Lembergs: Rimšēvičam pašam jāvērtē savs lēmums neatkāpties no amata

Ventspils mērs gan piebilda, ka, neatkāpjoties no amata, Rimšēvičs neko nepārkāpj un "stingri ievēro likumu, likumdevēja gribu". Likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka pirms noteiktā pilnvaru termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata, vai arī viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Ja runa par kriminālpārkāpumu, tad ir jābūt notiesājošam tiesas spriedumam, lai Saeima kā darba devējs varētu lemt par bankas prezidenta atsaukšanu no amata, bet tiesvedība ir ļoti ilgstošs process, likumu traktēja Lembergs. "Šajā gadījumā nav pat celta apsūdzība," uzsvēra Ventspils mērs.

Lembergs arī norādīja, ka esošā likumdošana neparedz prasību, ka Latvijas Bankas prezidentam un padomei būtu jāsniedz Saeimai atskaite par savu darbu. Viņaprāt, pastāvošā kārtība, kad Saeimas ieceltajām amatpersonām nav jāatskaitās parlamentam, "liecina par gļēvulību".

Jau ziņots, ka aizdomās par kukuļņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.

KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta nedz ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.