Klik, un durvis atveras

Šodien, 08:16
|
Rebeka Busule/Ventas Balss
Foto: Krists Kūla

No rīta ejot uz mašīnu un pa ceļam izmetot atkritumus, kādam paziņam kopā ar atkritumu maisu pazemes konteinerā nejauši nonāca arī auto atslēga. Šādos gadījumos labi, ka ir rezerves atslēga. Ko darīt? Zvanīt komunālajiem, lai pārmeklē konteineru? Tika izlemts taisīt jaunu atslēgu komplektu. Tieši šādās situācijās cilvēki nonāk pie Amandas un Romāra Vilciņiem. 

Abi Ventspilī izveidojuši mobilo auto atslēgu servisu Ravil Key. Nosaukumā savijušies abu vārdi – Romārs, Amanda, Vilciņi.

Ideja radās, kad paši nonāca līdzīgā situācijā. «Mums saplīsa auto atslēga,» atceras Amanda. «Un tad sapratām, ka tuvumā īsti nav, kas to var salabot.» Izrādījās, ka nāktos meklēt palīdzību citā pilsētā. Domāt par evakuatoru, sūtīt automašīnas datoru ar pakomātu. Nodomājuši – ja jau šāda pakalpojuma te trūkst, varbūt to var darīt paši. «Mēs jau kādu laiku runājām, ka gribētos kaut ko savu,» Amanda saka. «Ne lielu biznesu, bet darbu, kurā varam regulēt, ko un kā darām.» Sākās pētīšana. Kā strādā auto atslēgas, kā notiek programmēšana, kādas iekārtas vajadzīgas. Romārs atzīst, ka nekad nebija sev iedomājies šādu darbu. «Es visu dzīvi esmu fiziski strādājis,» viņš stāsta. «Astoņpadsmit gados onkulis aizveda mani uz Norvēģiju. Tur nodzīvoju trīspadsmit gadus. Tur arī piedzima bērni.» Kad pienāca laiks domāt par skolu, viņš ar bērniem atgriezās Latvijā. Ventspilī Romārs strādāja Ventspils Zivju konservu kombināta noliktavā. «Stabils darbs, piemērots grafiks ģimenei,» viņš saka.

Satiekot Amandu, bija sajūta, ka gribētos brīvāku darba grafiku. Ķibele ar pašu auto atslēgu kļuva par pagrieziena punktu. «Pamazām sākām iegādāties profesionālas iekārtas, programmatūras un atslēgu sagataves. Nokārtojām licences. Darbs notiek ar interneta savienojumu, un sistēma reģistrē, kurš un kad pieslēdzies,» stāsta Romārs. «Šajā jomā jāmācās nepārtraukti. Katrs auto modelis ir citāds. Pašlaik spējam strādāt ar lielāko daļu automašīnu, kas ir uz ceļiem. Ir instruments, bez kura es nevaru iztikt, – palielināmais stikls, ko jokojot saucam par Aldonas tanti.» Romārs vairāk darbojas ar tehnisko pusi. «Viņam ir liela pacietība,» saka Amanda. Viņš izvēlas un pasūta iekārtas un programmē atslēgas. Savukārt Amanda ir pirmā balss, ko dzird klienti. «Uz telefona zvaniem atbildu es,» smejas Amanda. «Reizēm vīrieši sākumā ir pārsteigti, ka atbild sieviete.» Taču pārsteigums pāriet, kad Amanda sāk uzdot konkrētus jautājumus: kāda mašīna, kurš gads, kas tieši noticis. «Un tad cilvēks saprot, ka es orientējos.» Abi saka: «Esam laba komanda.»

Pirmo klientu viņi labi atceras. Cilvēks atsaucās uz sludinājumu avīzē. «Bija šaubas, rokas nosvīdušas,» atzīst Romārs. «Pirmā reize tomēr.» Turklāt klients gribēja piedalīties un ar lielu interesi vēroja procesu. Viss beidzās labi, un no šī klienta nāca ar citi. Kad izdodas piesaistīt mašīnai jaunu atslēgu, «tā ir tik laba sajūta, tā skaņa rada milzīgu gandarījumu,» saka Romārs. «Centrālās atslēgas klik – un mašīna atveras.» Amanda piebilst: «Tas mums dod laimes hormonus. Dažreiz neiet viegli, bet klienti smaida un kā bērni klikšķina savu jauno atslēgu.» Iemesli, kāpēc cilvēkiem vajadzīga jauna atslēga, ir dažādi. Atslēga var izjukt, nejauši tikt iemesta krāsnī kopā ar malku, suns sagrauzis, izmazgāta veļas mašīnā. Ziemā atslēgas cieš no sala. Šajā sezonā īpaši jutīgas bijušas BMW atslēgas. Slēdzenes sadrupa, atslēgas lūza. Vilciņi iesaka: «Mašīnai vajadzētu būt vismaz divām atslēgām. Ja pazūd vienīgā, viss ir daudz sarežģītāk un dārgāk.»

Vilciņu ģimenē aug četri bērni: Maikls Gustavs, Ieva Emīlija, Mia Rebeka un Gustavs. Serviss ir visas ģimenes projekts. Bērni zina, ar ko nodarbojas mamma un tētis. Jautā, kādu auto tajā dienā taisa un vai izdevās. «Mazais puika saviem skolas biedriem jautā, vai viņu vecākiem ir divas auto atslēgas,» smejas Amanda. Viņa paralēli strādā attālināti savā pamatdarbā. «Mums viss notiek vienlaikus – telefona zvani, skola, bērnudārzs, pusdienas,» saka Amanda. Viņa uz Ventspili ir pārcēlusies no Ogres. Sākumā nebija viegli ātri orientēties pilsētā, pat uz tirgu nācās braukt ar navigāciju. Ar laiku parādījās savas vietas un pazīstami cilvēki.

Abi iepazinās kā solo vecāki, kā mūsdienās saka, un satikšanos uzreiz uztvēra nopietni. Ar draudzēšanos vilcināties nebija vēlmes. Uz randiņiem nāca arī bērni. Romārs vairākus gadus savus trīs bērnus bija audzinājis viens. «Amanda ļoti rūpējas par bērniem. Labāku mammu nevaru iedomāties,» saka Romārs. Visgrūtāk bērniem bija pierast pie jaunās kārtības. «Romāram ir lieliskas attiecības ar bērniem,» saka Amanda. Ar laiku viņi redz, ka viss kļūst labāk. Romārs slavē Amandas gatavošanas prasmes un kopīgās maltītes. Amanda labprāt gatavo un izmēģina receptes no dažādu valstu virtuves. Abi ir lasījuši, ka, divām ģimenēm saplūstot, vajag 4–7 gadus, lai pilnībā pierīvētos. «Gaidām,» nosaka Amanda.

Kad tika plānotas kāzas, reiz Amanda ar mammu apsprieda dažādus jautājumus. Romārs vairāk klausījās. Beigās viņš vienkārši pateica: «Es domāju, ka visam vajadzētu būt labi.» Šī frāze tika ierakstīta kāzu ielūgumos un kļuva par ģimenes moto.

Nākotnē Vilciņiem ir savs plāns. Viņi gribētu pilnībā aprīkotu mobilā servisa busu, kādus redzējuši citās valstīs, ar iekārtām, instrumentiem un atslēgu sagatavēm vienuviet. Lai varētu izbraukt pie klientiem pa visu Latviju un visu nepieciešamo paveikt uz vietas. Doma ir arī par interneta veikalu ar auto atslēgu aksesuāriem un dāvanu kartēm. Vēl viņus vieno ceļošana kopā ar bērniem. «No bērnības man tās ir labākās atmiņas,» saka Amanda. «Gribas arī saviem bērniem parādīt pasauli,» noslēdz sarunu Romārs.

Komentāri (0)

Lasi vēl