Zaļais mārketings Latvijā – kā izvairīties no maldinošiem paņēmieniem?

Pētījuma galvenie secinājumi: nenormatīvi vārdi "eko", "dabīgs" un "ilgtspējīgs" tiek lietoti bez jebkādas sertifikācijas; nepamatoti apgalvojumi veido galveno komunikācijas stratēģiju; un šī prakse kavē patiesu vides progresu Latvijā un globāli.

Ko atklāja pētījums?

Pētnieki identificēja trīs galvenos zaļmaldināšanas veidus: neskaidrus terminus bez konkrētas definīcijas, nepierādītus ekoloģiskuma apgalvojumus un fiktīvus vai maldinošus marķējumus. H&M kolekcija "Conscious" izmantoja pašu izstrādātu vērtēšanas sistēmu, kas 2022. gadā tika atzīta par sistemātiski pārspīlētu. Zara kolekcija "Join Life" veido vien nelielu daļu no kopējā sortimenta, kamēr pārējā produkcija tiek ražota ātrās modes tradicionālajos, resursietilpīgajos procesos. Tā kā Eiropas Savienībā nav standartizētas definīcijas vārdiem "eko" vai "ilgtspējīgs", ražotājiem nav juridisku šķēršļu šo vārdu lietošanai bez ierobežojumiem.

Kāpēc tas ir būtiski?

Modes industrija ir atbildīga par aptuveni 2–8% globālo CO₂ emisiju, 92 miljoniem tonnu tekstilatkritumu gadā un 93 miljardiem kubikmetru ūdens patēriņu. Zaļmaldināšana liedz patērētājiem pieņemt informētus lēmumus: 73% Gen Z patērētāju ASV saka, ka gatavi maksāt vairāk par patiesi ilgtspējīgiem produktiem, taču viņi faktiski tiek maldināti. Kamēr tirgus nesaņem patiesu signālu, zīmoliem nav finansiāla stimula mainīties. Pētnieki aicina patērētājus meklēt neatkarīgus sertifikātus, piemēram, GOTS, OEKO-TEX MADE IN GREEN vai Bluesign, kā arī ziņot par maldinošiem apzīmējumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).

Regulējums un nākotne

ES EmpCo direktīva un Norvēģijas lēmums aizliegt Higg Index rāda, ka regulatori sāk reaģēt. Taču tiesiskais process ir lēns, savukārt tirgus reaģē ātrāk uz patērētāju uzvedību. Pētnieki uzsver: zaļmaldināšana beigsies tad, kad tā kļūs finansiāli dārgāka par patiesu ilgtspēju caur likumiem, tiesvedībām un informētiem patērētājiem.

Par pētījumu: Pētījumu veica Junior Achievement Latvia Līderu programmas dalībnieki: Henriks Balodis, Adriana Ivaņinoka, Daniella Vaidere, Jeļizaveta Safonova, Marta Paula Gulbe un Roberts Lejnieks. Pētījumā sniedza ekspertu viedokli arī RTU Ekonomikas zinātņu doktore Tatjana Tamboceva. 

Par CleanR Grupu: CleanR Grupa ir Latvijas uzņēmums, kas specializējas atkritumu apsaimniekošanā un vides ilgtspējas risinājumos. Šī uzdevuma ietvaros CleanR Grupa rosināja studentus pētīt zaļmaldināšanas fenomenu, veicinot sabiedrības izpratni par patiesu ilgtspēju.