Ne visas sievietes var būt vienlīdz veiksmīgas, izdarīgas, čaklas un saimnieciskas. Un ja piedevām liktenis piespēlē ne tos īstos cilvēkus līdzās, tad gadās iekrist ne vienā vien grāvī. Tā gadījies mūsu stāsta varonei Ludmilai.

Lai tiktu no tā ārā, nepietiek tikai ar gribēšanu, nepieciešama palīdzīga roka, kas pastiepta īstajā laikā un vietā. Un tomēr – rāpšanās, sāpošiem un nobrāztiem ceļgaliem, ir paša darbs, pasniegtā roka vien kalpo par tādu kā drošības garantu.

Par Ludmilu (vārds mainīts) viedoklis radies no vairākām telefonsarunām un sarunātas, bet nenotikušas tikšanās, kuras laikā, kā sieviete vēlāk klāstīja, piezvanot pa tālruni, esot bijusi aizmigusi. Ventas Balss saprot, ka jaunajām māmiņām tā var gadīties. Viņas mazulim ir jau pieci mēneši, vecākajam dēliņam jau teju klāt skolas vecums, bet dzīve sievieti grūž no viena grāvja otrā. Nē Ludmila nav ne vieglas dzīves tīkotāja, ne uzdzīvotāja, ne dzērāja. Taču nodrošināta un mierīga dzīve nesanāk.

Redakcijā Ludmila vērsās pati – nav naudiņas dzīvošanai. Tomēr, kā izrādījās vēlāk, ne visu jaunā sieviete izstāstīja, kaut ko noklusēja un sagrozīja. Taču nav tādas  situācijas, kas nebūtu risināma. Tieši tāpēc Ventas Balss vēlējās noskaidrot, kas Ludmilai būtu jādara, lai mainītu savu dzīvi. 

Bet situācija īsumā šāda: pārtraucot kopdzīvi ar jaunākā bērna tēvu, Ludmila aizgājusi dzīvot pie savas mammas. Pirms tam viņa bijis trūcīgās statuss, bet tagad sociālās aprūpes nodaļā tas atteikts. Vecākā dēla tēvs bērnam uzturlīdzekļus nemaksā, jo nav noteikta paternitāte. Iztikas līdzekļu neesot, jo bērnu naudiņu, kas tiek ieskaitīta kontā, tūlīt noņem par ņemtajiem patēriņa  kredītiem.

Vairāk lasi šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: