Lai arī neilgi pēc vēlēšanām šķita, ka nākamā valdība taps ātri un nav šaubu, kurš to vadīs, trim politiskajiem spēkiem ir grūti vienoties, kā kopā strādāt. Pīlēns arī rūdītajai Vienotībai ir pārāk ciets rieksts, un Apvienotais saraksts nepiekrīt Kariņa metodēm valdības veidošanā.
Šodien, iespējams, gaidāms nākamais pavērsiena punkts valdības tapšanā – Apvienotā saraksta (AS) lēmums pieņemt vai nepieņemt potenciālā premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa piedāvāto atbildības jomu jeb ministriju sadalījumu topošajā valdībā. AS izteicies, ka šodien varētu sniegt Kariņam atbildi, tādējādi pārtraucot vairākas dienas ilgo sastrēgumu valdības veidošanas sarunās.
Savukārt Kariņš jau iepriekš paudis viedokli, ka gadījumā, ja AS viņa piedāvājumu par atbildības jomām nepieņems, viņš nesaredz iespēju savu piedāvājumu mainīt. Tādā gadījumā Kariņam padomā esot citi valdības modeļi.
To, ka Jaunajai Vienotībai (JV) esot plāns B, diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? pagājušajā nedēļā apliecināja arī JV valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Vienlaikus alternatīva modeļa iespējamību, paraugoties uz 14. Saeimas sastāvu, apšauba politikas eksperti.
Acīmredzot savus karstos un pārsteidzīgos apgalvojumus apdomājusi arī JV un Kariņš, jo pēc tikšanās ar Nacionālo apvienību (NA) un brīvdienu neformālajām sarunām starp JV un AS, Kariņa retorika kļuvusi mazliet pielaidīgāka.
Iespējams, vēl viens diskusiju raunds ir īsti vietā, jo šobrīd, vismaz publiski, sabiedrībai un potenciālajiem koalīcijas partneriem skaidri saprotami un racionāli kritēriju atbildības jomu sadalē no topošā premjera nav izskanējuši.
Jāatgādina, ka Kariņš saviem partneriem piedāvājis gana savdabīgu ministriju sadalījumu. JV pārziņā saskaņā ar Kariņa piedāvājumu būtu premjera amats, finanšu joma, Kariņa jau iepriekš izkarotā enerģētikas un klimata nozare, kā arī tieslietas un ārlietas. Savā paspārnē Kariņa partija gatava ņemt arī Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju. AS tiek piedāvāts pārraudzīt zemkopības nozari, kas līdz šim bija nacionāļu pārziņā, kā arī Iekšlietu, Reģionālās attīstības un digitalizācijas ministriju un Veselības ministriju.
Tomēr jautājums, kas, visticamāk, iekodēts valdības tapšanas konflikta pamatā, ir – kādēļ nacionāļiem ticis tik komplimentārs komplekts, kurā neietilpst neviena no rūpju ministrijām, par kādām tiek dēvētas Veselības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas. Nacionāļiem Kariņš piedāvā saglabāt ekonomikas un kultūras ministra krēslus, kā arī uzņemties Satiksmes ministrijas vadību un aizsardzības jomu. Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis, no opozīcijas vērojot valdības tapšanu jau iepriekš paudis viedokli, ka šādi Kariņš mēģina iedzīt AS stūrī, lai izjauktu tā sabloķēšanos ar nacionāļiem, kas izpaudās jautājumā par ceturto partiju valdības sastāvā.
Šajā posmā NA ir ar visu apmierināta un vēlas valdības veidošanas sarunās virzīties uz priekšu. Tomēr AS uzskata, ka, pirms vienoties par amatiem un atbildības jomām, vispirms jāuzraksta valdības prioritātes, jādefinē mērķi un uzdevumi un jāsaprot finanšu rāmis, kurā valdībai būs iespējams darboties. Pēc AS domām, tikai pēc tam iespējams runāt par ministriju sadalījumu starp partijām. Savukārt JV un nacionāļi pārstāv pozīciju, ka to iespējams darīt paralēli un deklarāciju vislabāk var uzrakstīt tad, ja katrai partijai ir iedalīta atbildības joma. Ulda Pīlēna ieskatā, tas esot kā sākt būvēt māju no sienām vai jumta, nevis pamatiem.
Savukārt politikas aizkulisēs pagājušajā nedēļā mēļoja, ka valdības veidošanas sarunās, kad AS tiekas ar JV, ejot karsti un pat tiekot mētāti krēsli. Kā TV24 raidījumā Kārtības rullis atzina AS pārstāvis Didzis Šmits, nespējot diskutēt ar Pīlēnu, Kariņš esot zaudējis savaldību un rezultātā pametis sarunu telpu. Jāatgādina, ka šajā posmā izskanēja arī vēl viens Kariņa ultimāts – nomainīt AS sarunu vedēju no Pīlēna uz Smiltēnu, jo Pīlēns, pēc Kariņa vārdiem, nav kandidējis vēlēšanās un līdz ar to viņa statuss pie koalīcijas sarunu galda esot neskaidrs. Te gan vietā atgādināt, ka 13. Saeimas vēlēšanās Krišjānis Kariņš arī nekandidēja un Saeimā netika ievēlēts, bet, līdzīgi kā Pīlēns, tika virzīts kā premjera amata kandidāts. Tiesa, Kariņš atšķirībā no Pīlēna bija un ir arī partijas JV biedrs, kā arī ticis izvētīts Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Kariņš šobrīd gaida atbildi no AS par atbildības jomu sadalījumu, lai būtu skaidrs, vai viņi ir vai nav gatavi virzīties uz priekšu. «Roka ir pasniegta,» rezumējis Kariņš. Un, lai arī šodien pēc tikšanās ar valsts prezidentu, Egilu Levitu, politiķi sola nākt klajā ar tālākiem paziņojumiem, cerības sagaidīt valdību līdz valsts svētkiem kļūst aizvien niecīgākas.
Komentāri (0)