu starpā.