Tā dēvētās Ostu regulas ieviešana beigsies ar to, ka ostas vajadzēs finansēt no valsts budžeta, tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš kā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) prezidents nosūtījis pateicības vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātēm Tatjanai Ždanokai (LKS) un Ivetai Grigulei (ZZS) par balsojumu pret regulas tālāko virzību.
Kā norādīja Lembergs, transnacionālo kuģošanas kompāniju interesēs EP jau vairākus gadus tiekot neatlaidīgi virzīts jautājums par Ostu regulas ieviešanu un regulas būtība esot tāda, ka šīs kuģošanas kompānijas varēšot netieši regulēt, cik un kādas ostu nodevas kuģa īpašniekam jāmaksā konkrētā ostā. Šādas regula ieviešana būtu izdevīga transnacionālajām kuģošanas kompānijām, bet no tā ciestu vietējās kompānijas, norādīja Lembergs. "Ja zvejniekiem tas viss jāapmaksā, tad, protams, tur nekāda zvejas flote stāvēt nevar, jo tas ir ļoti dārgi."
Lembergs pauda viedokli, ka valdībai aktīvāk būtu jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses šajā jautājumā, pretējā gadījumā Ostu regulas ieviešana "beigsies ar to, ka ostas un Latvijas ostas valstij vajadzēs finansēt no budžeta".
Latvijas, tostarp Latvijas tranzīta biznesa asociācijas, pozīcija saskan ar mūsu kaimiņu jeb to valstu, kas nepārstāv transnacionālo kuģošanas kompāniju intereses, pozīciju. "Visu laiku esam pretojušies tāda veida ostu regulai, bet viņu [regulas aizstāvju] korupcijas līmenis Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā ir tik liels, ka faktiski viņus ir ļoti grūti apturēt," norādīja Lembergs.
Lembergs arī norādīja, ka tikai divas Latvijas deputātes - Ždanoka un Grigule - EP balsoja pret tā dēvētās Ostu regulas tālāku virzību.
"Interesanti, ka no visiem Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā tikai divi nostājās Latvijas nacionālo interešu pusē - tā ir Grigule un Ždanoka. (..) Savukārt pārējie deputāti gan no "Vienotības", gan no nacionālās apvienības ["Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK] nostājas transnacionālo kuģošanas kompāniju interesēs pret Latvijas nacionālajām interesēm," savu viedokli pauda Lembergs.
"Beigu beigās šo ostu regulas skatīšanu atlika, bet tas jautājums tiek neatlaidīgi virzīts uz priekšu," rezumēja Ventspils mērs.
Jau ziņots, ka Lembergs kā LTBA prezidents nosūtījis pateicības vēstuli Ždanokai un Grigulei par balsojumu pret tā dēvētās Ostu regulas tālāku virzību.
Kā teikts LTBA paziņojumā, deputātes "atsaukušās aicinājumam aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses" parlamenta 8.marta plenārsēdē, izskatot ziņojumu par Ostu regulu. LTBA esot pārliecināta, ka "deputāti arī turpmāk aizstāvēs Latvijas nacionālās intereses un panāks, lai pieņemtie Eiropas Savienības normatīvie akti neietekmētu Latvijas konkurētspēju".
Kā LETA jau ziņoja, Latvijas Ostu asociācija skaidro, ka ar regulas pieņemšanu Latvijas ostām tikšot būtiski samazinātas iespējas finansēt tām uzliktās funkcijas un tas var novest pie smagām sekām valsts ekonomikai kopumā.
Kuģošanas kompāniju mērķis esot panākt zemākas izmaksas, apmeklējot ostas un saņemot ostu pakalpojumus. Ostās pieaugot prasības sociālo standartu ievērošanā, vides aizsardzības normu ievērošanā, drošības un efektivitātes jomā. Izmaksas to realizācijai pieaug, bet ienākumu avoti ostām pamatā ir tikai ostu maksas, ko maksā kuģošanas kompānijas, kas apmeklē ostas.
EP deputāti 8.martā pieņēma savas prasības attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) jūras ostu pakalpojumu organizēšanu. EP deputāti prasa pārredzamību attiecībā uz pakalpojumu maksas noteikšanu un ostu saņemto publisko finansējumu. Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā bija ierosināts ieviest brīvo konkurenci kā vispārējo principu ostu pakalpojumu nodrošināšanā, tomēr EP deputāti norāda, ka "vienota sistēma nebūtu piemērota", jo "ES ostu sistēmā ir lielas atšķirības un tā ietver daudzus atšķirīgus modeļus ostas pakalpojumu organizēšanai".
Deputāti prasīja grozīt EK priekšlikumu, aicinot neprasīt, lai ostu pārvaldes iestādes izmanto "konkrētu ostas pārvaldības modeli", un norāda, ka "valsts līmenī iedibinātos ostas pārvaldības modeļus var saglabāt". Dalībvalstīm arī jāizveido neatkarīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms, kura struktūras nav saistītas ar ostas pārvaldes iestādi, norāda EP.
Komentāri (2)
Ja kādreiz pats mēra kungs nebūtu atbalstījis un pats piedalījies Latvijas ostu piesavināšanas akcijā, tad šodien tās nestu ienākumus valsts budžetā un nākotnē tās nenāktos finansēt no valsts budžeta, jo mēs neesam tik stulbi, lai nesaprastu, ka tranzītbizness ir ienesīgs ( no kurienes tad mēra kunga miljoni, ja ne no tā ?), un osta galvenā tranzītbiznesa sastāvdaļa.
Cinisms...
Ļoti vēlos saņemt atbildes :
1. Kāda iemesla dēļ pārtrauca naftas transportēšanu pa cauruļvadu Polocka-Ventspils ?
2.Kur palikušas kravas (velmētais tērauds ruļļos,rūda , kālijs u.c.) un kāpēc Ventspils ostā to vairs neredz?
3.Vai nav tā ,ka visiem ,,varenajiem,, jau sen kontos ir entie miljoni un šobrīd viņi viegli iztiek no banku procentiem , savukārt par dzīvību ostā viņiem ir dziļi uzšķaudīt. Ko?