Atbildīgo institūciju vakardienas paziņojumi par 100% visā Latvijā notikušo pāreju uz ciparu TV apraidi neatbilst patiesībai.

Reģionālās televīzijas un Ventspils TV tai skaitā turpina raidīt analogo signālu, kura saņemšanai nav nepieciešams dārgs un nekvalitatīvs Ķīnā ražots dekoders. Tiesības uz pastāvēšanu, kā priekšnoteikums ir brīvlaišana no Lattelecom starpniecības, reģionāļi ir gatavi aizstāvēt Eiropas tiesu institūcijās.

Vakar patiešām tika atslēgta analogā apraide nacionālajām televīzijām. Divus kanālus redakcijas televizors vēl rādīja _ LTV1 un LNT, taču raidījumus ik pēc mirkļa pārtrauca paziņojums, ka analogā televīzija tiek atslēgta. Savukārt vietējās televīzijas reģionos no Rīgas atslēgt tehniski nav iespējams.

Vietējās izmanto savus analogos raidītājus, tātad, ja vien nevēlēsies pašlikvidēties, turpinās raidīt. Nacionālais radio un televīzijas centrs atslēdzis vien tās trīs televīzijas, kurām nomāja savu infrastruktūru. Taču Latvijā kopumā ir 21 vietējā televīzija, un tās kopējā auditorija lēšama ap 300 000 skatītāju liela.

Kā stāsta Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs, divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Galviņš, šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā panākta konceptuāla vienošanās, ka vēl līdz 2011. gada beigām mazās televīzijas tomēr drīkstēs raidīt analogajā signālā. Taču nopietnākā cīņa ir vēl tikai priekšā.

Reģionāļi ir ar mieru pāriet uz ciparu signālu, taču ar saviem raidītājiem, bez Lattelecom kā starpnieka, kas prasa milzīgas summas. Ventspils televīzijai, piemēram, nāktos maksāt aptuveni 8000 latus mēnesī, ko reklāmās savākt, ņemot vērā nelielo auditoriju, ir vienkārši neiespējami. Savukārt ekskluzīvās tiesības uz frekvencēm Lattelecom ar Satiksmes ministrijas svētību piešķirtas līdz pat 2013. gada beigām.

Ventspils televīzijas ziņu moderatore Gonda Porniece saka: „Mēs arī esam par progresu, taču ļaujiet mums to sasniegt patstāvīgi.” Šobrīd mazās televīzijas ar nepacietību gaida vēlēšanas. „Varbūt tad pie varas nāks, citi veči, kas tik ļoti nebučos to Lattelecom”.

Jānis Galviņš atgādina, ka līdz pat marta beigām Nacionālā radio un televīzijas padome apgalvoja, ka reģionāļi varēs raidīt patstāvīgi. Taču tad pēkšņi viss mainījās, un Lattelecom tapa pasludināts par obligātu starpposmu, bet visas mazās televīzijas – par saliekamām vienā Latvijas ziņu kanālā, kam ir cieša saistība ar LNT.

Šāda monopola izveidošana apdraud mazo televīziju pastāvēšanu, tāpēc asociācija tuvākā mēneša laikā plāno vērsties Eiropas Komisijā, bet pēc atbildes saņemšana – nepieciešamības gadījumā arī – starptautiskajā tiesā pret Latvijas valsti.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: