Veselības reformu finansēšanai nākamā gada budžeta deficītu domā palielināt līdz 1%

Pēc ministres teiktā, esošās prognozes liecina, ka nākamgad jaunas politikas iniciatīvām varētu būt pieejami 9 miljoni eiro, kas, zinot nepieciešamību finansēt reformas izglītības un veselības nozarēs, ir pārāk maz. Tāpēc Latvija lūgs Eiropas Komisijai (EK) atļaut palielināt valsts budžeta deficītu, lai veiktu strukturālās reformas veselības nozarē, paredzot, ka to rezultātā iegūs Latvijas ekonomika.

"Ceram, ka EK šo pieeju atļaus, tādējādi mēs varēsim palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselību, kas šai nozarei papildu dotu 44 miljonus eiro. Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9% apmērā, bet, ja EK atļaus uz veselības nozares rēķina to palielināt, tad tas būs 1%. Taču par to mums ir jāsaņem EK novērtējums," informēja finanšu ministre.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka ar EK tiks veiktas sarunas par veselības nozari, bet šādas sarunas tiks sāktas tad, kad būs skaidrs nozares reformu plāns.

"Reformas nav naudas apgūšana, turklāt jebkuru darbu var padarīt efektīvāku, izmantojot iekšējos resursus. Reformas izglītībā un veselībā būs grūtas, taču diskusijas par skaidru reformu plānu abās nozarēs vēl sekos. Katrā ziņā nevarēs runāt par finansējuma palielināšanu reformu beigās, bet gan abās nozarēs ir jādomā par finansējuma pieejamību reformu sākumā," uzsvēra Kučinskis.

Premjers arī norādīja, ka Finanšu ministrija ir teju noslēgusi veselības nozares izvērtējumu, secinot, ka veselības nozares finansēšanas sistēmai ir jābūt caurredzamākai. Savukārt Reizniece-Ozola sacīja, ka nozare tiek izvērtēta, bet Veselības ministrijai ir problēmas ar datu iegūšanu, jo Nacionālais veselības dienests ne labprāt dalījies ar informāciju.