Dūmgāzu kondensatoru lietderība siltumenerģijas ražošanā

Paldies “Ventspils siltumam” par skaidrojumu – tieši šādu tehnisku informāciju sabiedrībai arī vajadzēja dzirdēt.
Ja otrais kondensators galvenokārt domāts putekļu emisiju samazināšanai, bet papildus dod arī siltuma ieguvumu, tad ir ļoti labi, ka tas tiek paskaidrots.
Tomēr jautājums par energoefektivitātes rezultātu paliek spēkā – ja pirmā kondensatora lietderība ir ~15%, tad otrā ieguldījumam arī būs izmērāma ietekme uz saražoto siltumenerģiju un līdz ar to uz kurināmā patēriņu.
Citiem vārdiem – ja sabiedrība apmaksā 2,5 miljonu projektu, ir normāli sagaidīt, ka tiks publiski atspoguļots arī reālais siltuma atgūšanas efekts, ne tikai putekļu masas samazinājums.
Tas nav pārmetums, bet loģisks jautājums par projekta kopējo efektu un atdevi.

Ventas kreisā krasta katlumājā darbojas divi šādi biomasas ūdenssildāmie katli, kuriem papildus aiz esošā dūmgāzu kondensatora šovasar uzstādīts arī otrās pakāpes dūmgāzu kondensators ar absorbcijas tipa siltumsūkni, kas spēs nodrošināt vēl lielāku dūmgāzu attīrīšanas efektivitāti.
Tā kā Brīvības ielas katlumājā jau kopš 2014. gada darbojas dūmgāzu kondensators, kura lietderība ir ap 15% no kopējās ar biomasu saražotās siltumenerģijas, tad otrās pakāpes dūmgāzu kondensatora lietderība siltumenerģijas ražošanā arī būs nozīmīga, bet mazāka, jo tā galvenais darbības mērķis būs samazināt dūmgāzēs esošās putekļu daļiņas un to nonākšanu apkārtējā vidē.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. pasākuma “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” prasībām un Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 "Par gaisa piesārņojuma ierobežošanu sadedzināšanas iekārtām", uzņēmums “Ventspils siltums” šobrīd īsteno projektu, kura mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrību, aprīkojot šķeldas katlus ar attīrīšanas iekārtām, lai nodrošinātu noteiktās putekļu emisijas robežvērtības.
No šā gada putekļu daļiņu emisiju samazināšanas prasības ir jāievēro visām centralizētajā siltumapgādē izmantojamām biomasas sadedzināšanas iekārtām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2018. gada 20. decembra ar uzstādīto nominālo siltuma jaudu no 5 līdz 20 MW.

Tu tiešām esi tēsts ar cirvi.

Didzim P
Didzi, nevajag jaukt sadzīves kanalizāciju ar rūpniecisku kondensāta apstrādi.
Dūmgāzu kondensāta pH bieži ir 3–5, un tas satur skābās un organiskās vielas, kas jāneitralizē pirms novadīšanas kanalizācijā, nevis “kā trauku mazgāšanas ūdeni”.
Tāpēc mans jautājums ir pilnīgi vietā — ja runājam par ekoloģisku uzvaru, tad tā sākas ar pareizu kondensāta savākšanu, neitralizāciju un kontroli, nevis ar salīdzinājumiem par ziepēm un šampūniem.
Citiem vārdiem — te nav runa par to, ko mazgā mājās, bet par to, ko izlaiž no katlu mājas.

>Didzis_P
Didzi, ne viss, kas nav rakstīts atskaitē, nozīmē, ka tā nav.
Dūmgāzu kondensators pēc definīcijas palielina kopējo lietderības koeficientu, jo atgūst latentā siltuma daļu, kas iepriekš aizgāja skurstenī.
Tas nozīmē – tajā pašā kurināmā apjomā saražot vairāk siltuma, nevis tērēt vairāk.
Ja pēc šāda projekta kurināmā patēriņš nemazinās un tarifs nekrītas, tad jautājums ir pavisam vienkāršs –
kur paliek energoefektivitātes ieguvums, par kuru samaksāja 2,5 miljonus?
Un jā, padomāt loģiski vajag visiem – jo rekonstrukcija bez izmērāma efekta nav attīstība, tā ir vienkārši dārga rotācija.

>Didzis_P
Didzi, tieši tāpēc jau šis jautājums ir būtisks.
Ja pirmais kondensators jau saražo līdz 15 % papildu siltuma, tad ar otro kopā ieguldījumam vajadzētu palielināt sistēmas kopējo lietderību un samazināt kurināmā patēriņu.
No tā savukārt loģiski izriet, ka siltuma tarifam būtu jākrītas.
Neviens jau neprasa “plātīties ar cipariem”, bet, ja sabiedrība apmaksā 2,5 miljonu projektu, tad tai ir tiesības zināt arī energoefektivitātes ieguvumu – ne tikai tonnas, kas neizlido skurstenī.
Par gaisu piekrītu – tīrs gaiss ir vērtība. Bet tikpat vērtīgi būtu arī caurspīdīgi skaitļi.

Un tad, kad iedziļinās tēmā un ir laiks papētīt, ko tad Ventspils siltums stāsta sabiedrībai savā mājas lapā, tad var uzzināt daudzas atbildes, jo īpaši, kas interesē Albertu, Dambi, Gogu, varbūt vēl kādu, bet cik notprotams, tad ne pārāk interesanta tēma pārējiem. Tātad, kā izrādās par dūmgāzu kondensācijas ekonomaizera ar absorbcijas tipa siltuma sūkņa uzstādīšanu aiz esošā dūmgāzu kondensatora pirms gada pat bijusi sabiedriskā apspriešana. Skaidrojošie materiāli joprojām ir pieejami, iesaku palasīt.

Rakstā minēts, ka dūmgāzu kondensatoram pievienots absorbcijas tipa siltumsūknis, kas it kā pārveido zemas temperatūras siltumu augstākā temperatūrā.
Vai kāds no “Ventspils siltuma” speciālistiem var paskaidrot, kāds ir šī siltumsūkņa praktiskais ieguldījums un kādu COP (lietderības koeficientu) tur vispār var sasniegt?
Jo, ja siltuma avots ir no kondensatora ar apmēram +30…+40 °C un patērētājs ir tīkls ar +60…+70 °C, tad pat ar absorbcijas ciklu enerģijas ieguvums būs niecīgs, bet izmaksas un sarežģītība — pamatīgas.
Varbūt labāk būtu bijis ieguldīt vienkāršākā, uzturami efektīvā risinājumā?

Dūmgāzu kondensators nozīmē arī kondensāta veidošanos – vai kāds var pastāstīt, kā šis kondensāts tiek apstrādāts?
Parasti tas satur skābas un agresīvas vielas no koksnes degšanas, un, ja to vienkārši novada kanalizācijā, tad nekāda ekoloģiska uzvara tā nav.

Un, ja jau saražotās siltumenerģijas apjoms pieaug, tad teorētiski tarifam arī būtu pamats samazināties.
Tāpēc šāds jautājums nav “paspīdēt ar IQ”, bet gan runa par energoefektivitāti un atdevi no publiska ieguldījuma.

Rabarberi, kondensatora efekts nav tikai emisiju samazinājums – tā ir dūmgāzu latentā siltuma rekuperācija, kas ļauj no kondensācijas procesa iegūt līdz pat 10–15 % papildu siltumenerģijas.
To var diezgan precīzi noteikt pēc dūmgāzu sastāva, mitruma un temperatūru starpības.
Tāpēc jautājums par atgūto siltumu ir pilnīgi vietā – ja jau “Ventspils siltums” min tonnas līdz otrajam ciparam aiz komata, būtu godīgi norādīt arī megavatstundas ar tādu pašu precizitāti.

Rakstā minēts, ka ar jauno dūmgāzu kondensatoru tiks samazinātas putekļu emisijas par 9,45 tonnām gadā – līdz diviem cipariem aiz komata!
Varbūt “Ventspils siltums” varētu tikpat precīzi pastāstīt, cik megavatstundas siltuma tiks atgūtas un cik procentuāli samazināsies šķeldas patēriņš?
Galu galā, ja jau 2,5 miljoni eiro ieguldīti, sabiedrībai būtu interesanti zināt ne tikai putekļu svaru, bet arī siltuma vērtību.