Pilī lekcija par Latvijas Centrālo padomi

Par LCP darbību un Ventspili 1943.-1945.g. stāstīs šīs tēmas pētnieks, Latvijas vēstures institūta vēsturnieks Dr.hist.Dzintars Ērglis, daudzu šai tēmai veltītu rakstu un monogrāfijas Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses (2003) autors.

LCP Otrā pasaules kara laikā nacistu okupētajā Latvijā kļuva par vienu no lielākajām un ietekmīgākajām nacionālās pretošanās kustības organizācijām. To 1943. gada 13. augustā Rīgā nodibināja Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās – 4. Saeimas – četru lielāko politisko partiju pārstāvji. LCP bija uz Rietumeiropas demokrātiskajām valstīm orientēts spēks, kas saliedēja cilvēkus, kuriem netrūka drosmes nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības okupācijas apstākļos cīnīties par demokrātiskas Latvijas Republikas atjaunošanu.

Īpašu vietu LCP darbībā ieņēma 1944. gada sākumā tapušais memorands, kuru parakstīja 190 Latvijā pazīstamas personas, tajā skaitā arī arhibīskaps T. Grīnbergs. Vajadzēja lielu uzdrošināšanos, lai nacistiskās okupācijas apstākļos runātu par brīvas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu. Memorands atgādināja Latvijas nelikumīgās iekļaušanas Padomju Savienībā norisi un pasvītroja faktu, ka pēc starptautisko tiesību normām Latvijas Republika joprojām uzskatāma kā tiesiski pastāvoša.

Pēc Latvijas lielākās daļas atkārtotas padomju okupācijas un Kurzemes katla izveidošanās LCP aktīva darbība noritēja Ventspilī un tās apkārtnē. Ar LCP tiešu atbalstu uz Zviedriju t.s. laivu akcijas gaitā pārcēlās vairāk kā 2500 latviešu bēgļu.