Kopš 1969. gada grāmatnīca Gaisma nemainīgi mājo vienā un tajā pašā vietā – Jūras ielā 10. Laikā, kad pasaule mainījās, režīmi nāca un gāja, tehnoloģijas pārrakstīja mūsu ikdienu, grāmatnīcai ir izdevies saglabāt savu sūtību – tā ir kalpojusi kā vieta, kur cilvēki nāk ne tikai pēc grāmatām, bet arī pēc iedvesmas, ko spēj sniegt labi uzrakstīts vārds.
Pirms 30 gadiem tika nodibināta SIA Ventspils grāmatnīca, kas pārņēma šīs grāmatnīcas saimniecisko vadību, taču tās gars palicis nemainīgs. Un to palīdzējuši uzturēt ilggadēji darbinieki un īpašnieki. Attēlā veikala īpašnieces Eva Goba (no kreisās), Biruta Osiņa un Ina Ozoliņa.
Vajadzēja mācīties un darīt
«Kad izveidojās Latvijas valsts, vajadzēja mainīt arī uzņēmuma saimniekošanas formu. Mūsu uzņēmums nevēlējās veidot kooperatīvu ar visu darbinieku iesaisti. Pagāja gadi un vajadzēja izvēlēties – vai nu pašām rīkoties un izveidot kādu saimniekošanas modeli, vai darīt ko citu. Bijām nobijušās ne pa jokam. Apkārt valdīja rekets un visādas nesmukas lietas, bet līdz pensijai vēl tālu...» tā savu stāstījumu iesāk finansiste grāmatvede Ina Ozoliņa, kavējoties atmiņās, kā aizsākās SIA dibināšana pirms 30 gadiem.
Divas vārdamāsas – Ina Ozoliņa un direktore Ina Golubeva – ģimeņu iedrošinātas, par ko tām liels paldies, nolēma veidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību. «Sapratām, ka mēs savā bariņā ņemsim arī Birutu Osiņu, kurai bija tirgzinības izglītība, vislielākā pieredze tirdzniecībā, darba tikums un godīgums. Un tā mēs sākām veidot savu SIA,» turpina Ina Ozoliņa. Darba pienākumi visiem bija skaidri. Nosaukumu nolēma nemainīt. Tolaik uzņēmumā Ventspils grāmatnīcas bija četras struktūrvienības: Gaisma, Tirgus grāmatnīca, Pārventas grāmatnīca un Ugāles grāmatnīca. «Laika gaitā palikusi tikai Gaisma,» nopūšas Ina Ozoliņa.
Atnāk jauni laiki
«Plānveida ekonomika bija beigusies, sākās tirgus ekonomika visā tā krāšņumā. Ja līdz šim mums Latvijas grāmata iedalīja pēc plāna grāmatas plus obligāti tirgojamo politisko literatūru, piešķīra atlaidi, lai varam savilkt galus – atceros, tie bija 17,3% –, tad tagad bija jāveido uzcenojums, kas izklausījās kā bieds,» savās sajūtās atklāti dalās Ina Ozoliņa.
Dzīve ir krāšņa kā dzeņa vēders un neļauj pārlieku skumt, tā arī veikala īpašniekiem tika piespēlēti izaicinājumi, lai, kā saka, būtu interesantāk. Ina Ozoliņa atklāj, ka bija ļoti daudz jāmācās viss no jauna – uzņēmuma vadība, tirgzinības, datorprasmes. «Mēs visas trīs bijām tik pacilātas – mums bija jauna valsts, ģimenes, un tam visam klāt arī uzņēmums, par ko turpmāk rūpēties. Un kur nu vēl pircējs, kurš gribēja būt pirmajā vietā,» smejoties saka Ina Ozoliņa. «Kad bijām izvedušas astoņas traktora piekabes ar politiskajiem plakātiem un literatūru, plaukti palika tukši. Grāmatu izdošanā bija uznākušas apstājas. Iznomājām daļu telpas. Bet tad, par laimi, sāka izdot lubenes, kas palīdzēja atsākt grāmatu izdevniecību darbu.» Pircējs bija, grāmatas bija, bet aktualizējās arī jautājums – ar ko aizpildīt tukšos politiskās literatūras plauktus, kādas preces būtu iederīgas grāmatnīcas sortimentā? Ņemot vērā to, ka grāmatnīca bija dibināta pagājušā gadsimta 20. gadu sakumā un to dibināja skolotāju kooperatīvs, apgādājot ventspilniekus ar grāmatām un rakstāmpiederumiem, veikala vadībai radās doma izpētīt kancelejas preču tirdzniecības iespējas. «Kļuvām par idejas pārmantotājiem. Jāsaka, ka tas attaisnojās. Sākām pārdot ne tikai kancelejas preces, bet arī sniegt kopēšanas un citus sīkus pakalpojumus,» uzsver Ina Ozoliņa.
Kā vienota ģimene
«Mūsu veiksmes stāsts ir par partnerību un uzticēšanos – tāpat kā ģimenē. Mums visām trim bija un ir stipras ģimenes, uz tādām pašām ģimeniskām vērtībām veidojām arī savu uzņēmumu. Ar ģimeņu, jo īpaši Edgara, atbalstu, jo mūsu ģimenes redzēja, ka mums mūsu darbs un darbavieta visām patika un sagādāja prieku. Daudz mācījāmies, daudz stundu pavadījām darbā. Pabijām ārzemēs, apguvām pieredzi,» turpina Ina Ozoliņa. Uzņēmuma īpašnieces daudzus gadus strādāja par minimālo algu, lai tikai pietiktu uzņēmuma vajadzībām: nodokļiem, darbinieku algām, komunālajiem maksājumiem. «Kad bija bagātāki laiki, tad peļņu ieguldījām telpu pārbūvei, iegādājāmies uzņēmumam auto preču piegādei.»
Tik daudz laika pavadot darbā, par maz tika veltīts laiks veselībai. «Sevišķi sāpīgi tas skāra mūs, kad zaudējam savu mīļoto direktori Inu Golubevu. Viņas vietā tagad ir direktores vecākā meita Eva, par ko esam ļoti priecīgas,» norāda Ina Ozoliņa.
Toreiz, pirms trīsdesmit gadiem, kad tika dibināta Gaisma, darba dienas ritēja citādi – cilvēki nāca ar sarakstiem rokās, stājās rindā pēc jaunākajām grāmatām, un katrs pircējs bija kā pastāvīgs viesis. Taču laiki mainās. Šodien Gaismai jāpastāv citā vidē – tādā, kur grāmatas konkurē ar ekrāniem, uzmanība ir īsa, un arvien vairāk cilvēku grāmatas pasūta ar dažiem klikšķiem, nemaz neieejot grāmatnīcā. «Kādreiz cilvēki lasīja – daudz un aizrautīgi. Šodien grāmatai nākas cīnīties par vietu mūsdienu cilvēka dzīvē. Lasīšanas paradumi mainās, interneta veikalu piedāvājums ir plašs un ērts, bet konkurence – nežēlīga. Taču arī tagad Gaisma turpina darboties ar to pašu pārliecību, kas ļāva tai izdzīvot visos iepriekšējos gadu desmitos.»
Liela daļa pircēju šodien izvēlas ātrumu un ērtību, iepērkoties internetā. Taču tie, kas ieiet Gaismā, zina, ka šeit viņus sagaidīs ne tikai grāmatas, bet arī īsts un dzīvs kontakts. «Mēs sniedzam sarunas, ieteikumus. Iegādājoties grāmatu mūsu veikalā, pircējs atbalsta savu pilsētu, palīdz darbavietām palikt un ļauj kultūrai dzīvot tepat blakus,» sarunas izskaņā uzsver Ina Ozoliņa.
Grāmatnīca Gaisma ir pierādījusi, ka ar sirdi, neatlaidību un patiesu mīlestību pret savu darbu iespējams izdzīvot jebkādus laikus. Un tomēr – tās nākotne ir arī mūsu, ventspilnieku, rokās. Izvēloties atbalstīt vietējo, mēs dodam iespēju arī turpmāk atvērt veikala durvis un atrast sev nepieciešamo preci. Lai Gaisma turpina mirdzēt – ne tikai šodien, bet arī rīt.
Ko atklāj zonālā arhīva materiāli
Redakcija vērsās Ventspils zonālajā valsts arhīvā, lai iegūtu papildu faktus par šo grāmatnīcu. Komentāru sniedza Inga Upaciere, Ventspils zonālā valsts arhīva eksperte, atzīstot, ka atrastā informācija ir gana skopa.
«Pirmsākumos grāmatnīca Gaisma atradusies blakus slavenajai kafejnīcai Bitīte – pa labi kafejnīcas ieeja, pa kreisi pakāpiens uz grāmatnīcu. Dokumentos vien atrodama piezīme, ka 1954. gadā izskatīts jautājums par zemes gabala piešķiršanu grāmatnīcas paplašināšanai Ļeņina ielā 34. Savukārt 1966. gadā Dzīvokļu komunālās pārvaldes bilancē nodod jaunuzceltu dzīvojamo māju 1. Maija ielā 10 (tagad Jūras ielā 10) ar grāmatu veikalu 1. stāvā.
1960. gados Tirdzniecības pārvaldes veikalu sarakstā neatrod nedz grāmatnīcas, nedz adreses 1. Maija 10 un Ļeņina 34. Tirdzniecības pārvaldes dokumentos redzama vien ņemšanās ap sabiedrisko ēdināšanu, mušu apkakātiem svariem, nekārtībām makaronu un putraimu svēršanā, sapuvušo kartupeļu pārlasīšanu. Arī 1990. gados, kad sākas Tirdzniecības pārvaldes veikalu privatizācija, Gaisma netiek pieminēta, tāpēc pieļauju, ka Gaisma nemaz nebija saistīta ar Ventspils Tirdzniecības pārvaldi, bet gan ar LPSR Grāmatu tirdzniecības trestu, vēlāk pārsauktu par Grāmatu tirdzniecības pārvaldi.
Vienīgā interesantā piezīme, kas dokumentos tiek atrasta, – Dziesmu svētku koncertu norises laikā 1948. gadā un 1955. gadā grāmatnīcai bija jānodrošina arī izbraukuma grāmatu tirdzniecība. Pagājušā gadsimta 60.–70. gados ilggadēja veikala direktore bija Kalneniece. Pirms kara un kara laikā grāmatnīcā tirgotas biļetes uz koncertiem Latviešu biedrības zālē. Kara laikā grāmatnīca bijusi galvenais skolēnu apgādnieks ar kancelejas precēm un burtnīcām. 50. gados avīzē regulāri publicēti grāmatu jaunumi, grāmatas tirgotas uz abonement. 1959. gadā grāmatnīca uzvarēja Vislatvijas sociālistiskajā sacensībā un tika pie lielā sarkanā karoga.»
Komentāri (0)