''Atbrauc uz Ventspili naudu saņemt, ne strādāt'': Lembergs par Rīgas amatpersonām

Jauns gads atnācis ar jaunu valsts budžetu, tāpēc aicināsim to izvērtēt, jo īpaši – izdevumu un valsts parāda sadaļu. Jūsu kā ekonomista vērtējums?

– Latvijā viena no lielākajām problēmām ir demogrāfijas jautājums, cilvēkresursu problēma. Latvija ir pazaudējusi 900 tūkstošus cilvēku 35 gadu laikā, tūlīt būs miljons, zaudējumi ir proporcionāli tiem, kādi būtu, ja Latvija visus šos gadus būtu karojusi. Dome veica aptauju, ko saka ventspilnieki – kas jārisina, lai vairāk piedzimtu bērni. Nr. 1 atbilde bija – palīdzēt segt komunālos maksājumus, otrā – ka māmiņām jāmaksā vidējā alga nevis gadu, bet vismaz pusotru, varbūt pat divus. Tagad arī var pastiept uz pusotru, bet kopējā [izmaksājamā] summa nemainās. Kāpēc tas ir svarīgi: kad bērniņš sasniedz gada vecumu, viņu vēl nevar sūtīt bērnudārzā, vēl pārāk atkarīgs no mammas. Pusotrā gadā var mēģināt, lai gan uzskatu, ka no diviem būtu vislabāk. No aptaujātajiem 80% uzskata, ka šī būtu svarīga ideja, taču 2026. gada valsts budžetā šis jautājums paliek neatrisināts. Trešā lieta – lai būtu pagarinātās dienas grupa skolā, jo strādājoši vecāki bērnus pirms plkst. 16 izņemt nevar. Tam visam budžetā naudu neparedz.

Budžets netiek veidots tā, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums saka: būšot 2% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme. Bet pasaule attīstās virs 3% gadā, un tas vēl ir vidējais līmenis! Ķīna attīstās virs 4%! Tā kā IKP nepieaug tik strauji, nepieaug arī saražotie nodokļi tā, kā gribētos. Trešdaļa no kopprodukta pieauguma kļūst par nodokļu ieņēmumiem. Bet, ja ekonomika pietiekami neaug, tad nauda jāaizņemas. Ja no IKP rādītājiem atņem nost aizņemto naudu, tad diemžēl nekāda pieauguma nav. Lielākā Latvijas nelaime – tie, kas vada valsti, necīnās par to, lai būtu pieejami lēti resursi. Paskat, kā Tramps cīnās, lai Amerikai būtu pieejami lēti energo un citi resursi! [..] Tā vietā Latvijas valdība mēnesi spriež – jaukt vai nejaukt nost sliedes, kas Latviju savieno ar tirgiem Āzijā.

Ministru kabinets vismaz desmit gadus skata koncertzāles būvēšanas plānus. Kamēr viņi runā, tikmēr akustiskā koncertzāle Latvija tika atklāta 2019. gadā Ventspilī. Kā ieskaidrot amatpersonām, ka jaunā koncertzāle nodota ekspluatācijā jau pirms sešiem gadiem?

– Te ir ārkārtīgi interesanta parādība. Jaunās koncertzāles Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Cēsīs uzbūvēja pašvaldības. Bet, ja grib būvēt Rīgā, tad kas ar to nodarbojas? Valdība! Vismazākajai, visvārgākajai, viskroplākajai, visnabadzīgākajai pilsētai – Rīgai! Tā koncertzāles ideja, ziniet, kad parādījās? Es vēl strādāju Rīgā 1988. gadā, kad man bija uzdevums meklēt valūtas resursus, lai Rīga uzbūvētu koncertzāli! Pagājušais gadsimts. Rīgā uzbūvēja basketbola halli, kas ar to nodarbojās? Valdība. Uzbūvēja Olimpisko centru, kas nodarbojās? Valdība. Ventspilī to dara pašvaldība. [..] Koncertzāle mums izmaksāja, rupji rēķinot, ap 30 miljoniem. Paskatīsimies, kāds cipars būs Rīgā: es domāju, ka ap 100 miljoniem. 

Ik pa laikam paziņojumus publisko Ģirts Valdis Kristovskis, kurš vairs nav deputāts, taču joprojām velkas vairākas tiesvedības, ko viņš ir ierosinājis Ventspilī. Kristovska viedokli esam lasījuši daudzreiz. Jūsu puses skaidrojums – kas tās par tiesvedībām un kāpēc?

– Manuprāt, viņš ir baigais narciss. Nēsā līdzi spoguli, lai paskatītos, cik viņš labi izskatās. Nevis – kā viņš strādā, bet cik lieliski viņš izskatās! Ja kāds, piemēram – es, pasaku viņam kādu skarbāku vārdu, kā politiķis politiķim, viņš tā apvainojas, ka uzreiz raksta iesniegumu policijai, lai pret mani ierosina krimināllietu. To viņš zaudēja, lieta nesanāca. Tad viņš mani iesūdzēja tiesā [civiltiesiski], zaudēja un, starp citu, nav man samaksājis kādus 70 eiro, ko viņam vajadzēja man atmaksāt. Tādi cilvēki ir narcisi, tā ir kā slimība, un nevajag uz tādiem apvainoties. Tāds mans padoms.

Ja mēs tagad izejam Ventas krastā un paskatāmies uz ostu, tad redzam Kālija parku, kurā nav kālija. Aiz tā ir ogļu terminālis, kurā maz ogļu. Ventspils Tirdzniecības ostā nenotiek nekāda tirdzniecība, graudu terminālī graudi te ir, te nav utt. Kādas prognozes par Ventspils ostas nākotni šajā gadā?

– Jūs visi taču atceraties: Ventspils ostā lietas bija labā kārtībā līdz 2019. gadam (ieskaitot), kamēr brīvostas valdi vadīju es. Tad no Rīgas atsūtīja par brīvostas pārvaldnieku vienu apsardzes firmas darbinieku, kurš ostā nebija strādājis nevienu dienu, nomainīja Imantu Sarmuli, un valdē iecēla četrus tūtiņus no Rīgas, kas neko nesaprot. Atbrauca vienreiz divos mēnešos uz valdes sēdi, divas stundas paļerkstēja, aizbrauca atpakaļ uz Rīgu un katru mēnesi saņēma ap divarpus tūkstošiem uz ķepas. Kas te var notikt tādā gadījumā? Jūs jautājat par nākotni. Ko var prognozēt, ja valdība mēnesi lemj, kā nojaukt sliedes uz austrumiem, bet vienlaicīgi valsts pārstāvji brauc uz Kazahstānu, meklējot tur tā kā kravas? Kā tad viņi no kazahu zemes tās kravas atvedīs – caur Irānu?! Aizkaukāzu? Viņi ir pie vesela saprāta? [..] Bet nu tādi ģēniji tagad ir ievēlēti. Daudziem ir otra pase, otra mītnes zeme, kas atrodas vismaz Spānijā, ja ne otrā dīķa pusē. Pie pirmās vajadzības viņi aizmuks.

Ir labi piemēri. Zināt, ko tagad «Ventspils nafta» termināls dara? Viņi ar kuģi atved jēlbenzīnu, piejauc klāt jaunas sastāvdaļas un pēc tam jau citas kvalitātes benzīnu aizved prom. Kravas apgrozās, osta pelna, tas ir ļoti labi. Ne visi to var!

Atkal jautājums no auditorijas: ko Lembergs, audzinādams savu jaunāko dēlu, domā par ilgstošajām skolu reformām un pašreizējo izglītības kvalitāti?

– Man bija iespēja vērot izglītības reformas jau kopš tā paša 1988. gada. Tas pirmais lielākais idiotisms bija, kad Andris Piebalgs bija izglītības ministrs Latvijas Ceļa laikā. Viņš tad nolikvidēja t. s. STEM priekšmetu mācīšanu: ķīmiju, fiziku kā obligātos priekšmetus, arī matemātiku nomazināja. Tad 2018. gadā bija reforma, plānoja nedot pašvaldībām naudu pedagogu algām, ja skolās centralizēto eksāmenu balle būs zem 60%. Šī reforma līdz šim nav realizēta. Tad nāca «jaunais saturs» – toreiz teicu [premjeram] Kučinskim, ka nevar pāriet uz jauno saturu, jo paša satura nav! Nav mācību līdzekļu, nav programmas! Kučinskis – nē, es būšu lūzers, ja es to neizdarīšu! Pagāja pieci gadi, kamēr daudzmaz tika saražoti mācību līdzekļi, grāmatas, darba burtnīcas atbilstoši jaunajai programmai. Drīkstēja pāriet uz jauno izglītības saturu bez jaunajiem mācību līdzekļiem? It kā ne. Katrs skolotājs taisa savu izdales materiālu – tas ir racionāli? Viņam par to naudu piemaksā? Protams, ka ne!

Līdz šim valsts finansējuma [formula] ir «nauda seko skolēnam». No nākamā mācību gada būšot «programma skolā», kad maksās algu par klašu komplektiem. Tāda sistēma bija padomju laikā: tev var būt dažādi skolēnu skaiti klasēs, bet ir komplekti, par ko maksa vienāda. Trīs klašu komplektā (piem., 1.–3. kl.) jābūt vismaz 120 skolēniem, tad saņemšot naudu pedagogu darba samaksai. Cik palicis līdz jaunajam mācību gadam? Mazāk kā astoņi mēneši. Bet lēmums nav pieņemts. Tā ir superbezatbildība. Ļerkst kādus trīs gadus, neskaitāmi varianti – ne vecākiem, ne pedagogiem nākotne skaidra.