Forumā spriež par ventspilniekiem svarīgo

Tā bija aktīva saruna par to, kā ventspilnieki jūtas savā pilsētā un ko, negaidot rīkojumus un palīdzību no augšas, paši iedzīvotāji var darīt, lai dzīvot Ventspilī būtu vēl labāk. Forumā tika izmantota tā saucamā lielās tautas staigāšanas metode, kas nozīmēja, ka pasākuma dalībnieki nesēdēja visu laiku pie viena galdiņa kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Diskusiju pirmajā kārtā cilvēki sadalījās grupās pēc viņus uzrunājošām idejām, kas bija saistītas ar dažādām jomām, bet otrajā diskusiju daļā – pēc pilsētas rajoniem, kuros dzīvo, lai izrunātu konkrētu teritoriju vajadzības un iespējas attīstībai.

Iespēja saliedēties

Biedrība Kurzemes NVO centrs Kurzemē koordinē programmas Drošas kopienas īstenošanu. Biedrības valdes priekšsēdētāja Maija Jankovska foruma dienā Ventas Balsij sacīja, ka iedzīvotāju forums Ventspilī tika sarīkots, lai arī ventspilnieki uzzinātu par šīs iniciatīvas sniegtajām iespējām. «Mums gribētos programmā redzēt arī cilvēkus no Ventspils, kuri gribētu veidot savā apkaimē kopienu, sākt draudzēties ar kaimiņiem, kaut kādas kopīgas idejas attīstīt,» teica Maija Jankovska. «Vēsturiski apkaimes kopienas vairāk veidojušās laukos, kur pašvaldība nevar būt tik tuvu klāt, pakalpojumu ir mazāk un cilvēki saprot – ja cits nepalīdzēs, jāpalīdz pašiem sev. Bet šāda kustība strauji ienāk arī pilsētās. Drošu kopienu gadījumā pilnīgi pietiek ar diviem trim aktīvistiem un kaimiņiem, kuri saskata to kā interesantu iespēju izmēģināt.»

Lai pieteiktos Drošo kopienu programmai, nav jādibina biedrība – galvenais ir vēlme atrast domubiedrus savā apkārtnē. Programmai ir trīs galvenie virzieni: vietējo aktīvistu loka paplašināšana, iedzīvotāju saliedēšana, izmantojot talkas, ielas svētkus un citas iespējas, un noturības veidošana – kopienas gatavība neparedzētām krīzes situācijām. Zināt savus kaimiņus ir būtiski ne tikai saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, bet arī ikdienas drošībai – lai spētu palīdzēt vētras vai plūdu laikā, reaģētu, ja uz ielas bez pieskatīšanas pamanīts mazs bērns, vai sniegtu atbalstu kaimiņos dzīvojošam senioram.

Dažādi iemesli

Foruma dalībnieki bija dažādi – gan vietējo biedrību aktīvisti, gan vienkārši aktīvi pilsētnieki, kuriem nav vienalga par Ventspilī notiekošo un kuri vēlas sniegt savu artavu sabiedrībai. Students Henriks Balodis, kurš šovasar Ventspilī sarīkoja jauniešu demokrātijas un sarunu festivālu Bāka, vaicāts, kas pamudināja atnākt uz forumu, sacīja: «Atnācu ar tādu ideju, ka es vēlējos sniegt savus priekšlikumus, jo, dzīvojot Ventspilī, šādi priekšlikumi vienmēr ir bijuši, bet īsti nav bijis tādu pasākumu, kur tos varētu izpaust. Tāpēc arī esmu ļoti priecīgs, ka varēju apmeklēt šo pasākumu un savus priekšlikumus sniegt arī citiem.»

«Mēs nācām ar vēlmi pakontaktēties arī ar citiem, lai varētu apmainīties pieredzē un kaut ko paņemt sev, no sevis iedot viņiem. Tā ir tieši tā lieta, kas ir vienkārši nepieciešama cilvēkiem,» sacīja Romu sieviešu biedrības Sāre khetene vadītāja Malda Avramenko. Viņa gribētu, lai šādi forumi notiktu arī turpmāk.

Savukārt Dzelzceļnieku ielas kopienas aktīviste Zane Jope bija atnākusi iedvesmoties jauniem darbiem: «Es šo forumu ļoti gaidīju, jo man likās – tā ir brīnišķīga iespēja sanākt kopā ventspilniekiem, un mēs tiešām runājam par tādām aktuālām lietām. Tas, ko es sagaidu no šī foruma, ir iedvesma un ka mēs radīsim atkal kādas jaunas, foršas lietas kopā.»

Pašvaldības un iedzīvotāju dialogs

Forumu ar pārskatu par līdzdalības budžeta projektu īstenošanas pieredzi ievadīja Ventspils pašvaldības izpilddirektora vietnieks Kaspars Vitenbergs, iepazīstinot ar līdzdalības budžeta projektu atlases un balsošanas principiem un divos gados īstenotajām iniciatīvām.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane Ventas Balsij pauda, ka no pirmā foruma sagaida idejas un skaidrību par to, ko iedzīvotāji vēlas. Viņa akcentēja, ka Ventspils ir salīdzinoši neliela pilsēta un strikti neiedalās mikrorajonos kā Rīga, taču dažādās apkaimēs veidojas sava kultūras dzīve un ir svarīgi, ka tā notiek ar iedzīvotāju iesaisti. «Man būtu svarīgi saprast, lai katrā vietā tiešām būtu cilvēki ar idejām. Lai nevis nāktu atbildīgie cilvēki no Kultūras centra un veidotu pasākumus priekš citiem, bet lai cilvēki kopā veidotu savu stāstu un savus svētkus, tad arī iesaiste un pasākums būs citādāks,» sacīja Ineta Tamane. Kā lieliskus piemērus viņa minēja šogad aizvadītos Dzelzceļnieku ielas svētkus, ko organizēja vietējā kopiena, un pārventnieku skatuvi Pārventas svētkos, kur vietējie iedzīvotāji paši kāpa uz skatuves un dziedāja.

Būtiski – drošība

Gan diskusijās, gan intervijās ar foruma dalībniekiem izskanēja tas, ka ļoti svarīgs ir drošības aspekts. Un te atbildība jāuzņemas gan valstij un pašvaldībai, kam ir konkrēti pienākumi arī šajā jomā, gan arī pašiem iedzīvotājiem. Ir jāpadomā, vai pazīstu savā apkaimē dzīvojošos un zinu, pie kā vērsties kādā krīzes situācijā – ne tikai apdraudējuma gadījumā, bet arī ikdienišķākās situācijās, piemēram, ja pēc vētras nav elektrības. Tāpat ir svarīgi saprast, cik droša ir mājas kāpņutelpa vai pagrabs, vai tur nebaltā stundā varētu patverties.  

«Tā jau tā drošā vide veidojas – nevis no pašvaldības vadības puses tikai, katram ir savi pienākumi, bet taisni mēs vidi veidojam paši, cik mēs esam droši un cik mēs arī esam atbildīgi par to, kur mēs dzīvojam,» Ventas Balsij sacīja Ineta Tamane.

Vai ventspilnieki ir kūtri?

Diskusijās un arī vēlāk sarunās ar foruma dalībniekiem tika šķetināta tēma – vai ventspilnieki ir kūtri un kas viņus varētu padarīt aktīvākus? Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa atklāja, ka Kurzemes NVO centra darbinieces viņu uzrunājušas personīgi, jo pasākums bija jau sen izsludināts, bet pieteikšanās aktivitāte bija slikta. «Pirms divām nedēļām viņas man pazvanīja un teica – Ieva, ko darīt? Mēs gribam šo pasākumu, bet tik ilgi jau uzrunājam un ir pieteikušies tikai pieci cilvēki. Un es vēlreiz atcerējos un sapratu, ka mēs esam ļoti kūtri. Te arī skanēja, ka ventspilnieks, vietējais pamatiedzīvotājs uzskata – mēs esam vietējie un tie – iebraucēji! Mēs zinām, kā vajag, kas ir pareizi, bet mēs neesam gatavi par to runāt. Savukārt tie, kas te galvenokārt ir ienācēji, mūsu skatījumā, ir gatavi runāt, darboties un cilāt sāpīgos jautājumus,» sprieda Ieva Sāmīte-Cērpa. «Pamatiedzīvotāja inertums un tas ko tad es? Mēs pārmetam citiem. Ko tad es? Ko pašvaldība? Vēlēšanas tikko bija – ko tad es? Es jau neko nemainīšu. Bet katrs iedzīvotājs, katrs cilvēks var kaut ko darīt. Un tas arī maina mūsu kopējo sadzīvi un dzīves kvalitāti. Tikai mēs paši no apakšas. Daudz lielāka vērtība ir tiem darbiem un aktivitātēm, kas nāk no pašas apakšas.» Viņa arī skaidroja šāda kūtruma iemeslus – nedarīt taču ir daudzreiz vieglāk. «Tikko tu kaut ko sāc darīt, ir ļoti daudzi šķēršļi, un ir jābūt ļoti lielai motivācijai, lai tos šķēršļus pa solītim pārvarētu.»

Pedagogs Zigurds Ete aicināja ventspilniekus būt atvērtākiem. «Es vēlētos, lai ventspilniekiem zūd tas kūtrums, lai mēs vairāk iesaistāmies darbā, ka mēs esam līdzatbildīgi par to, ko mēs šeit darām. Mums pašiem ir jāuzņemas atbildība par sevi un citiem. Negaidīt, ka tev kāds no augšas, no apakšas, no malas, no jebkura stūra pateiks, kas tev jādara,» sprieda Zigurds Ete. «Darām, ejam! Mums ir brīnišķīgi kolektīvi, pasākumi – ejam, piedalāmies, ejam ārā no savas sētas! Attaisām logus vaļā! Es dažkārt arī Kultūras centrā saku – ja kāds mēģina pirmā stāva telpās, attaisām žalūzijas vaļā, lai cilvēki redz, ko mēs darām, ka mēs strādājam, ka mēs dziedam. Esam redzami! Īstenībā mēs Ventspilī manāmi, nemanāmi aizslēdzam ciet savas žalūzijas, aizliekam slēģus. Tad tiešām rodas tas iespaids, ka te nekā nav. Bet es domāju, ka ir, un ir jābūt!»

Turpretī Malda Avramenko nesaskata iedzīvotāju kūtrumu: «Nē, ventspilnieki nekad nav bijuši kūtri. Bet neaizmirsīsim, ka mainās paaudzes. Un tagad jaunajai paaudzei ir pavisam citas vēlmes, intereses. Pieaugušie cilvēki – viņi nav kūtri. Viņi visur piedalās, paskatieties – seniori Ventspils liedags – tā ir tāda apvienība, ka tik turies! Viņi sporto, dejo, kori apmeklē, absolūti visur piedalās. Ne katrā pilsētā tas tā notiek.»

Iedzīvotāju padome

Diskusijās izskanēja, ka būtu vēlams pilsētā izveidot iedzīvotāju padomi. Šo ideju atbalsta Malda Avramenko. Viņa uzskata, ka iedzīvotāju padome būtu labs instruments, kā savākt informāciju par ventspilniekiem aktuālo. «Taisīt kopsapulces, kur cilvēks, parasts ventspilnieks, var atnākt un izteikt savu vēlmi. Mēs to piefiksējam un sniedzam domei, lai viņiem ir informācija, ko iedzīvotāji vēlas. Jo līdz domei nenonāk viss, kas tiešām ir nepieciešams. Un – es neteikšu par romiem, es teikšu par latviešiem – latviešiem ir tā, ka viņi var savā starpā tikai pārrunāt nepatīkamas lietas un tā tālāk, bet ārpusē tas neaiziet nekur un neviens jau tālāk nezina, ko viņi vēlas, kas viņiem ir nepieciešams.»

Ideju par iedzīvotāju padomi atbalsta arī Zigurds Ete, vienlaikus viņš uzsver, ka šai padomei jābūt neitrālai un nesasaistītai ar politiskajām partijām. «Es nevēlētos, ka šī padome ir piesaistīta kādam politiskam spēkam, partijai – vienai, otrai vai trešajai. Es tiešām gribu, lai tā ir pilnīgi neitrāla, ka es ar saviem politiskajiem uzskatiem varu aiziet kopā ar savu kaimiņu, kuram ir citi uzskati, ka mēs abi varam kopā darboties,» sacīja pedagogs.

Noslēgumā

Foruma laikā izskanējušās ieceres un ieteikumi tika apkopoti un nodoti pašvaldībai izmantošanai turpmākajā darbā. Kā liecina saņemtā ziņa no foruma rīkotājiem, pasākumā runātais ir atradis dzirdīgas ausis – pēc foruma ir saņemti četri pieteikumi no Ventspils apkaimēm, kas vēlas piedalīties kopienu attīstības programmā Drošas kopienas. «Ceram, ka tas būs sākums jaunām iniciatīvām un ciešākai kaimiņu sadarbībai,» uzsver Maija Jankovska.

*Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Forumā spriež par ventspilniekiem svarīgo saturu atbild SIA Ventas Balss. 

#sif_maf2026