Pilnveido alerģiju un ādas slimību diagnostiku

Gandrīz katrs piektais iedzīvotājs ir jutīgs pret kādu kontaktalergēnu. Kontaktalerģija var sākties jebkurā vecumā. Tās attīstību var veicināt jau esošs dermatīts, stress, mitrums, berze, alergēna koncentrācija un citi faktori. «No kontaktalerģijām cilvēki vairāk cieš tieši attīstītajās valstīs, tikmēr neattīstītajās valstīs vairāk ir infekcijas,» skaidro Ventspils poliklīnikas dermatologs Mārcis Šepte.

Visbiežāk kontaktalerģijas sūdzības ir auskaru un pīrsinga valkātājiem. Tātad, ja no auskariem iekaist ausis, visticamāk, cilvēkam ir alerģija no kāda metāla, visbiežāk no niķeļa, arī kobalta vai hroma. No niķeļa var būt izgatavoti daudzi priekšmeti, ar ko saskaras cilvēks – ūdenskrāns, katliņa osa, durvju rokturis, matu suka, sprādzes un daudz kas cits. Savukārt kobalts ir viltīgāks un var slēpties zilas krāsas drēbēs, zilos auskaros, skropstu tušā un citās lietās, atklāj Šepte. Kontaktalerģiju raisa arī smaržas un sadzīves ķīmija, tostarp dezodoranti, šampūni un citi.

Bieži vien cilvēks nezina, no kā viņam ir alerģija. To ir iespējams noteikt ar Ventspils poliklīnikas piedāvāto testu palīdzību. Ir standarta tests, kurā tiek pārbaudīti 28 alergēni. Bet nu jau aptuveni gadu poliklīnikā iespējams veikt vēl smalkākus testus, kuros var konstatēt alerģijas arī uz smaržām. Piemēram, cilvēkam var noteikt, ka viņam ir alerģija no kanēļa smaržas. To zinot, cilvēks varēs izvairīties no kanēļmaizītēm vai citiem kulinārijas izstrādājumiem ar kanēli un tādējādi izvairīties arī no alerģiskas reakcijas. Šepte ir gandarīts, ka Ventspils poliklīnika radījusi iespēju pacientiem nodrošināt tik detalizētus un smalkus testus, kādi ārpus Rīgas reti kur tiek piedāvāti.

Kontaktalerģija visbiežāk izpaužas kā nieze, kas bieži vien atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Reizēm ir izsitumi vai sausums. Tādos gadījumos jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš pateiks, vai vajadzētu veikt testu un pacientam būtu jādodas pie dermatologa.

Ja alerģijas tests ir negatīvs, tādējādi izslēdzot kontaktalerģiju, visbiežāk izsitumi un nieze ir saistīti ar kādu ādas slimību, piemēram, atopisko dermatītu. Arī to noskaidrot ir svarīgi, lai savlaicīgi varētu uzsākt ādas slimības ārstēšanu.

Šepte stāsta, ka neskaidros gadījumos ādas slimību diagnostikā arvien vairāk poliklīnikā tiek veiktas arī biopsijas. Tas nozīmē, ka tiek paņemti ādas bioparaudziņi, lai precizētu diagnozi, un bieži vien tas ir attaisnojies. Turklāt šis tests ir valsts apmaksāts, proti, cilvēkam jāmaksā tikai pacienta iemaksa par vizīti pie dermatologa.