Skolēnu skaits sarūk

Ir vēl daži bērni, kuri ir iedzīvotāju reģistrā, taču ne skolēnu sarakstos, ne deklerētajās dzīvesvietās nav atrodami. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests četras reizes gadā sūta pašvaldībām datus par tiem obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri ir deklarēti konkrētajā pašvaldībā, taču nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Pēc tam izglītības pārvaldēm ir uzdevums noskaidrot, kas ar šiem bērniem notiek. Līdz 30. oktobrim Izglītības pārvalde cer saņemt jaunākos datus, un tie būs ļoti svarīgi, jo vēstīs par situāciju šajā mācību gadā. Iepriekš saņemtā informācija, kas attiecas uz laika posmu līdz 30. jūlijam, liecina, ka 248 bērni, kas deklarēti Ventspils pilsētā, skolu neapmeklēja, ziņo bērnu tiesību aizsardzības inspektore Līga Poriete.

Speciāliste skaidro, ka Izglītības pārvalde saņemto informāciju par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes, pārbauda sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, dzimtsarakstu un policijas nodaļu, bāriņtiesu, sociālo dienestu, kā arī visām izglītības iestādēm. Notiek katra bērna apzināšana.

Viņi tiek meklēti, gan apmeklējot norādītās deklarētās adreses, gan aprunājoties ar kaimiņiem. Lielākā daļa bērnu, kuri nav nevienas skolas audzēkņu sarakstā, izbraukuši uz ārzemēm. Šajā vasarā vien valsti pametuši 45-55 Ventspils skolēni (dati patlaban tiek apkopoti un precizēti). Diemžēl Izglītības pārvaldei nav informācijas, vai šie bērni tur apmeklē skolu.

Ir bijuši gadījumi, kad vecāki melo par izbraukšanu – uzraksta skolas direktoram iesniegumu, kurā paziņo, ka ģimene uz pastāvīgu dzīvi vai uz laiku dodas uz ārzemēm, izņem dokumentus, taču patiesībā atvasīti izglītības darbinieki pēc neilga laika satiek uz ielas. Novada Izglītības pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka vasarā uz ārzemēm izbraukuši 24 skolas vecuma bērni.

Vaicāta, kādi ir citi iemesli, kāpēc bērni neapmeklē skolu, Poriete stāsta, ka tie visbiežāk ir bērni no maznodrošinātām ģimenēm, bieži – čigānu tautības. Ar viņiem strādā Sociālais dienests. Sociālie darbinieki apmeklē ģimenes un cenšas izzināt iemeslus, kāpēc bērns neapmeklē skolu, stāsta sociālā darbiniece Ilze Liepājniece.

Ja vecāks pats skolā nav gājis, kā tas bieži ir čigānu ģimenēs, viņam grūti saprast skolas lietderību, un problēma tiek vilkta garumā. Tad jāiesaistās arī policijai un bāriņtiesai. Par vecāku pienākumu nepildīšanu ģimenēm, kurām pienākas GMI pabalsts, tā daļu var samazināt, tāpēc reizumis tas ir pamudinājums bērnu palaist uz skolu.

Retāk ir gadījumi, kad uz skolu ilgstoši nenāk bērni, kas ir izglītības iestāžu skolēnu sarakstos. Vispirms iemeslus cenšas izzināt un situāciju labot skolas līmenī, bet, ja tā netiek galā, iesaistās Izglītības pārvalde un Sociālais dienests. Tā, piemēram, pirmdien komisija izskatīja kādu gadījumu, kad skolu ilgstoši neapmeklē kāda 9. klases audzēkne. Iepriekšējā skolā viņa cieta no vienaudžu vardarbības, taču, mainījusi izglītības iestādi, neatrada kontaktu ar klases audzinātāju. Poriete pārliecināta, ka risinājums tiks rasts, un meitene pabeigs 9. klasi.

Lauku skolās problēma ar skolēnu neattaisnotu apmeklējumu nav pārāk izplatīta, jo situācija ir vieglāk pārskatāma – skolotājs zina par katru savas klases audzēkni, apliecina novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča. Kārtību, kā rīkoties, kad audzēknis ilgstoši neapmeklē skolu, nosaka novada domes šī gada 27. maija sēdē pieņemtie Noteikumi darbā ar bērniem, kuri pieļāvuši normatīvo aktu pārkāpumus.

Ir zināma hierarhija, kā problēmu risināt – ja klases audzinātājs netiek galā ar problēmu, iesaistās skolas administrācija, ja nepieciešams, arī sociālais dienests un bāriņtiesa. Šajā mācību gadā ilgstoši skolu kavējuši divi novada skolu audzēkņi – kāda Ventspils pilsētā deklarēta 16-gadīga Užavas pamatskolas audzēkne un Stiklu speciālās internātskolas 2. kursa audzēknis, kurš apgūst profesionālo apmācības programmu.