Montesori pieeja palīdz bērniem attīstīties

Pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane stāsta, ka pirmās Marijas Montesori izstrādāto metodiku apguva viņas vietnieces Linda Vašuka un Kristīne Seržante. Linda Vašuka atceras – par Montesori pieeju ieinteresējušās tāpēc, ka gribējies kaut ko citādāku. Sapratušas arī, ka mūsdienu bērni jau visu uztver atšķirīgi. Laiks, kad abas sākušas mācīties Montesori metodiku, sakritis ar projekta Skola 2030 ieviešanu. Varavīksne bija viena no projekta pilotskolām, un pedagoģes saskatījušas, ka Skola 2030 programmā ir daudz kas no Montesori metodikas. «Mācoties mēs uzreiz varējām ikdienā jau ieviest šīs metodes un pārņemt idejas. Kad sapratām, ka tās patiešām ļoti labi strādā, sākām tās pielietot arvien vairāk,» atceras Linda Vašuka.

Kristīne Boitmane skaidro, ka Skola 2030 princips paredz atteikšanos no frontālām apmācībām, kādas daudzi no mums piedzīvoja bērnībā – kad pedagogs visiem vienlaikus kaut ko stāsta. Jāsaprot, ka, tā strādājot, puse bērnu varbūt pat nesaprot, par ko skolotājs šobrīd runā.

Ja ir vēlme ieviest mācību procesā Montesori pieeju, vispirms ir jāsaprot, kāda ir Marijas Montesori filozofija un kā tā strādā. Tā balstās uz to, ka, pētot bērnu, viņam ļauj attīstīties atbilstoši viņa attīstības līmenim, vēlmēm, šī brīža izvēlēm, jo bērni ir dažādi. «Montesori slavenais teiciens ir – palīdzi man izdarīt pašam!» skaidro Kristīne Boitmane. Praktizējot Montesori pieeju, pieaugušajiem ir jāprot pagaidīt, netraucēt, nepalīdzēt, ļaut bērnam tikt galā pašam, pat ja tas prasīs ilgāku laiku. Atļaut bērnam pasēdēt ilgāk un padomāt.

Sāk ar praktisko dzīvi

Ar mazākajiem bērniem viss sākas ar praktisko dzīvi – kā bērnam pašam tikt ar sevi galā. Kristīne Boitmane stāsta, ka tas Varavīksnē izdevies ļoti labi. «Bija tik daudz skeptiķu un izsmiekla mūsu virzienā, ka mēs te ar savām zupām… Nav jau runa tikai par zupām, bet par to, ka bērns spēj apzināties, ka viņš var un ka viņš dara to un tik, cik viņš var un grib. Tāda ir galvenā doma,» skaidro iestādes vadītāja.

Linda Vašuka piebilst, ka arī pašām skolotājām bijis satraukums par patstāvīgo zupas liešanu – kā tas būs? Bet divu nedēļu laikā viss noregulējies un izrādījies, ka tas lieliski strādā. «Grūtākais pieaugušajiem ir pārvarēt pirmo posmu, kamēr ir varbūt lielāka nekārtība, nenolaist uzreiz rokas,» saka Linda Vašuka. Kristīne Boitmane piebilst – arī tad, ja telpas ir vairāk jāsakopj, bērns jau arī kopt var pats. Protams, gadīsies, ka pieaugušajam vajadzēs pēc tam pārtīrīt, taču viss, ko bērns dara pats, trenē viņa motoriku. Un kā gan citādi bērns iemācīsies, piemēram, to, ka ūdeni krūzē var liet līdz zināmam līmenim, ja viņš nekad nav pārlējis pāri malām? Šādi trenējoties, bērns to visu iemācās un saprot.

Pedagoģes norāda, ka arī savā kolektīvā nācās ar auklītēm jeb skolotāju palīgiem runāt par to, ka sākumā būs vairāk nekārtības. Vadītāja auklītēm tieši norādījusi – bērni jums dod darbu, un bērniem tas ir vajadzīgs! Linda Vašuka piebilst: «Mēs ar savām auklītēm daudz strādājām. Auklītes mums ir īsti palīgi skolotājām, kas visur iesaistās.»

To, cik iedarbīga ir Montesori metodes pielietošana bērnu adaptācijas periodā un pirmajos divos gados, var lieliski redzēt Pūcīšu grupā. Darbā ar šiem bērniem Montesori pieeja izmantota no 1,5–2 gadu vecuma, kad bērni uzsāk bērnudārza gaitas, un rezultāts ir acīmredzams – bērni ir droši, pārliecināti par sevi.

Montesori pieeja paredz arī to, ka pedagogam ir jāizveido attiecības ar katru bērnu. Katrs bērns jāvēro – kāpēc viņš reaģē šādi, kas izraisa to, ka viņš pēkšņi sāk uzvesties tā? «Ja tu attiecības neizveido, tad arī nekas nebūs – ne tu sapratīsi, kā viņu apmācīt, ne ko viņam varētu dot papildus, par ko varētu parunāt ar viņa vecākiem. Viņš tev vienkārši ir objekts,» skaidro Kristīne Boitmane.

Marija Montesori lielu uzmanību veltīja videi – tā ir ļoti konsekventi sakārtota, katrai lietai ir sava vieta, un tā vienmēr tur atrodas. Materiāliem ir jābūt sakārtotiem, nav nekā lieka. Montesori pieejā skolotājs ir vērotājs, kurš visu laiku piefiksē. Piemēram, kurš materiāls nekad nav bijis šim bērnam, kāpēc viņš to neņem? Tad skolotājs paņem šo materiālu pats un paaicina bērnu pie sevis.

Materiālus gādā pakāpeniski

Lai strādātu pēc Montesori pieejas, ir nepieciešami arī materiāli. Tā kā tie bija dārgi, Varavīksnē tos gādāja pakāpeniski – tik, cik finansējums atļāva. Pedagoģes uzsver, ka daudz ko iespējams uztaisīt un pielāgot arī pašu spēkiem, iesaistījās arī bērnu vecāki. Pat pirmais kustīgais alfabēts bijis pašu taisīts. Montesori materiāli bijuši iegādāti bērnudārzā Margrietiņa, kas vēlāk iekļāvās Varavīksnes sastāvā, līdz ar to krājums paplašinājies.

Nav arī tā, ka visas grupas būtu pilnībā jānodrošina ar visiem materiāliem. Pilnīgi visās grupās ir vienīgi kustīgais alfabēts – to visi arī tiešām ikdienā izmanto. Pārējā laikā pedagogi materiālus metodiskajā kabinetā piemeklē atbilstoši bērnu vecumam un tam, kas kurā brīdī ir nepieciešams. Tāpat, ja kādus materiālus grupā vairs neviens neizmanto, tos nes uz metodisko kabinetu, lai var izmantot citās grupās. Līdz ar to nevajag vairumā iepirkt vienu un to pašu materiālu. «Montesori materiālam nav jāstāv kaut kur skapī. Tam ir jābūt ikdienā pieejamam,» uzsver Kristīne Boitmane.

Linda Vašuka piebilst: «Viens ir oficiālie Montesori materiāli, bet mūsu skolotājas arī māk pielāgot. Viņām ir izpratne par Montesori filozofiju, līdz ar to viņas prot jebkuru materiālu pielāgot tam, ko viņām vajag – tēmai, vecumposmam.» Mācību līdzekļi visi ir vienā eksemplārā, līdz ar to bērns iemācās, ka viņš nedabūs visu uzreiz, būs jāpagaida sava kārta – kā dzīvē.

Mācās brīvprātīgi

Kopā Varavīksnē ir 60 pedagogi. 36 no viņiem ir izgājuši 72 stundu Montesori apmācību, bet trīs – 236 stundu apmācību. Kristīne Boitmane ir pārliecināta, ka lēmumam apgūt Montesori metodiku ir jābūt brīvprātīgam un pedagogam ir pašam par mācībām jāmaksā, jo tikai tad viņš saprot, kāpēc mācās. Tieši tā arī Varavīksnē līdz šim ir noticis. Pasniedzēja divreiz mēnesī ieradusies Ventspilī, un, kamēr skolotājas mācījās, ar bērniem strādāja auklītes un citi kolēģi. Tāpat mācības ietver pienākumu gatavot albumus ar mācību materiāliem, ko pēc tam var izmantot darbā. «Viegli tas nav, jo jāatvēl laiks un līdzekļi,» norāda Kristīne Boitmane.

Varavīksnes kolektīvs labprāt dalās savā pieredzē ar kolēģiem par to, kā izmantot Montesori metodes un materiālus pirmsskolā. Kristīne Boitmane arī nesen nolasīja lekciju par Varavīksnes pieredzi kolēģiem no citām pirmsskolas izglītības iestādēm. Taču viņa neuzskata, ka visiem būtu šī pieredze jāpārņem – tikai tad, ja ir vēlēšanās. «Es varu tikai pareklamēt – izstāstīt, pamatot, kāds ir ieguvums, kāda atšķirība, kāda galvenā doma, kādi materiāli,» saka Kristīne Boitmane. Pēc lekcijas viņa jutusi kolēģu interesi un saņēmusi atsauksmes, ka kolēģi guvuši ierosmi tam, ko izmantot savā darbā.

Tikai par Montesori bērnudārzu Varavīksne negrasās kļūt – tā vietā te maksimāli izmanto Montesori materiālus, jo ir pierādīts, ka tie labi strādā un no tā ir ieguvums. «Tāpēc, ka nav pēc tam pēctecības, kur bērniem pāriet skolā. Tā tomēr ir cita pieeja. Tāpēc mēs esošā satura ietvaros strādājam ar Montesori materiāliem,» skaidro Kristīne Boitmane. Praksē ir pierādījies, ka Montesori pieejas izmantošana ļauj bērniem daudz vieglāk apgūt zināšanas un prasmes, tāpēc, jo vairāk bērns pēc Montesori metodes apgūs jau bērnudārzā, jo vieglāk viņam veiksies skolā.