Viens no 80 tūkstošiem

Jautāts, ko viņš pēc 35 gadiem domā par šo laiku, Roberts atzīst: «Barikāžu laikā bija sajūta, ka mums ir atņemta neatkarība un ka tā ir jāatgūst. Valsts bija anektēta, mums īsti pat nejautājot, vesela paaudze tā izauga. Es domāju, ka tā jutās visi, kas bija barikādēs. Toreiz bija skaidrs, kāpēc ejam. Man ir viss,» nosaka Roberts, mazmeitas Millijas Minnas skauts.

14. janvāra rītā sportisti nonāca Rīgā, viņus izlaida pie Sporta komitejas Tērbatas ielā un pa ceļam stāstīja par notikumiem Lietuvā. Uzdevums bija sargāt Ministru kabinetu. Ēkā jau bija kamaniņu braucēji, vieglatlēti, olimpiskie un Eiropas čempioni, treneri, ārsti, mehāniķi – ap četrdesmit cilvēku no dažādām pilsētām, visi saistīti ar sportu.

Kopā ar sportistiem ēkā patrulēja arī pieci policisti ar automātiem. Katru dienu sportisti drīkstēja ar caurlaidēm iziet ārā uz divām stundām. «Mēs izstaigājām barikādes. Satikām cilvēkus, redzējām ugunskurus, tehniku, pat skatuves bija celtas, cilvēki dziedāja. Visi bija vienoti, valdīja patriotisms un kopības sajūta, cilvēki dalījās ar visu. Tad atkal gājām atpakaļ iekšā,» Roberts stāsta.

22. janvārī sportistiem pateica, ka objektu drīkst atstāt. «Kungi, paldies,» teica Ivars Godmanis, un valdība turpināja darbu.

Vairāk lasi: https://www.ventasbalss.lv/e-avize