Pirms astoņiem gadiem 10. jūlijā Brīvības ielā 38 pēc rekonstrukcijas tika atklāta katlumāja, kurā, aizstājot fosilo kurināmo – mazutu, kā kurināmo sāka izmantot koksnes biomasu – šķeldu.
Jau astoņus gadus Ventspilī kā kurināmo izmanto šķeldu
1Galvenais būvuzņēmējs – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts – katlumājas rekonstrukcijas darbus uzsāka 2012. gada pavasarī. Rekonstrukcijas gaitā tika demontētas vecās palīgēkas, kā arī Abonentu daļas ēka, bet to vietā tapa jauna piebūve, kurā uzstādīti divi šķeldas katli, kas pirmo reizi tika iedarbināti 2013. gada februārī, kā arī katlu darbībai nepieciešamās palīgiekārtas – kurināmā padeves iekārtas, elektroiekārtas, ūdens ķīmiskās sagatavošanas iekārtas u.c.
- Pateicoties Brīvības ielā 38 īstenotajai katlumājas rekonstrukcijai, kā arī uzsāktajai katlumājas rekonstrukcijai Talsu ielā 69 un siltumtrašu atjaunošanai, jau tajā pašā gadā Ventspilī par 5,7% tika samazināts apkures tarifs, kas sasniedza 59,58 EUR (bez PVN). Savukārt, pabeidzot katlumājas rekonstrukciju Talsu ielā 69, 2015. gada 1. jūlijā siltumenerģijas tarifs tika samazināts vēl par 2,1% un sasniedza 58,30 EUR (bez PVN).
Ja pirms abu katlumāju rekonstrukcijas Ventspilī ar šķeldu saražoja tikai 16% siltumenerģijas, tad pēc rekonstrukcijas jau aptuveni 80% no kopējā siltumenerģijas daudzuma. Šobrīd Ventspilī ar biokurināmo jeb koksnes šķeldu tiek saražoti 96% siltumenerģijas, bet, pateicoties veiktajām investīcijām un ražošanas modernizācijas procesam, siltumenerģijas tarifs kopš 2013. gada pakāpeniski samazināts par vairāk nekā 13%.
Līdz ar abu katlumāju rekonstrukciju siltumražošanas modernizācijas process nav apstājies. Šo gadu laikā abās katlumājās uzstādīti dūmgāzu kondensatori, ar kuru palīdzību siltums no dūmgāzēm tiek novadīts atpakaļ siltumapgādes sistēmā, tā ne tikai palielinot saražotās siltumenerģijas apjomu, bet arī samazinot nepieciešamo kurināmā daudzumu. Tādējādi tiek kompensēta šķeldas cenas paaugstināšanās ietekme uz tarifu. Pārmaiņas piedzīvojušas arī divas lokālās katlumājas – Fabrikas ielā 2a un Pērkoņu ielā 21, kur fosilais kurināmais aizstāts ar koksnes biomasu – granulām un šķeldu.
Lai paaugstinātu centralizētās siltumenerģijas pārvades efektivitāti, Ventspilī īstenota arī siltumtrašu rekonstrukcija. Līdz ar to šobrīd 100% siltumtrašu ir atjaunotas ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kā rezultātā samazinājušies siltumenerģijas zudumi. Papildus tam pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot gan Eiropas Savienības līdzfinansējumu, gan pašvaldības SIA Ventspils siltums finanšu līdzekļus, būtiski paplašināta centralizētās siltumapgādes pakalpojuma pieejamība, izbūvējot jaunas siltumtrases.
Ņemot vērā priekšrocības, arvien vairāk ventspilnieku savos mājokļos izvēlas centralizēto siltumapgādi. Savukārt jaunu klientu piesaiste nodrošina centralizētās siltumapgādes sistēmas stabilitāti.
Komentāri (1)
Pūce slavē pagātnes lēmumus:
"Starp citu, arī Ventspils, iespējams, nepieminēta... arī Ventspilī apkure kādreiz bija balstīta uz mazutu, un Ventspils pārgāja uz šķeldu kā apkures risinājumu. Un patiesībā elastība, tātad cenu svārstības ievērojami samazinājās"
Valainis prognozē nākotni:
"... šajā situācijā, šķelda reiz trīs cena. No gāzes mēs atteiksimies. Kāpēc mēs mūsu katlos nevaram pilsētās kurināt ar kurināmo kūdru? Izejviela, kas mums pašiem ir. 80 gadus mēs varēsim pēc kūdras nozares aplēsēm varētu kurināt mūsu katlu mājas"