Atsakās strādāt par 300 latiem

Aptuveni 40 Nodarbinātības valsts aģentūras aptaujāto celtnieku, kuriem ir bezdarbnieka statuss, atteicās strādāt par 300 latiem mēnesī. Šis fakts liek domāt, ka daudzi celtnieki bezdarbnieki kaut kur piestrādā nelegāli, saņemot algas aploksnēs.

Septembra sākumā NVA Ventspils filiālē bija reģistrēti 140 celtnieki bezdarbnieki. Būvniecības sezonas darbi tuvojas noslēgumam, tādēļ NVA speciālisti prognozē bezdarba pieaugumu šajā nozarē.

Dažiem bez darba esošiem celtniekiem vismaz uz kādu laiku ir iespēja uzlabot savu finansiālo situāciju, piedaloties NVA rīkotajos pasākumos. Taču, kā izrādījās, interesantu nemaz nav tik daudz.

Patlaban NVA Ventspils filiāle kopā ar vienu no darba devējiem celtniecības jomā organizē pasākumu noteiktas grupas bezdarbniekiem – celtniekiem, kas var strādāt ārā. Šajā pasākumā var piedalīties mūrnieki, apmetēji. Starp bezdarbniekiem celtniekiem, kas reģistrējušies NVA Ventspils filiālē, ir aptuveni 40 šo specialitāšu pārstāvju.

Objektu siltināšanai un renovācijai darba devējam vajadzīgi 4 speciālisti, ar kuriem viņš ir gatavs noslēgt līgumu uz vienu gadu par 300 latiem mēnesī.

NVA Ventspils filiāles koordinējošā eksperte Anita Heiberga sazinājās pa tālruni aptuveni ar 40 celtniekiem, kas ir bez darba, piedāvājot viņiem darbu. Piekrita tikai viens. Seši cilvēki apsolīja atnākt uz darbu, taču neatnāca.

Celtnieki min visdažādākos atteikuma iemeslus: nepatīk darba devējs, 300 lati ir maza alga, par tādu negrib strādāt; kāds plāno braukt peļņā uz Angliju; ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri vairs nesaņem pabalstu, ir problēmas ar veselību, kuras dēļ viņi nevar strādāt. NVA darbiniekiem ir aizdomas, ka īstie iemesli slēpjas citā faktorā. «Var tikai iedomāties, cik liela patiesībā ir nelegālā nodarbinātība celtniecībā!» iesaucas Heiberga, saņemot kārtējo atteikumu.

Kaut arī oficiālie dati liecina par to, ka nelegālā nodarbinātība Ventspils celtniecības kompānijās nav liela, Ventas Balss aptaujātie uzņēmēji pieļauj pretējo. SIA Pilsbūve valdes priekšsēdētājs Aivars Avotiņš pats personīgi ir pret melno grāmatvedību un aplokšņu algām.

Tomēr konstatē, ka būvniecībā aplokšņu algas ir gandrīz vai vispārpieņemta prakse. Uzņēmējs tā spriež, ņemot vērā iepirkumu konkursu rezultātus. Tāpat kā daudzi citi, arī Avotiņš nevar pārstāt brīnīties par zemajām izmaksām, ar kādām uzvar konkursos.

«Piedāvājot pazeminātas objektu būvniecības izmaksas, konkursa uzvarētājs ietaupa vai nu uz materiāla, vai nu uz algu rēķina,» spriež Avotiņš. Ņemot vērā, ka materiālu cenas visiem ir vienādas, atliek vien pieļaut, ka pasūtījumu pretendenti līgumcenā norāda samazinātu algu fondu, piemaksājot darbiniekiem aploksnēs.

Tuvojoties noslēgumam celtniecības sezonai, nozares strādniekiem ir jādomā, kā pārdzīvot bargo ziemu. Nododot divus objektus – Jaunrades namu un bērnudārzu Bitīte –, kompānija Pilsbūve atlaida no darba aptuveni 25 cilvēkus. Daļa atlaisto reģistrējās darba biržā, daļa – aizbrauca peļņā uz ārzemēm.

Nesen Pilsbūve pieņēma darbā atpakaļ divus bijušos darbiniekus uz īsu laiku, kas ļauj viņiem strādāt, nezaudējot bezdarbnieka statusu. Tomēr visiem darba nepietiek, un celtnieki meklē dažādus veidus, kā nopelnīt. Nav izslēgts, ka daļa no viņiem piekrīt strādāt nelegāli, par darbu saņemot aplokšņu algu.