Aktīvs pilsonis vai Ostaps Benders?

Latvijas Universitātes 3. kursa students Matīss Bārtulis kopā ar uzticamāko cilvēku – savu mammu, Valda Zālīša pamatskolas skolotāju, gada sākumā reģistrējis biedrību Save Latvia ar mērķi vākt ziedojumus, lai izlietotu tos Latvijas valsts parāda nomaksai Starptautiskajam Valūtas fondam.

«Latvijā ir vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāji. Uzskatu, ka pat viens divi miljoni eiro tautas kasē būtu ļoti laba zīme, jo katru, pat simbolisku ziedojumu 1 eiro apmērā, tulkoju: Jā, es vēlos darīt kaut ko valsts nākotnes labā,» skaidro tiesību students. Kopš 23. februāra, kad sāka darboties mājas lapa SaveLatvia.com, saziedoti 1482 eiro, visvairāk – 100 eiro – pārskaitījusi kāda persona no ASV.

Ziedotāju vidū ir gan Latvijas, gan citu valstu – Kanādas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Kipras, Krievijas, Nīderlandes – iedzīvotāji.

Matīss plāno vākt līdzekļus līdz 2013. gada decembrim. Ja izdosies kampaņas galvenais mērķis – atdot SVF Latvijas parādu vai vismaz daļu, tad tas tiks darīts, vienojoties ar Latvijas valdību par noteiktiem darbiem valstī, savu tālāko darbību komentē M. Bārtulis: «Jebkurā gadījumā, naudas liktenis tiks lemts ar balsošanas palīdzību. To izlems tauta kopā.»

Līdz šim tiesību students ar sabiedriskām aktivitātēm nav izcēlies, arī īpašu vaļasprieku viņam nav – «man pietiek ar savām idejām». Vienu no šīm idejām Matīss sācis realizēt pērn, izveidojot mājas lapu The Most Wanted Website (Visvairāk apmeklētā interneta vietne), kurā atklāj ideju iegūt finansiālu neatkarību, nopelnot 1 333 000 ASV dolāru ar reklāmas laukumu pārdošanu savā mājas lapā.

Līdz šim projektā iegūti 1600 dolāri. Jautāts, vai tas nerada aizdomas par Save Latvia radīšanas godīgumu, Bārtulis atbild: «Esmu reģistrējis bezpeļņas organizāciju, lai skaidri norādītu to, ka nauda nenāk uz manu privāto kontu, bet gan biedrības. Kampaņu šobrīd vadu viens, lai parādītu cilvēkiem, cik maz ir nepieciešams, lai uzsāktu kaut ko darīt valsts nākotnes labā. Ir vērojama paradoksāla situācija: cilvēki neuzticas pašreizējai valdībai, saka, ka vajadzīgi jauni, bet, kad nāk jaunie, tad arī skatās ar aizdomām.»

Cilvēki šo studenta iniciatīvu vērtē dažādi – kā kārtējā Ostapa Bendera izgājienu, naivuma izpausmi, labu ideju. Sociālantropologs Roberts Ķīlis uzskata to par pozitīvu pilsoniskās iniciatīvas piemēru. Diezin vai tas fundamentāli kaut ko mainīs, bet tas ir skaists izaicinājums publiskajai pārvaldei un klasiskajām NVO.