Trešdaļa jeb 32% vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus, bet 54% nezina, ka tas ir aizliegts ar likumu, par uzņēmuma "Kantar Millward Brown" veiktās aptaujas rezultātiem preses konferencē sacīja organizācijas "Centrs Dardedze" pārstāve Laila Balode.

Viņa skaidroja, ka miesas sodi ir gan sišana, gan arī purināšana, mešana, kniebšana, košana, spiešana palikt noteiktā pozā, piespiedu vielu uzņemšana, vai pretēji, badināšana, matu raustīšana un citas fiziska rakstura audzināšanas metodes. Balode uzsvēra, ka fiziska sodīšana bērnu nemāca, bet gan pazemo, kā arī var radīt miesas bojājumus. Bērns vēlāk var atcerēties tikai pašu sodu, nevis tā iemeslu.

"Fizisku sodu ietekmē bērni izaug nedroši, neuzticīgi, kā arī reizēm agresīvi. Laika gaitā, izmantojot fiziskus sodus, bērnam veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma. Līdz ar to bērns var turpināt vardarbību pret citiem," pauda Balode.

Viņa norādīja, ka, salīdzinājumā ar 2009. gadu, statistiski situācija ir uzlabojusies. Taču tas neesot pietiekami, jo vecāki vairāk atzīst sava bērna fizisku sodīšanu, savukārt tolerance pret sava bērna vardarbību no citu cilvēku puses, ir krietni zemāka.

Kā pauduši 24% aptaujāto, stipra sišana ar roku nebūtu aizliedzama. Savukārt 49% respondentu norādījuši, ka nevajadzētu aizliegt pērienus vai uzšaušanu. Runājot par iejaukšanos publiskā bērnu fiziskā sodīšanā, pētījuma dati liecina, ka 34% respondentu neiejaucas šādās situācijās, bet 42% gribētu iesaistīties, taču nezina, kā to pareizi izdarīt. 24% respondentu norādījuši, ka mēdz šādās situācijās iejaukties.

Sabiedrības pasivitāti šajā jautājumā Balode skaidroja ar to, ka pēc svešinieka iejaukšanās fiziskas sodīšanas laikā bērns mājās var "dabūt pa ausīm" vēl vairāk. Tāpat cilvēki par iejaukšanos šādās situācijās nereti saņem nosodošus komentārus vai aizrādījumus.

Kā izmantotāko bērna disciplinēšanas metodi 70% respondentu norādījuši aizliegumu vai ierobežojumu izvirzīšanu, bet 67% izsaka mutiskus sodus. No aptaujātajiem 32% bērna disciplinēšanai izmantojuši miesas sodu, savukārt 10% aptaujāto izmanto citas bērnu sodīšanas metodes.

Kā galvenos iemeslus bērnu fiziskai sodīšanai aptaujātie min kontroles un savaldības saudzēšanu, uz to norādījuši 39% respondentu. Tāpat 24% piemin nogurumu un bezpalīdzību. 21% respondentu pauduši nostāju, ka bērns citādāk nesaprotot, jeb fizisks sods tiek piemērots bērna temperamenta dēļ. Fizisku sodu kā ģimenes tradīciju atzīmējuši 3%. Tikai 2% aptaujāto atzīst, ka fizisks sods izmantots atbalsta trūkuma dēļ.

Labklājības ministrs Jānis Reirs norādīja, ka kopš 1998. gada Latvijā ir spēkā bērnu fiziskas sodīšanas aizliegums. "Es domāju, ka šie pētījuma rādītāji jāvērtē kritiskāk, jo respondenti noteikti apzinās, kādas atbildes šādās aptaujās ir jāsniedz. Ir ļoti daudz labu metožu, ar kuru palīdzību var novērst miesas sodu izmantošanu pret bērniem. Paralēli nepieciešama plānveidīga informācijas kampaņa, lai sabiedrību plašāk informētu, ka vardarbība nav pieļaujama, nav atbalstāma un ir aizliegta ar likumu," sacīja ministrs.

Starptautiskais uzņēmums "Kantar Millward Brown" šī gada augstā veica aptauju, kurā iesaistījās 500 Latvijas iedzīvotāji.

Lasi vēl

Komentāri (7)

  • -7
    Novadnieks 09.10.2017, 15:04:04

    Tādi bērnu sitēji ir mīkstie,jo iesist var tikai tam,kurš nesitīs pretim.

  • -2
    reku 09.10.2017, 15:55:17

    Vai tad slikti cilvēki izauguši no tiem bērniem,kas savulaik dabūjuši pērienu ar bērza žagariem?Ar roku,beisbola nūju vai citiem priekšmetiem gan sist nevajadzētu,dr.Bērziņš ir visiedarbīgākais.Laukos vēl iespējams papildsods-bērnam pašam jāiet un jānolauž kārtīgs žagars.Senākos laikos vēl bija laba tradīcija-pēc saņemtā pēriena bērns nobučo roku pēriena devējam.

  • -7
    Novadnieks 09.10.2017, 16:24:04

    Vai di..u nelika nobučot?

  • -6
    Dajūsko 09.10.2017, 17:12:52

    Sadjugas..., lai neteiktu vairāk. Ja puikam pēriens iedveš spītu, tad meitenēm pēriens ir pazemojošs un vēlāk izpaužas dažādos kompleksos, mazvērtības , vai pašcieņas trūkumā.

  • -2
    Novadnieks 10.10.2017, 08:37:58

    Skatoties pēc komentāru vērtējumiem,jāsecina ka diezgan daudzi atbalsta bērnu sišanu,kuru viens otrs sauc par pēršanu.It kā pēršana nebūtu sišana.
    Iesaku par to nenormālo ieradumu aizdomāties,jo tas sistais bērns visu laiku nebūs bērns.Izaugs liels un tad tas sitējs var atrauties kā kaka no pakaļas.
    Tas sistais bērns var arī agri pamest mājas,kas viņam pašam var beigties diezgan bēdīgi.Aizdomājaties,pēršanas atbalstītāji,vai paši neesat pelnījuši pērienu vai pat kaut ko vairāk par bērna novešanu līdz nepaklausīšanas stadijai.
    Ir daudz ģimenes,kur pat domās nav kādu sist,vai bērnam būt nepaklausīgam.
    Vienam otram pērējam tādu dr.Bērziņu vajadzētu likt apēst,nedodot uzdzert ūdeni.Vājprāts kaut kāds-bērnus sit,pazemo morāli un pat nosit,to pašu dara ar dzīvniekiem.Slimi konkrēti ar savām galvām.

  • 0
    karlito 09.10.2017, 20:07:52

    Neesmu miesas sodu piekritējs,bet nezinu nevienu man pazīstamu bērnu,kurš ne reizes nebūtu dabūjis ar roku pa pakaļu.

  • 0
    Opaps 09.10.2017, 21:16:17

    Es pēdējo pērienu dabūju 5.klasē ,jo vētras laikā gāju jūrā un gandrīz noslīku. Vecākiem bija stres un par nepaklaisību dabūju pērienu. Jau ir pagājuši gandrīz 60 gadi, bet atceros. Vecākiem bija taisnība un es neapvainojos . Tā vajag , lai būtu paklausība.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: