Pilsētas katlumājā Brīvības ielā 38 noslēdzies vērienīgs iekārtu rekonstrukcijas projekts, uzstādīti divi jauni katli, kuru kopējā jauda ir 10 MW. Rezultātā iedzīvotājiem tiek solīta drošāka un stabilāka siltumapgāde, kurināmā ekonomija un, kas ir vissvarīgāk, – stabili siltuma tarifi.
Šonedēļ Brīvības ielā 38 notika pilsētas katlumājas svinīga atklāšana pēc veiktās rekonstrukcijas, piedaloties uzņēmuma Ventspils siltums, pašvaldības, ģenerāluzņēmuma SIA Monum pārstāvjiem un darbiniekiem. Lai gan visu laiku, kamēr noritēja celtniecības un montāžas darbi, katlumāja strādāja, apgādājot ar siltumu kreisā krasta patērētājus. «Divu gadu laikā ir veikta nopietna katlumājas rekonstrukcija. Visi darbi ir paveikti termiņā, plānotā finansējuma ietvaros,» informē PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Katlumājas rekonstrukcija veikta par 7,5 miljoniem eiro. Visus izdevumus uzņēmums sedzis no saviem līdzekļiem, no kuriem aptuveni puse iegūta, pārdodot neizlietotās oglekļa dioksīda (CO2) izmešu kvotas.
Uzņēmuma Monum valdes locekle Evita Domello pauda gandarījumu, ka «esam pielikuši savu roku, lai pilsētas kreisā krasta siltumapgāde būtu droša un energoefektīva», sakot paldies visai projektā iesaistītajai komandai par profesionālo darbu, izturību un atbildību. Īpašu pateicību Domello izteica pasūtītājam – PSIA Ventspils siltums – par veiksmīgo sadarbību, kas ir zelta atslēga jebkurā projektā. Savukārt projekta vadītājs Aļģirds Balts pastāstīja par uzdevuma sarežģītību, ar kuru vajadzēja saskarties darbu izpildītājiem. «Objekts bija ļoti sarežģīts, tāpat kā jebkura rekonstrukcija. Mums bija uzdevums, neskarot ēkas ārējās konstrukcijas, veikt visu rekonstrukciju esošās katlumājas iekšienē. Uzdevumu sarežģīja tas, ka bija jāuzstāda ne tikai divi jauni katli, bet arī papildu iekārtas šķeldas padevei tajos un pelnu aizvākšanai. Faktiski jaunās katlumājas iekārtas izvietotas četros līmeņos, zemākais – 2,40 metru dziļumā. Esam lepni, ka ar uzdevumu tikām galā veiksmīgi,» sacīja Balta.
Rekonstrukcijas rezultātā katlumājā uzstādīti divi moderni Austrijas ražojuma katli ar 5 megavatu (MW) jaudu katrs. Jaunie katli uzstādīti iepriekšējā demontētā katla vietā ar nominālo jaudu 6 MW, kas vairs nespēja nodrošināt nepieciešamo jaudu. Rekonstrukcijas rezultātā pilsētas siltumapgādes sistēma palielināja siltuma ražošanas jaudu par 5 MW. «Tas ir tieši tik daudz, cik mums pietrūka pēc jaunās siltumtrases ieviešanas ekspluatācijā 2019. gadā jaunajiem patērētājiem,» skaidroja Uzaris. Viņš arī piebilda, ka, pateicoties katlumājas rekonstrukcijai, pilsēta ieguvusi jaunas iekārtas un stabilāku un drošāku siltumapgādi.
Pēc rekonstrukcijas visas katlumājas iekārtas darbojas praktiski automātiskā režīmā. Piecu katlu – divu 2013. gada slovēņu ražojuma, divu jaunu Austrijas un viena ar dīzeļdegvielu darbināma rezerves katla – apkalpošanai pietiek ar diviem operatoriem un trīs atslēdzniekiem maiņā. Uzsākot jauno katlu darbību automātiskā režīmā vasaras laikā, pārējos katlus var mierīgi atslēgt plānveida remonta veikšanai, skaidroja Uzaris. Viņš arī norādīja, ka rekonstrukcija ļaus katlumājai nākamos 10–15 gadus strādāt bez nopietniem kapitālieguldījumiem. Vienlaikus uzņēmuma vadība sola, ka tarifi pēc rekonstrukcijas nepieaugs. «Ja koksnes šķeldas cena katastrofāli nepieaugs, tad siltuma tarifs nepalielināsies, bet, gluži otrādi, var pat samazināties,» norādīja Uzaris. Tuvākais šķeldas iepirkums pilsētas siltumapgādei notiks jūlija sākumā. No tās rezultātiem lielā mērā būs atkarīgs, par kādu cenu pirksim siltumu nākamajā ziemā. Atgādināsim, ka pēdējos divos gados siltuma tarifs Ventspilī pakāpeniski samazinās.
Šogad Ventspils siltums svin 60. dzimšanas dienu. Tas ir viens no vecākajiem uzņēmumiem pilsētā, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem. «Mēs varam būt lepni, ka mūsu uzņēmums iet kopsolī ar laiku, neapturot savu attīstību,» norādīja Uzaris. Par apliecinājumu viņa teiktajam var kalpot arī tas, ka, pabeidzot apjomīgo divus gadus ilgušo rekonstrukcijas projektu, uzņēmums uzreiz ķērās pie nākamā projekta – otrās pakāpes dūmgāzu kondensatora uzstādīšanas, kas pilsētas siltumapgādes uzņēmumam ļaus vēl vairāk taupīt kurināmo un samazināt atmosfēras piesārņojumu. Ja pirmās pakāpes kondensators jau nodrošina 18% kurināmā ietaupījumu, kas naudas izteiksmē ir ap 400 tūkstošiem eiro gadā, tad otrās pakāpes kondensators ļaus ietaupīt vēl 8%. Turklāt «cieto mikrodaļiņu izmeši atmosfērā no katlumājas skursteņa nepārsniegs 20 mg/m3, ņemot vērā normu 30 mg/m3», informēja Uzaris. Šī projekta izmaksas ir 2,5 miljoni eiro. Projekta finansēšanai izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu, kas ir vairāk nekā 900 tūkstoši eiro.
Komentāri (1)
Euu :)))Darba tautas bildes kur ?Te tik var redzet naxlebniks :)))))saraviks :))))sanakusi pazimeties, paest,padzert,patuset :)))